"Ēriks Akmenssirds" ir piedzīvojumu filma ģimenei. Tās centrā ir 11 gadus vecais Ēriks, kurš ir pārliecināts, ka viņa sirds ir veidota no akmens.
Kad ģimene pārceļas uz dzīvi mantotajā pilī, atklājas, ka namā dzīvo cita ģimene – tētis ar meitu Mariju, Ērika vienaudzi. Viņa vecāki svešo ģimeni vēlas patriekt un, kā jau klasiskā piedzīvojumu filmā, Ēriks un Marija sākumā nemaz nesatiek. Piedzīvojumi sākas, kad Marija nolemj doties jūrā, lai meklētu pirātu nolaupīto mammu, okeānu pētnieci.
Lielākā filmas daļa ir īsts pirātu gabals. Filmas veidotāji ir kārtīgi izdauzījušies, apspēlējot "Karību jūras pirātu" estētiku un pievienojot stīmpanka elementus. Varbūt atceraties, ka pirms pāris gadiem presē parādījās ziņa, ka Renārs Kaupers filmēšanās dēļ izbalinājis matus. Tā bija šī loma – pavisam neliela, spilgta, un ironiskā kārtā Kaupera varonis gandrīz visu laiku ir cepurē, tāpēc balinātos matus pārsvarā var tikai nojaust.
"Es šo lomu uztveru kā mazu bonusu tam, ka mums kā "Prāta vētrai" bija uzaicinājums uzrakstīt dziesmu šai filmai. Tad arī Renārs tika pie pirāta Versačes lomas," pēc filmas mediju seansa sacīja Kaupers.
"Versače ir epizodisks tēls, patiešām epizodisks. Bet viņš ir palutināts ar ļoti krāšņu vizuālo tēlu, tādu spilgtu rokzvaigznes manierīgumu. Gana nešpetns un augstprātīgs, gluži kā visi pirāti. Bet galu galā sirsniņā viņam ir viena vēlme – tikt ārā no šīs starppasauļu telpas, kur visi pirāti ir iesprūduši."
Īpaši krāšņa loma filmā padevusies pazīstamajam igauņu aktierim Juhanam Ulfsakam, kurš spēlē caurkritušu aktieri. Ne mazāk krāšņs ir arī aktiera Kaspara Znotiņa darbs, dublējot lomu latviski.
Pēc filmas noskatīšanās lūdzu īsu komentāru kino žurnālistei un portāla "Kino raksti" galvenajai redaktorei Kristīnei Matīsai, kura sacīja: "Varu piekrist relīzēs lasītajam, ka no vizuālās kvalitātes un specefektu viedokļa šis ir Baltijas līmenim ļoti jaudīgs gabals. Sākumā ir tāda pārspīlēti teatrāla sajūta, bet to visu kompensē un attaisno tas neveiksmīgā aktiera tēls, kas man ārkārtīgi patika un, es pieņemu, patiks arī citiem pieaugušajiem.
Tātad arī pieaugušie šajā filmā var sev kaut ko atrast caur to ironiju, ko ienes šis caurkritušais aktieris brīnišķīgajā Ulfsaka tēlojumā.
Vīlusies esmu par to, ka gaidīju no Renāra Kaupera lielāku performanci. Viņam ir lielisks tēls un kostīms, bet biju gaidījusi kaut ko atsevišķu, ka viņš varētu kaut kā vairāk izpausties tajā kopējā pirātu masā. Bet nekas, toties titru dziesma skaista!"
Filmas režisors Ilmārs Rāgs no Igaunijas teic, ka, piedzīvojumu daļa filmā ir svarīga, tomēr, viņaprāt, ne galvenā. Stāsta smeldzīgā puse ir meitenes Marijas ceļš uz spēju pieņemt, ka pirātu kuģis patiesībā ir starptelpa starp dzīvo un mirušo pasauli un mamma no tās vairs nevar atgriezties.
"Ceru, ka skatītāji pamanīs, ka šī nav tikai izklaides un piedzīvojumu filma, bet tajā ir arī dziļāka nozīme," norādīja režisors. "Man bija svarīgi domāt par to, kā mēs zinām, ka esam dzīvi? Es sev to jautāju, strādājot ar aktieriem un pārrakstot scenāriju, jo sākumā atbildes nebija. Mana atbilde ir – tu esi pa īstam dzīvs, ja tu kaut ko jūti. Ja tev fiziski pukst sirds, bet nav nekādu jūtu, nekāda prieka, tad tā īsti nav dzīve.
Filmas lielākais, lai gan ne acīmredzamākais jautājums, ir – kā Ēriks un Marija var tikt atpakaļ no Starppasaules. Ērikam ir jāparāda, ka viņš nav Akmenssirds, jāparāda savas jūtas."
Režisors atklāja, ka šī filma savā ziņā ir veltījums mazajam puikam viņā pašā. Bet uz jautājumu, vai šāds kino stāsts varētu būt terapeitisks bērniem laikā, kad pasaulē notiek tik daudz šausmu, viņa atbilde aizkustina: izrādās, viena no filmas kopproducentēm ir Ukraina.
"Tā bija viena no lietām, uz ko jau sākumā norādīja Ukrainas kino centrs. Ukraiņi ir filmas kopproducenti, viņu pārziņā ir gandrīz visi specefekti.
Mēs šo darbu paveicām vēl pirms pilna mēroga kara sākuma, bet jau toreiz viņu eksperti, īpaši bērnu psihologi, kas iedziļinājās mūsu projektā, to ievēroja kā svarīgu lietu. Galu galā, karš Donbasā bija sācies jau 2014. gadā, un filmu komisija mazliet baidījās, vai šī nāves tēma bērniem nebūs par nopietnu. Bet bērnu psiholoģe teica: nē, mums tieši par to ir jārunā, ja spējam atrast piemērotu veidu, kā par to runāt, lai bērnus nebaidītu. Un šāda filma ir labs sākums sarunai," uzsvēra režisors.
Ukraina un Latvija ir tikai divas no piecām filmas "Ēriks Akmenssirds" kopražotājvalstīm. Studijas "Lokomotīve" producents Roberts Vinovskis atklāja, ka ceļš līdz filmai bijis ļoti garš, tehniski sarežģīts un dārgs: "Galvenā producējošā puse – Igaunija – pavadīja piecus gadus, lai nodrošinātu finansējumu šai filmai. Kopējais budžets ir ap četriem miljoniem, un sešas valstis ir sadarbojušās, lai šī filma varētu tapt: Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija, Luksemburga un Ukraina. Šāda sešu valstu kombinācija ir rets gadījums pat globālā kontekstā, tas nenotiek bieži. Un šajā gadījumā izrādījās, ka tas ir iespējams arī mūsu reģionā."
Filmas tituldziesmu "Alive Again" ("Atkal dzīvs") sarakstījusi grupa "Prāta vētra", un tā tapusi angļu valodā. Mūziķi stāsta, ka sākotnēji domājuši par dziesmas versiju vairākās valodās, tomēr, domājot par iespējamo filmas starptautisko karjeru, palikuši pie angļu mēles.
"Mēs zinājām, ka tā būs ģimenes piedzīvojumu filma, kurā būs pirāti, tāpēc sākumā mums dabiski likās, ka tā varētu būt ļoti lustīga, dinamiska dziesma īru garā ar līdzdziedamu motīvu. Tāda riktīga krogus dziesma," stāstīja grupas dalībnieki. "Tomēr pēc vairākām sarunām ar režisoru sapratām, ka ir jāskatās citā virzienā. Jo dziesma parādās filmas beigās, stāsts ir beidzies uz gaišas nots, jaunieši ir atgriezušies no piedzīvojumiem, satikuši ģimenes un kļuvuši par labiem draugiem. Šīs vērtības tad arī sapratām, ka jāliek iekšā melodijā –
tā ir salīdzinoši melanholiska, romantiska, ar cerību un spēcīgu piedziedājumu, kurā ir teikts: ja tu esi man blakus, tad mēs varam visu!"
Riga IFF programmā šogad:
