"Marijas klusums" iegūst Ekumēniskās žūrijas balvu
Nupat aizvadīts 74. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, kurā šogad dalību ņēma arī Latvijas kino pārstāvji. Režisora Dāvja Sīmaņa filmai "Marijas klusums", kas veidota Latvijas filmu studijā "Mistrus Media" kopprodukcijā ar Lietuvas filmu studiju "Broom Films", piešķirta festivāla Ekumēniskās žūrijas balva.
"Esmu dziļi aizkustināts un patiesi pagodināts saņemt šo balvu, jo ar to tiek novērtēta universālā un humānā pieeja, ar kādu veidotas filmas. Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad tumsa cenšas gūt virsroku. Mums jābūt stipriem, un mēs nedrīkstam zaudēt spēju atpazīt ļaunumu un cīnīties ar to. Šī balva stiprina manu pārliecību, ka mūsu filma spēj motivēt cilvēkus saglabāt modrību," tā filmas režisors Dāvis Sīmanis par filmai piešķirto žūrijas balvu.
Ekumēniskās žūrijas balva tiek piešķirta tām Berlīnes festivāla oficiālās programmas filmām un filmu veidotājiem, kuri savos darbos aktualizē garīgās, cilvēcīgās un sociālās vērtības.
Šī balva festivālā tiek pasniegta kopš 1992. gada, un to veido starptautiskā katoļu un evanģēliskās baznīcas organizāciju "Interfilm" un "Signis" kino organizāciju atlasīta žūrija. Ekumēniskā žūrija Berlīnes kino festivālā piešķir balvu gan galvenā konkursa filmai, gan izvēlētai filmai no festivāla "Foruma" un "Panorāmas" programmām.
Piešķirot balvu filmai "Marijas klusums", žūrija atzinīgi novērtēja galvenās varones pārvērtības, kura kļūst par liecinieci sistēmas ļaunumam un galu galā nolemj izvēlēties klusēšanu kā pretošanās veidu pret nežēlīgo vardarbību.
"Es aicinātu būt priecīgiem un lepniem par šo notikumu, jo filmas seansi Berlinālē bija emocionāli piepildīti, zāles bija pārpildītas, publikas reakcija bija pārsteidzoši pozitīva. Turklāt jāsaka, ka filma arī ļoti precīzi ierakstījās traģiskajos ģeopolitiskajos notikumos. Tas ir liels panākums Latvijas kino," pauda Rietuma.
Berlināles politiskais konteksts
"Berlīnes festivālam vienmēr ir bijusi raksturīga tāda ļoti asa un ļoti jutīga reakcija uz dažādiem politiskiem notikumiem, ģeopolitiskām aktivitātēm, un būtībā šī ir Berlīnes festivāla tradīcija – galu galā šis festivāls radās Aukstā kara laikā un norisinājās Berlīnes mūra sašķeltajā pilsētā. Tā kā šis politiskais diskurss vienmēr ir bijusi Berlīnes festivāla aktualitāte," norādīja Rietuma.
Pasaule ir kļuvusi sarežģīta, un, protams, dažādas politiskās tēmas arī šajā Berlīnes kinofestivāla programmā iezīmējās ļoti asi.
"Festivāla noslēguma ceremonija faktiski kļuva par tādu pro–Palestīnas aizstāvības aktu, aicinājumu pārtraukt uguni Gazas sektorā. Par šo tēmu runāja vismaz, ja nemaldos, trīs vai pat vairāk gan balvu saņēmēji, gan pasniedzēji.
Būtībā Berlīnē šis politiskais nervs vienmēr ir bijis būtisks. Ja lūkojamies šādā kontekstā, šī bija tāda klasiska Berlināle," vērtēja Rietuma.
Berlināles veidotāji šogad pauda skaidru nostāju, ka ir pret jebkādiem upuriem un pret agresiju, izvairoties no nostāšanās vienā vai otrā politiskajā pusē, papildināja Broka.
"Bija vairāki kino veidotāji, kas atsauca savu filmu dalību festivālā, un bija pat tāda mini kustība pret Berlināli tieši tāpēc, ka nav šīs skaidrās nostājas Palestīnas vai Izraēlas pusē, bet es teiktu, ka to kinofestivālā uz vietas tā īsti nejuta. Šīs atskaņas vairāk nokļūst presē, bet uz vietas kinofestivālā, kā vienmēr, bija sapulcētas ļoti daudzas filmas, kas pieskaras ļoti dažādām problēmu tēmām un ne tikai konkrētajam aktuālajam politiskajam saspīlējumam," vērtēja Broka.
Galvenā balva – kompromiss?
Tas ir īstais Berlināles gars – lūkoties uz daudz un dažādām tēmām, par kurām sabiedrībā būtu vairāk jārunā. Uz to aicina arī galveno balvu saņēmusī režisores Mati Dopas dokumentālā filma "Dahomeja", kas vēsta par kultūrvēsturisko vērtību atdošanu Āfrikas valstij Beninai.
"Sākumā man patiesi šķita, ka tas ir visgarlaicīgākais darbs, kuru esmu redzējusi šajā festivālā, bet jāsaka, ka tā ievelk. Tiešām tā meditatīvā izjūta pamazām kāpinās, un kādā brīdī tā interese ir jau absolūti sakāpināta," savu vērtējumu filmai "Dahomejs" sniedza Broka.
Viņa atklāja, ka šis dokumentālais stāsts izseko līdzi katram priekšmetam, kas no Francijas tiek atgriezts Beninā, taču filmas noslēgumā ir iespēja ielūkoties arī ļoti interesantās diskusijās universitātē, kurās studenti runā par šo patiesībā absurdo situāciju, kad Beninā tiek atgriezti 26 darbi no vairākiem tūkstošiem.
Rietuma gan vērtēja, ka šīs filmas uzvara varētu liecināt arī par žūrijas kompromisu.
"Šī filma varēja būt tas nekaitīgākais kompromiss visā šajā ļoti sarežģītajā, arī samērā eklektiskajā konkursa programmā, ko vērtēja ļoti raiba žūrija," norādīja Rietuma.
