Kā esence no Žurginas paveiktā būs jubilejas filmu skate "Piecas dienas septembrī", kas sāksies šo trešdien, 20. septembrī, mākslas centrā "Zuzeum" un noslēgsies svētdien, tieši autores jubilejas dienā.
Pēc filmu seansiem Laima Žurgina tiksies ar skatītājiem un būs atvērta sarunām un diskusijām.
Savu karjeru Laima Žurgina 60. gadu nogalē uzsāka ar dokumentālo filmu "235 000 000", kad kinorežisors Uldis Brauns viņu uzaicināja kļūt par vienu no filmas līdzrežisorēm. Tolaik viņa vēl studēja kino augstskolā 2. kursā. Ar laika distanci viņa šo filmu dēvē par savu otro augstskolu un ar to arī uzsāks savu jubilejas filmu skati 20. septembrī. Pēc filmas viņa padalīsies arī stāstos par šī ambiciozā projekta tapšanu.
"Visi mēs zinām, ka jaunam cilvēkam vajag dot uzdevumu un spēju patstāvīgi rīkoties. Visa struktūra, kādā bija veidota filmēšanas grupa, man deva šo iespēju.
Mēs piedzīvojām daudz dažnedažādas situācijas, kurās mums vajadzēja pieņemt lēmumus. Bija gadījumi, ka tās bija ekstremālas.
Piemēram, kad mums neatsūtīja no Rīgas naudu un mēs bijām Tjumeņā bez kapeikas, kad mēs Urālu kalnos līdām neizpētītās alās, kad mēs lidojām ar hidroplāniem un tamlīdzīgi. Bija ļoti interesanti. Taču mans lielākais sasniegums bija, ka es saprecināju divus jauniešus, kuri jau sen draudzējās, bet viņu vecāki bija pret. Tā visa ir režisora neredzamā darba daļa, kas ir zināmā mērā arī piedzīvojums un cīņa ar apstākļiem," atklāj režisore.
Laima Žurgina daudz dokumentējusi Latvijas izcilākās personības, un jubilejas skatē iekļautas filmas, veltītas Ojāram Vācietim, Imantam Ziedonim, Džemmai Skulmei un Raimondam Paulam. Tieši Laimai Žurginai izdevies iemūžināt unikālos kadrus, kuros Maestro pats dzirdams dziedot.
Jubilejas programmā būs arī Laimas Žurginas pati godalgotākā filma, kas pašu mājās zināma visai maz – un tas ir 1990. gadā uzņemtais stāsts "Tie ir arī mani dēli". Tā vēsta par puišiem, kuri gāja bojā Padomju armijā miera laikā. Pirms vairāk nekā 30 gadiem tapusī filma šobrīd diemžēl atkal iemantojusi īpašu aktualitāti, savulaik tā ļoti labi novērtēta starptautiski. "Tā filma aizgāja ļoti tālu. Tā ir starptautiski visvairāk godalgotā mana filma, godalgota Lībekā, Jekaterinburgā, Kagošimā, izrādīta Kannu festivālā, man ir daudz interesantu balvu par šo filmu.
Latvijā tā ir tāda noklusēta filma, bet es nedomāju, ka tas ir apzināti, tā vienkārši tolaik iekrita, tā teikt, "laika caurumā"," teic režisore.
Laimas Žurginas filmogrāfija vairāk nekā 50 gadu garumā savā ziņā iezīmē atslēgas punktus Latvijas dokumentālajā kino kopumā – atzīst kino zinātniece Zane Balčus: "Tās ir jau pieminētās izcilās portretfilmas, kas top 70. gados un arī citos periodos, bet tām līdzās ļoti būtiskas ir arī 80. gadu otrās puses un 90. gadu sākuma darbos skartās tēmas par pārmaiņām Latvijā – gan politiskajām, gan sabiedrībā notiekošajām.
Laima ļoti jutīgā veidā iezīmē to, kas notiek ar mums pašiem šeit, Latvijā".
Laimas Žurginas jubilejas filmu skate " Piecas dienas septembrī" mākslas centrā "Zuzeum" sāksies trešdien un noritēs līdz svētdienai, kas ir kinorežisores apaļās jubilejas diena.
Laima Žurgina joprojām turpina strādāt, šobrīd top divas jaunas viņas filmas.
