ĪSUMĀ:
- Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniedza kinodramaturgam Alvim Lapiņam.
- Visvairāk balvu saņēma lente "Janvāris", kas godalgota kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma. "Lielā Kristapa" statuetes saņēma arī filmas montāžas režisors Armands Začs, filmas kostīmu māksliniece Rūta Lečaite, filmas māksliniece Ieva Jurjāne un filmas galvenās lomas attēlotājs – aktieris Kārlis Arnolds Avots.
- Par labāko animācijas filmu žūrija atzina filmu "Mans laulību projekts", savukārt filmas autore Signe Baumane saņēma balvas arī kā labākā animācijas filmas režisore un labākā animācijas filmas māksliniece.
- Filma "Māsas" saņēma divas balvas – statuetes ieguva filmas režisore Linda Olte un labākā aktrise otrā plāna lomā – Iveta Pole.
- Daudzsēriju filmu konkurencē uzvarēja "Krimināllieta iesācējam", kas apbalvota arī par labāko scenāriju.
- Divas balvas ieguva arī filma "Neona pavasaris". Aleksandrs Vaicahovskis apbalvots kā labākais skaņu režisors. Marijai Luīzei Meļķei piešķīra balvu kā labākajai aktrisei galvenajā lomā, taču viņa paziņoja, ka to nepieņems, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums.
- Divas "Lielā Kristapa" statuetes aizceļoja arī pie filmas "Nemierīgie prāti" veidotājiem – labākā komponista balvu saņēma Platons Buravickis un Huans Ernandezs, bet par labāko aktieri otrā plāna lomā atzīts Toms Auniņš.
- Dokumentālo filmu kategorijās laurus plūca labākais dokumentālās filmas operators Gints Bērziņš par filmu "Mājas" un labākais dokumentālās filmas režisors Ivars Seleckis par filmu "Zemnieki". Par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu atzīta "81 metrs", bet par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu – "Mana māte valsts".
- Arī debijas filmu kategorijā šogad uzvarēja dokumentālais kino – balvu saņēma režisores Elzas Gaujas filma "Tikmēr Lucavsalā".
- Savukārt par labāko īsmetrāžas filmu šogad atzīta režisora Paula Ķestera "Pirmie soļi".
- Balvas ieguva arī filmas "Sema ceļojumi" grima māksliniece Maija Gundare un filmas "Ūdens garša" operators Aleksandrs Grebņevs.
- "Lielā Kristapa lukturi" labākajai studentu filmai šogad saņēma režisors Reinis Ūbelis par darbu "Mans kaimiņš nosita manu kaķi".
- Pasniedza arī vairākas specbalvas, tai skaitā portāla LSM.lv skatītāju balvu, kuru ieguva seriāls "Viss norm".
"Lielā Kristapa" noslēguma ceremonija notika Rīgas cirkā. Ceremonijas režisors Mārtiņš Ķibers norādīja: "Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ceremonija notiks svaigi rekonstruētajā Rīgas cirka ēkā, un tas ir likumsakarīgi. Cirka maģija, kustība un brīnums ir stāvējis klāt kinematogrāfa dzimšanai, un tieši šeit, Rīgas cirkā, reiz noticis pirmais kinoseanss Latvijas teritorijā. Ceremonijā kopā ar balvu nominantiem un laureātiem tika godināta kino un cirka simbioze, tāpēc klātesošie, LSM un LTV skatītāji kļuva par lieciniekiem "Lielā Kristapa" levitācijai, ceremonijas vadītāja aktiera Ģirta Krūmiņa personības dalīšanās fenomenam un pāris maģiskiem "spektakliem"." Ceremonijas tekstu autors – Klāvs Mellis un Monta Gāgane, scenogrāfija – Anna Heinrihsone.
Daudzas godalgotās un nominētās filmas iespējams skatīties straumēšanas platformās un "Vimeo".
"Lielais Kristaps 2022" laureāti
Balva par mūža ieguldījumu
Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniedza kinodramaturgam Alvim Lapiņam.
Viens no radošākajiem un spilgtākajiem latviešu filmu scenāristiem Alvis Lapiņš (1946) ir arī viens no retajiem profesionāli izglītotajiem un regulāri strādājušajiem kinodramaturgiem Latvijā, viņa filmogrāfijā ir vairāk nekā 20 scenāriju pilnmetrāžas filmām. Alvis Lapiņš saņēmis trīs "Lielā Kristapa" balvas par labākajiem spēlfilmu scenārijiem, turklāt piecas filmas ar viņa scenārijiem dažādos gados saņēmušas "Lielā Kristapa" skatītāju simpātiju balvas.
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma
Kā labāko pilnmetrāžas spēlfilmu ceremonijā apbalvoja režisora Viestura Kairiša filmu "Janvāris" (producenti "Mistrus Media", "Artbox", "Staron Film").
Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu žūrija izvēlējās darbu, kas niansētā veidā ataino mūsdienu Latvijas pastāvēšanā un pašapziņā nozīmīgus notikumus. "Šo filmu raksturo jūtīgs un precīzs laikmeta portretējums, kurā spoži izceļas gan režisora darbs, gan visas komandas sniegums. Filmas introspektīvais tonis, savukārt atgādina, ka jebkuras valsts un sociālpolitisku notikumu pamatu un vērtību veido cilvēciskais; šī atziņa ir īpaši aktuāla jaunajā Eiropas realitātē," uzsvēra žūrija.
Kategorijas "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma" nominanti:
- "Janvāris", režisors Viesturs Kairišs, producenti "Mistrus Media" (Latvija), "Artbox" (Lietuva), "Staron Film" (Polija)
- "Māsas", režisore Linda Olte, producenti "Trickster Pictures" (Latvija), "Fenixfilm" (Latvija), "Albolina Film" (Itālija)
- "Nemierīgie prāti", režisori Raitis Ābele, Lauris Ābele, producenti "Tritone Studio" (Latvija)
- "Sema ceļojumi", režisors Aiks Karapetjans, producenti "Mistrus Media" (Latvija), "Polar Bear" (Beļģija)
- "Upurga", režisors Uģis Olte, producents "VFS Films" (Latvija)
Labākā īsmetrāžas spēlfilma
Labākās īsmetrāžas spēlfilmas balva piešķirta režisora Paula Ķestera lentei "Pirmie soļi" (producenti "Mima Films", LKA Nacionālā Filmu skola).
Kategorijas "Labākā īsmetrāžas spēlfilma" nominanti:
- "Augustā", režisore Kristina Martinuka, producents "Forma Pro Films" (Latvija)
- "Pirmie soļi", režisors Pauls Ķesteris, producenti "Mima Films" (Latvija), LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
- "Sāc visu no jauna", režisore Rūta Znotiņa, producents LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma
Labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas titulu šogad ieguva režisores Ievas Ozoliņas darbs "Mana māte valsts" (producenti "Fa Filma", "Republik").
Kategorijas "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma" nominanti:
- "Bahs pret Covid", režisors Ivars Zviedris, producents "Dokumentālists" (Latvija)
- "Hekabes jautājums", režisori Pēteris Krilovs, Iveta Budreviča, producents "VFS Films" (Latvija)
- "Mana māte valsts", režisore Ieva Ozoliņa, producenti "Fa Filma" (Latvija), "Republik" (Islande)
- "Svārstības", režisore Kristīne Briede, producenti "Baltic Balkan Productions" (Latvija), Ruckas Mākslas fonds (Latvija)
- "Zemnieki", režisors Ivars Seleckis, producenti "Mistrus Media" (Latvija)
Īpašā žūrijas atzinība labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas kategorijā
Žūrijas īpašā atzinība piešķirta režisores Kristīnes Briedes dokumentālajai filmai "Svārstības" (producenti "Baltic Balkan Productions", Ruckas Mākslas fonds) – darbam, kas skatītājam ļauj ielūkoties nezināmā, slēgtā vidē, vienlaikus izceļot tajā valdošo nevienlīdzību, aicinot izvērtēt status quo neaizskaramību.
Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma
Par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu žūrija atzina režisora Jāņa Ābeles darbu "81 metrs" (producents "Chaland Films").
Kategorijas "Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma" nominanti:
- "81 metrs", režisors Jānis Ābele, producents "Chaland Films" (Latvija)
- "Nr. 105555", režisors Andrejs Verhoustinskis, producents "Studija Centrums" (Latvija)
- "Mierjemā", režisori Lauris Ābele, Mārcis Ābele, producenti "Tritone Studio" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
- "No manis nav jābaidās", režisore Zane Gargažina, producenti "Po Productions" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
- "Renesanses cilvēks", režisors Emīls Alps, producenti "Jersika Records" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
Labākā animācijas filma
Par labāko animācijas filmu žūrija šogad atzina režisores Signes Baumanes darbu "Mans laulību projekts" (producenti "Lokomotīve", "The Marriage Project", "Antevita Films").
Kategorijas "Labākā animācijas filma" nominanti:
- "Dziesma par brīnumskapi", režisore Krista Burāne, producents "VFS Films" (Latvija)
- "Dusmukule", režisore Dace Rīdūze, producents "Animācijas brigāde" (Latvija)
- "Mans laulību projekts", režisore Signe Baumane, producenti "Lokomotīve" (Latvija), "The Marriage Project" (ASV), "Antevita Films" (Luksemburga)
Labākā daudzsēriju filma
Daudzsēriju filmu konkurencē šogad uzvarēja režisora Armanda Zvirbuļa darbs "Krimināllieta iesācējam" (producenti "Red Dot Media", "Inscript").
Kategorijas "Labākā daudzsēriju filma" nominanti:
- "Ārčijs un Nellija jeb Kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem", režisore Madara Dišlere, producenti "White Picture" (Latvija), "Munchhausen" (Igaunija), "Tritone Studio" (Latvija)
- "Krimināllieta iesācējam", režisors Armands Zvirbulis, producenti "Red Dot Media" (Latvija), "Inscript" (Lietuva)
- "Viss norm", režisors Alberts Viegliņš, producents "Centaur Films" (Latvija)
Labākā debijas filma
Par labāko debijas filmu žūrija šogad atzina režisores Elzas Gaujas dokumentālo filmu "Tikmēr Lucavsalā" (producenti "Riverbed", Latvijas Televīzija).
Kategorijas "Labākā debijas filma" nominanti:
- "Revolūcija", režisors Mārcis Lācis, producents "Tritone Studio" (Latvija)
- "Sēklis", režisors Toms Harjo, producenti "VV Foundation" (Latvija), "Tet" (Latvija)
- "Tikmēr Lucavsalā", režisore Elza Gauja, producenti "Riverbed" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
Labākā studentu filma
"Lielā Kristapa lukturi", ko ceremonijā ik gadu piešķir labākajai studentu filmai, šogad saņēma režisors Reinis Ūbelis par darbu "Mans kaimiņš nosita manu kaķi".
Kategorijas "Labākā studentu filma" nominanti:
- "Mans kaimiņš nosita manu kaķi", režisors Reinis Ūbelis, producenti LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), "Griffonmark" (Latvija)
- "On Line", režisore Terēze Talita Rozenblate, producents Latvijas Mākslas akadēmija (Latvija)
- "Putekļu sūcēju pārdevējs", režisore Līva Polkmane, producenti LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), "So/So" (Latvija)
- "Sāc visu no jauna", režisore Rūta Znotiņa, producents LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
- "Sintēze", režisore Ķīna Tabaka, producenti LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), "Mima Films" (Latvija)
Labākais scenārists
Par labāko scenāriju šogad ceremonijā apbalvoja daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" komandu – Juri Kursieti, Matīsu Gricmani, Līgu Celmu-Kursieti, Armandu Zvirbuli.
Kategorijas "Labākais scenārists" nominanti:
- Viesturs Kairišs, Andris Feldmanis, Līvija Ulmane ("Janvāris")
- Linda Olte ("Māsas")
- Aiks Karapetjans, Aleksandrs Rodionovs ("Sema ceļojumi")
- Juris Kursietis, Matīss Gricmanis, Līga Celma-Kursiete, Armands Zvirbulis ("Krimināllieta iesācējam")
- Signe Baumane ("Mans laulību projekts")
Labākais spēlfilmas režisors
Labākā spēlfilmas režisora balvu saņēma Linda Olte par filmu "Māsas".
Kategorijas "Labākais spēlfilmas režisors" nominanti:
- Viesturs Kairišs ("Janvāris")
- Linda Olte ("Māsas")
- Aiks Karapetjans ("Sema ceļojumi")
- Raitis Ābele, Lauris Ābele ("Nemierīgie prāti")
- Armands Zvirbulis ("Krimināllieta iesācējam")
Labākais spēlfilmas operators
"Lielā Kristapa" statueti kā labākais spēlfilmas operators par darbu filmā "Ūdens garša" ieguva Aleksandrs Grebņevs.
Kategorijas "Labākais spēlfilmas operators" nominanti:
- Jurģis Kmins ("Sema ceļojumi")
- Valdis Celmiņš ("Upurga")
- Vojcehs Starons ("Janvāris")
- Mārcis Ābele ("Nemierīgie prāti")
- Aleksandrs Grebņevs ("Ūdens garša")
Labākā aktrise galvenajā lomā
Labākās aktrises tituls šogad piešķirts Marijai Luīzei Meļķei par galveno lomu filmā "Neona pavasaris".
Aktrise savā uzrunā norādīja, ka filmā spēlē varoni, kuru Latvijas valsts pašlaik atsakās atbalstīt, un tādēļ, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums, Meļķe savu "Lielā Kristapa" statueti nepieņems.
Aktrise uzsvēra, ka nacionālā kino balva ir valsts nozīmes apbalvojums, kas tiek rīkots ar Kultūras ministrijas atbalstu, tādēļ lūdza savu "Lielā Kristapa" statueti nogādāt ministrijai.
Kategorijas "Labākā aktrise galvenajā lomā" nominanti:
- Emma Skirmante ("Māsas")
- Marija Luīze Meļķe ("Neona pavasaris")
- Baiba Broka ("Mamma vēl smaida")
- Iveta Pole ("Ūdens garša")
- Diāna Krista Stafecka ("Krimināllieta iesācējam")
Labākais aktieris galvenajā lomā
Laurus kā labākais aktieris galvenajā balvā plūca Kārlis Arnolds Avots par lomu filmā "Janvāris".
Kategorijas "Labākais aktieris galvenajā lomā" nominanti:
- Kārlis Arnolds Avots ("Janvāris")
- Kevins Jansenss ("Sema ceļojumi")
- Ivars Krasts ("Revolūcija")
- Mārcis Lācis ("Nemierīgie prāti")
- Ritvars Toms Logins ("Krimināllieta iesācējam")
Labākā aktrise otrā plāna lomā
Iveta Pole par lomu filmā "Māsas" ieguva balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā.
Kategorijas "Labākā aktrise otrā plāna lomā" nominanti:
- Baiba Broka ("Janvāris")
- Alise Dzene ("Janvāris")
- Māra Ķimele ("Upurga")
- Iveta Pole ("Māsas")
- Laura Siliņa ("Sema ceļojumi")
Labākais aktieris otrā plāna lomā
Par lomu filmā "Nemierīgie prāti" balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā šogad saņēma Toms Auniņš.
Kategorijas "Labākais aktieris otrā plāna lomā" nominanti:
- Toms Auniņš ("Nemierīgie prāti")
- Normunds Griestiņš ("Sema ceļojumi")
- Ģirts Krūmiņš ("Krimināllieta iesācējam")
- Gerds Lapoška ("Neona pavasaris")
- Kaspars Znotiņš ("Suflieris")
Labākais filmas mākslinieks
Laurus kā labākā filmas māksliniece plūca Ieva Jurjāne par darbu filmā "Janvāris".
Kategorijas "Labākais filmas mākslinieks" nominanti:
- Laura Dišlere ("Māsas")
- Ieva Jurjāne ("Janvāris")
- Jānis Kalniņš ("Upurga")
- Jurģis Krāsons ("Sema ceļojumi")
- Zanda Zeidaka ("Nemierīgie prāti")
Labākais kostīmu mākslinieks
Labākā kostīmu mākslinieka titulu ieguva Rūta Lečaite par darbu filmā "Janvāris".
Kategorijas "Labākais kostīmu mākslinieks" nominanti:
- Rūta Lečaite ("Janvāris")
- Liene Dobrāja ("Sema ceļojumi")
- Ilze Grickus ("Nemierīgie prāti")
- Laura Jančauska, Krišjānis Elviks ("Neona pavasaris")
- Jūlija Volkinšteine ("Krimināllieta iesācējam")
Labākais grima mākslinieks
Par labāko grima mākslinieci žūrija šogad atzina Maiju Gundari par darbu filmā "Sema ceļojumi".
Kategorijas "Labākais grima mākslinieks" nominanti:
- Ilze Trumpe ("Janvāris")
- Maija Gundare ("Sema ceļojumi")
- Ieva Sebre ("Nemierīgie prāti")
- Aija Beata Rjabovska ("Neona pavasaris")
- Zane Žilinska ("Revolūcija")
Labākais dokumentālās filmas režisors
Savukārt par labāko dokumentālās filmas režisoru žūrija šogad atzinusi Ivaru Selecki par filmu "Zemnieki".
Kategorijas "Labākais dokumentālās filmas režisors" nominanti:
- Kristīne Briede ("Svārstības")
- Pēteris Krilovs un Iveta Budreviča ("Hekabes jautājums")
- Ieva Ozoliņa ("Mana māte valsts")
- Ivars Seleckis ("Zemnieki")
- Ivars Zviedris ("Bahs pret Covid")
Labākais dokumentālās filmas operators
Balvu kā labākais dokumentālās filmas operators šogad ieguva Gints Bērziņš par filmu "Mājas".
Kategorijas "Labākais dokumentālās filmas operators" nominanti:
- Gints Bērziņš ("Mājas")
- Valdis Celmiņš ("Zemnieki")
- Haralds Ozols ("Bahs pret Covid")
- Aigars Sērmukšs ("Hekabes jautājums")
- Jānis Šēnbergs ("Svārstības")
Labākais animācijas filmas režisors
Signe Baumane ar "Mans laulību projekts" plūca laurus labākā animācijas filmas režisora kategorijā.
Kategorijas "Labākais animācijas filmas režisors" nominanti:
- Signe Baumane ("Mans laulību projekts")
- Krista Burāne ("Dziesma par brīnumskapi")
- Dace Rīdūze ("Dusmukule")
Labākais animācijas filmas mākslinieks
Filmas "Mans laulību projekts" autore Signe Baumane saņēma balvu arī kā labākā animācijas filmas māksliniece.
Kategorijas "Labākais animācijas filmas mākslinieks" nominanti:
- Signe Baumane ("Mans laulību projekts")
- Kristīne Jurjāne ("Dziesma par brīnumskapi")
- Ieva Kauliņa ("Dusmukule")
Labākais komponists
Labākā komponista balvu saņēma Platons Buravickis un Huans Ernandezs par mūziku filmai "Nemierīgie prāti".
Kategorijas "Labākais komponists" nominanti
- Toms Auniņš ("Revolūcija")
- Platons Buravickis, Huans Ernandezs ("Nemierīgie prāti")
- Sniedze Prauliņa ("Svārstības")
- Kristians Sensini ("Mans laulību projekts")
- Reinis Sējāns ("Upurga")
Labākais skaņu režisors
Par darbu filmā "Neona pavasaris" Aleksandrs Vaicahovskis ieguva labākā skaņu režisora balvu.
Kategorijas "Labākais skaņu režisors" nominanti
- Ernests Ansons ("81 metrs")
- Artis Dukaļskis ("Upurga")
- Jonas Maksvīts ("Janvāris")
- Lukašs Ujčiks, Ivars Kalniņš, Jānis Zaneribs ("Nemierīgie prāti")
- Aleksandrs Vaicahovskis ("Neona pavasaris")
Labākais montāžas režisors
Labākā montāžas režisora tituls šogad piešķirts Armandam Začam par filmu "Janvāris."
Kategorijas "Labākais montāžas režisors" nominanti
- Gatis Belogrudovs ("Upurga")
- Linda Olte, Andris Grants ("Māsas")
- Haralds Ozols ("Bahs pret Covid")
- Paula Popmane ("Sema ceļojumi")
- Armands Začs ("Janvāris")
LSM skatītāju balva
No 3. līdz 24. februārim sabiedrisko mediju portāla LSM.lv notika skatītāju balsojums. Tajā uzvarēja un skatītāju simpātiju balvu saņēma seriāls – Gen Z drāma "Viss norm" (režisors Alberts Viegliņš, studija "Centaur Films").
"Pēc ārkārtīgi bagātīgā kino gada ar sevišķu intrigu gaidījām, kurš darbs būs ieguvis aktīvākos fanus un uzvarēs skatītāju balsojumā. Rezultāts pierāda, ka šī gada skatītāju simpātijas balvas saņēmējam patiešām ir izdevies atrast savus skatītājus, kas ir īpaši nozīmīgi, jo šis projekts radīts, domājot par pavisam konkrētu skatītāju paaudzi," komentēja LSM.
Īpašās balvas
Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas balvu Sonora Broka pasniedza filmai "Revolūcija": ""Viss ir redzēts, pie visa ir pierasts, bet vēl nav gana," šādi vārdi izskan filmā no aktieriem, kuri izspēlē revolūciju uz skatuves, nespējot tādu rast savā profesionālajā dzīvē. Lāča personīgajā darbā, vizuāli aizraujošajā atrakcijā un komentārā ne tikai par vietējo teātra, bet arī kultūras vidi ir daudz gruzdoši neatliekamā. "Revolūcija" pārstāv jaunu atzaru mūsdienu latviešu kino – filmas, kas nebaidās būt dzēlīgas un patiesas pašas pret sevi un nozari, kurā tās ir iegremdētas. FIPRESCI balvu saņem filma "Revolūcija" un tās režisors Mārcis Lācis."
Žurnāls "Kino Raksti" balvu piešķīra režisorei un māksliniecei Signei Baumanei, filmas "Mans laulību projekts" autorei. Kinokritiķes Dairas Āboliņas intervija ar Signi Baumani 2022. gada oktobrī bija 1000. publikācija elektroniskajā žurnālā, tāpēc "Kino Rakstu" balva ir 1000 saulespuķu sēkliņas, ko stādīt visur pasaulē, kur vien vedīs filmas un režisores turpmākie ceļi.
Alus darītavas "Valmiermuiža" balvu par savas zemes vērtību saņēma filma "Zemnieki" (režisors Ivars Seleckis, producents "Mistrus Media").
Laikraksta "Diena" un kultūras un izklaides izdevuma KDi speciālbalvu Elzai Gaujai par filmām "Tikmēr Lucavsalā" un "Mamma vēl smaida" pasniedza izdevniecību "Dienas Mediji", "Dienas Bizness", "Dienas Žurnāli" vadītājs Edgars Kots. Balvas – laikraksta "Diena" pilnā komplekta abonements 12 mēnešiem, kurā ietilpst laikraksts "Diena", izdevums "KDi" un žurnāls "Sestdiena", un informatīvais atbalsts Izdevniecības "Dienas Mediji" izdevumos nākamajai producētajai filmai 2023 eiro apmērā.
Izdevniecības "Žurnāls Santa" īpašo balvu "Cilvēkstāsts" pasniedza portāla Santa.lv attīstības vadītāja Zane Blanka: "Viens no dzīvesstila žurnālistikas svarīgākajiem fokusiem vienmēr bijis cilvēks un viņa stāsts. Iespējams, visvērtīgākie ir tie stāsti, kuros atklājas īstā, neizskaistinātā dzīve un kuros neglaimojam paši sev, jo tieši tie mums dod iespēju domāt, kā kļūt labākiem. Šādus cilvēkstāstus meklējam un novērtējam arī kino. Tāpēc šogad savu simpātiju balvu vēlamies pasniegt filmai "Māsas" un režisorei Lindai Oltei."
SIA "Rīgas nami" kinoteātra "Splendid Palace" balvu "Skatītāju izvēle 2022" pasniedza "Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže: ""Splendid Palace" pirmās kinofilmas sāka rādīt pirms 100 gadiem. Mūsu jubilejas gadā novēlam latviešu kino nozarei uzņemt tik izcilus un spēcīgus stāstus, kuriem izdosies pārspēt šīs sezonas apmeklētāko filmu. Kinoteātra "Splendid Palace" skatītāju simpātiju balvu saņem režisora Viestura Kairiša filma "Janvāris"."
"LMT ir gandarīts piešķirt balvu 1000 eiro apmērā filmai, kas saņems titulu "Gada inovācija kino mākslā". Inovācijas izaicina cilvēka radošumu – tie ir pastāvīgi jaunu apvāršņu meklējumi, centieni nokļūt vēl neapgūtās teritorijās, iemācīties jaunas prasmes. Kad šķiet, ka viss jau ir redzēts un piedzīvots, tieši inovatori ir tie, kas ļauj turpināties cilvēces attīstībai – kā tehnoloģiju nozarēs, tā kinomākslā. Tas ir apliecinājums, ka cilvēka izdomai nav robežu, un to demonstrē arī kino žanra inovācijas – absurda pasakas "Sema ceļojumi" – režisors Aiks Karapetjans un radošā komanda," pasniedzot balvu, sacīja LMT prezidents Juris Binde.
"Lielajam Kristapam" nominētās filmas vērtēja starptautiska žūrija: režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, žūrijas priekšsēdētāja, režisors Edmunds Jansons, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, kinokritiķe, FIPRESCI biedre Kristīne Simsone un goda locekle, aktrise Laila Robiņa (Laila Robins, ASV).
Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un Latvijas Republikas Kultūras ministriju.
