Aleksandra Čaka Rīga divu pagājušā gadsimta sākuma fotogrāfu acīm

Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī - muzejā Rīgā būs skatāma divu pagājušā gadsimta sākuma fotogrāfu pilsētas ainavu izstāde ar nosaukumu "Aleksandra Čaka Rīga".

Fotogrāfijas atlasījis Mencendorfa nams, lai dotu izstādes apmeklētājiem iespēju dzejnieka daudzkārt aprakstīto Rīgu ieraudzīt īstās tā laika fotogrāfijās. Attēlos fiksēta varenā gājēju laipa pār aizsalušo Daugavu, Vecrīgas ielas, krodziņi, tā laika ļaudis, vecie tramvaji, baznīcas un citi Rīgas skati. Tāpat melnbaltajās fotogrāfijās var ieraudzīt zudušo Rīgu - objektus, kas šobrīd pilsētā vairs nav atrodami. Aleksandra Čaka muzejā jeb dzīvoklī izstādītas 20.gadsimta 20. un 30.gados radītas Rīgas ielu, namu un ainavu lielformāta fotogrāfijas.

Rīgas vārds kopumā atrodams 26 Čaka dzejoļos, bet pilsētas noskaņa ar ormaņiem, tirgus sievām Daugavmalā, krogiem un citiem dzejas tēliem vēl atrodama neskaitāmās dzejas rindās, norāda memoriālā dzīvokļa - muzeja pārstāve Antra Medne. Fotoizstādē var apskatīt Rīgu teju ar Čaka acīm caur tā laika fotoobjektīviem.

"Tie ir tie ceļi, pa kuriem Čaks staigā, gan iedams uz darbu, gan iedams uz kādu krodziņu, gan kopā ar māksliniekiem klīzdams pa Rīgu un skatīdamies, pētīdams. Aleksandrs Junkers ir atstājis piezīmes, kā viņi abi ar Čaku ir klīduši apkārt pa Pārdaugavu, pa nomali, par Vecrīgu nemaz nerunāsim - tas pats par sevi saprotams, ka tur bija daudz krodziņu, kur mākslinieki pulcējās. Tā ir tieši tā Rīga, kādu Čaks to redzēja," stāsta Antra Medne.

Aplūkojot 14 fotogrāfijas, brīžiem gan nākas arī aizdomāties par vietu, kas attēlota, jo ainava daudzviet Rīgā krietni mainījusies. Melnbaltajos attēlos redzama gājēju koka laipa jeb ledus ceļš ar laternām no Ķīpsalas pār Daugavu, koku pludināšana pa upi, sena centrāltirgus ainava, kur autoostas vietā redzamas koka būdiņas, skats no Torņkalna tilta uz Vecrīgu un citas vietas Rīgā.

Fotogrāfiju autori ir Roberts Johansons un Pēteris Šmits, kuri saucami arī par latviešu fotogrāfijas nozares aizsācējiem. Fotogrāfijas atlasīja Mencendorfa nama vadītāja Ilona Audere.

"1923.gadā Latvijā nodibināja pieminekļu aizsardzības valdi. Visi profesionālie fotogrāfi, kāds bija arī Roberts Johansons un Pēteris Šmits, tika aicināti savās fotogrāfijās iemūžināt Latviju. Ne tikai Rīgu, bet visas pilsētas, ne tikai ielu skatus un arhitektūras objektus, bet arī dažādas sīkdetaļas - durvis, rokturus, logu rāmjus, tornīšus. To mēs arī viņu mantojumā varam ļoti labi redzēt," norāda Ilona Audere.

Viņa secina, ka fotogrāfijās netrūkst arī romantikas, proti, Čaks Rīgu apdzied ar vārdiem, bet fotogrāfi Rīgu apdzied ar gaismu un fotokameru. "Viņu bildēs var saskatīt daudz sīkdetaļas, kuras ir izceltas, tā saucamā foto dzeja. Pilnīgi mierīgi varam likt blakus - Johansons, Šmits, Čaks. Trīs Rīgas apdziedātāji," teic Ilona Audere.

Fotoizstāde "Aleksandra Čaka Rīga" tiks atklāta 27.janvārī plkst. 15, tā būs skatāma līdz 12.martam dzejnieka memoriālajā dzīvoklī Lāčplēša ielā Rīgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt