Aiga par "Neona pavasari"
Filmas scenārijā galveno lomu režisors Matīss Kaža rakstījis multimāksliniecei Marijai Luīzei Meļķei, kura vēlāk kļuvusi arī par scenārija līdzautori.
Marijas Luīzes atveidotā Laine ārēji šķiet bezkaislīga, bet šķietamajā mierā apslēpti dziļi pārdzīvojumi. Taču iekšējais kliedziens paliek apslāpēts. Te savu lomu spēlē mūzika. Skaņu celiņu filmai komponējis Toms Auniņš, ieskandinot apkārtesošo vidi un ballīti, bet, svarīgākais, – mūzika ir daļa no galvenās varones portreta, atspoguļo viņas apspiestās emocijas. Emocionālos kūleņus uz savas ādas var izjust arī, pateicoties operatora Aleksandra Grebņeva darbam un Paulas Popmanes kadru montāžai, kas burtiski iemet skatītāju filmas vidē – dod iespēju iejusties varoņu ādā. Piemēram, galveno varoni teju notriec automašīna, un es tajā brīdī atlecu atpakaļ mīkstajā kino krēslā, it kā pati atrastos uz ielas.
Filma pieskaras tādiem tabu tematiem kā narkotiku lietošana, izvarošana. Taču galvenais jautājums ir komunikācijas problēmas starp vecāku un bērnu. "Neona pavasaris" ir stāsts par sarežģīto brīdi, kad tīnis kļūst par jauno pieaugušo. Jāņa Skuteļa atveidotais tēvs raisa neviennozīmīgas izjūtas – no vienas puses nosodījumu par bezatbildību un bēgšanu no problēmām, no otras puses līdzjūtību. Tu notici, ka viņš tik tiešām nezina, kā rīkoties. Viņi abi ar meitu Laini nešaubīgi ir vienas ģimenes pārstāvji – abi klusē, nemāk lūgt palīdzību.
Savādāka ģimenes attiecību dinamika atklājas Gerda Lapoškas attēlotā varoņa Adama un viņa mammas attiecībās – tajās netrūkst problēmu un skarbuma, bet tajā pašā laikā mamma ir gatava uzzināt un iesaistīties dēla dzīvē.
"Neona pavasaris" pulsē seksuāli, taču tas nav pašmērķīgi. Seksualitātes apzināšanās ir daļa no pieaugšanas stāsta. Tā Lainei izveidojas romantiskas attiecības ar Grētas Trušiņas atveidoto Gundu. Viņas klātbūtnē Laine jūtas ieraudzīta. Arī Adams ir izslāpis pēc mīļuma, bet saņem atraidījumus. Varoņi piedzīvo seksuālās gradācijas – no romantikas līdz dzīvnieciskām un arī vardarbīgām izpausmēm.
Filmai ir laimīgas beigas. Varēja arī nebūt, bet tas aplauztu spārnus visiem, kas atrodas savā pieaugšanas procesā. Cerība mums ir vajadzīga visos vecuma posmos. Lai arī filmas "Neona pavasaris" darbība notiek raupjā vidē, tas vēl jo vairāk pastiprina smalko, starp rindām lasāmo aktiermākslas jutīgumu, kas skatītājā raisa cilvēcisku empātiju.
Vultura par "Neona pavasari"
Uz "Neona pavasari" devos kopā ar 21 gadus veco Vulturu. Viņas mūzika ir starp žanriem elektroniskā mūzika, pops, hiphops, un pavasarī viņa ir izdevusi debijas albumu "Not Your Typical Fairytale". Filma stāsta par viņas vienaudžiem, turklāt viņa zina šī brīža reiva subkultūras aktualitātes. Pirms seansa noskaidroju, ka pēdējās latviešu filmas, kuras Vultura ir redzējusi un pozitīvi novērtējusi, ir "Kriminālās ekselences fonds" un "Jelgava 94". Viņa saka: "Ņemot vērā, ka esmu kritiska pret latviešu filmām, manuprāt, "Neona pavasaris" varētu uzrunāt arī plašāku auditoriju ārpus Latvijas, pateicoties veidam, kādā tā ir uzņemta."
Runājot par reiva kultūras atspoguļošanu, Vultura spriež, ka lielākoties tā ir precīza, bet ir arī būtiski trūkumi, kā, piemēram, apģērbs: "Pamanīju, ka reivā tuvplānos bija arī cilvēki, kuri bija ģērbušies pārāk vienkārši reivam. Tu uz reivu neiesi vienkāršā košā topiņā. Svarīga reiva kultūras daļa ir melnais apģērbs, kas papildināts ar ekscentriskiem aksesuāriem. Melnais apģērbs ir daļa no kopējā vēstījuma (statement) par tavu personību. Tu nemaldini otru par to, kas tu esi. Cik esmu novērojusi, "gen Z" jaunieši ikdienā izvēlas apģērbu, kas atspoguļo viņu intereses. Apģērbs ir ļoti svarīgs!" Mūziķe norāda, ka reivā tiek spēlēts ne vien filmā dzirdamais tehno, bet arī transs, hard style, big room house un citi EDM kustības žanri. Reiva kultūras reprezentācijai būtu vajadzējis lielāku žanrisko daudzveidību. Bet filmas skaņu celiņš mūziķei paticis, Vultura to novērtē kā tehniski noslīpētu un skaniski baudāmu.
Filmā redzētie āfterīši un bīstamās situācijas ir reālas, bet Vultura uzsver, ka tas atkarīgs no katra paša izpratnes par ballēšanos, un bīstamas situācijas var notikt arī ārpus naktsdzīves. Viņa stāsta: "Man patika filmā redzēt eskeipismu (bēgšana no nepatīkamā – aut.). Tā jau ir – mēs bēgam uz ballītēm, koncertiem vai šajā gadījumā uz reivu, un nav nemaz vajadzīgas narkotikas. Arī no tusēšanas izkļūt ir grūti, jo tu esi transā. Kad skan tehno ar 120-150 bītiem minūtē, tas, kā tavs ķermenis reaģē uz mūziku, ir kaut kas neaprakstāms. Filmā parādītās saasinātās attiecības starp Laini un vecākiem ir pilnīga patiesība. Ja ballīte beidzas agri no rīta, tad loģiski, ka tavs vecāks būs dusmīgs vai neizpratnē par notiekošo. Bet te arī ir jautājums par katra paškontroli. Ja tu sapinies ar kompānijām, kam reiva kultūra saistās ar narkotikām, seksuālu aizskaršanu un citiem mēsliem, tad no tā visa izkļūt ir sarežģīti. Diemžēl arī GenZ paaudzei šī ir problēma."
Noslēgumā
Spēlfilmas "Neona pavasaris" galvenais ieguvums ir spēja aptvert plašu auditoriju. Režisors Matīss Kaža vēl joprojām ir starp divdesmitgadniekiem, tāpat kā galvenos varoņus atveidojušie aktieri. Paši vēl nesen bijuši pieaugšanas sākumā, līdz ar to viņu vēstījums jauniešiem ir īsts un klātesošs. Savukārt pieaugušajiem skatītājiem filma raisīs cita veida izjūtas, piemēram, konfliktu ar savu iekšējo didaktu vai, gluži pretēji, – dos iespēju ļauties nostalģijai par savā laikā piedzīvoto. "Neona pavasaris" pieskaras reiva subkultūrai, taču darbība varētu notikt arī citā vidē. Kad darbība notiek atpazīstamās vietās, mēs to vērojam uzmanīgāk. Pēc filmas noskatīšanās noteikti ieplānojiet maltīti ar saviem mīļajiem, tuvajiem līdzcilvēkiem, lai nesteidzīgi aprunātos par to, kā katram klājas.