Svētdien, 25. februārī, noslēdzās Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, kurā galveno balvu saņēma franču režisores Mati Diopas dokumentālā filma "Dahomeja" – stāsts par koloniālistu nolaupīto mākslas darbu atgriešanos Beninā, Rietumāfrikā; filmas nosaukums ir kādreizējais šīs valsts nosaukums. Filmas uzvara sasaucas ar Berlināles konsekvento publisko iestāšanos pret netaisnību, koloniālismu un pūlēm izcelt mazākās kultūras – tās, kuras tik bieži cietušas un cieš no asimilācijas impēriskā pārspēkā.
Festivālu noskaņas arī pašmāju kino – no 1. līdz 8. martam notiks dokumentālā kino festivāls "Artdocfest Rīga". Nepilnu trīsdesmit filmu lielajā programmā iekļautas arī pašmāju filmas. Annas Vidulejas un Antras Cilinskas darbs "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks" ir portretfilma, kas veidota, aptverot intervijas, vēl neredzētus dokumentālista dienasgrāmatu ierakstus, kā arī fotogrāfijas un kinodarbu fragmentus. Savukārt Ivara Zviedra filma "Kaprači" ir skats uz šo zīmīgo profesiju Latvijas kapu kultūras kontekstā.
"Padomju džinsi"
Pirmdien, 26. februārī, pirmizrādi piedzīvo Jura Kursieša un Staņislava Tokalova režisētais seriāls "Padomju džinsi" – kinoteātru repertuārā pirmās divas sērijas nonāks piektdien, 1. martā. Seriāls plaši izskanēja Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" kontekstā – tas saņēma divpadsmit nominācijas un tika pie trim balvām, tostarp arī par scenāriju. To kopā rakstījuši trīs valstu scenāristi – Staņislavs Tokalovs no Latvijas, Teodora Markova no Bulgārijas un Valdemars Kalinovksis no Polijas.
Berlīnes kinofestivāla filmu tirgū, kur seriāls tika prezentēts nozares profesionāļiem un potenciālajiem izrādītājiem, Markova sacīja, ka scenāriju rakstījuši angliski un īpašu vērību pievērsuši humoram – lai joku iekļautu seriālā, tam bija jāšķiet smieklīgam visiem scenāristiem. Šī nianse arī seriālu padara labi iztulkojamu starptautiskajai publikai, taču reizē saglabājot arī ļoti precīzas, vien vietējiem saprotamas detaļas, piemēram, neskaitāmos un radošos veidus, kā eksistēt zem VDK jeb čekas "radara".
Seriāls vēsta par aizvadītā gadsmita septiņdesmito gadu beigām, kad Latvija atradās padomju okupācijā. Kārļa Arnolda Avota spēlētais galvenais varonis Renārs strādā par šuvēju Dailes teātrī, bet ārpus darba kopā ar domubiedriem tirgo no Rietumiem ievestu kontrabandu. Ikdiena, kurā Renārs ar draugiem izmanīgi darbojas, tomēr sašķobās, kad viņam sāk draudēt VDK un teātrī sāk strādāt jauna režisore no Somijas. Renārs, kā jau daudzi tolaik citādi domājošie, tiek iespundēts psihiatriskajā slimnīcā.
Astoņas sērijas garais seriāls pie ekrāna spēj piekalt – tā stāsts ir dinamisks un katru sēriju finišē ar kādu jaunas – stāstam būtiskas – intrigas iedīgli. Seriāla veidotāji daudzsēriju formātu izmanto patiešām meistarīgi, stāstā iesaistot daudzus kolorītus tēlus un sižetā konsekventi attīstot viņu lomu. Īpaši komiski seriālā atainota pie varas esošo liekulība – piemēram, Andra Keiša spēlētais slimnīcas vadītājs publiski atkārto padomju saukļus, bet mājās kāri stiepj kontrabandas preces. Turpretim VDK darbinieku tēli atgādina, cik ļoti aktuāli "Padomju džinsu" stāsts sabalsojas ar šobrīd kaimiņos notiekošo – arī tagad Krievijā pie varas ir cilvēki, kuri līdzīgi zemiskos veidos izrēķinās gan ar opozicionāriem, gan viens ar otru. "Padomju džinsos" ir ietverts gan šis nesaudzīgo represiju atainojums un stagnējoša režīma apātija, gan neremdināmas alkas dzīvot labāk un dzīvot brīvībā.
Meistarīgi izvītais stāsts, tēmu aktualitāte, rūpīgie, ticami veidotie tēli "Padomju džinsus" padara par vienu no labākajām daudzsēriju filmām, kas neatkarīgajā Latvijā tapušas.
Pirmā un otrā sērija kinoteātros no 1. marta.
"Atsevišķas sievietes" / "Certain Women"
Vēlos vērst uzmanību uz kādu nedaudz senāku, taču lielisku kinodarbu – Kellijas Reikārtas 2016. gada filmu "Atsevišķas sievietes" ("Certain Women"), kas šobrīd skatāma straumēšanas vietnē "Netflix". Reikārtas filmas ir pazīstamas ar reālistisku un īpaši jūtīgu ASV Rietumu atainojumu, arī "Atsevišķas sievietes" nav izņēmums. Te iekapsulēti ne vien Montanas štata ainaviskie plašumi, bet arī vientulība, ko jūt vairākas te mītošās sievietes. Šo filmu īpaši iesaku tālab, ka tajā vienā no lomā redzama Lilija Gledstouna – viņa ir pirmā Amerikas indiāņu izcelsmes aktrise, kas nominēta "Oskara balvai" (nominācija par darbu Mārtina Skorsēzes filmā "Ziedu mēness slepkavas" ("Killers of the Flower Moon")) .
Filma skatāma straumēšanas vietnē Netflix.com.
