Venēcijas kinofestivāls
Sestdien, 9. septembrī, noslēdzās Venēcijas Starptautiskais kinofestivāls, kas šoreiz notika jau 80. reizi. Pārdzīvojis Otro pasaules karu, autoritārismu un pandēmiju, festivāls labi apzinās, ka ilgdzīvošanas pamatā ir balanss starp pārbaudītu vērtību, piemēram, kinoklasiķu darbu iekļaušanu programmā, un iešanu līdzi laikam – te domāju pielaidību pret straumēšanas platformu, piemēram, "Netflix" veidotu filmu iekļaušanu programmā, kā arī sociālpolitiskiem komentāriem.
Simpātiski, ka atšķirībā no Kannu kinofestivāla Venēcijā vēl aizvien iekļauj Ukrainas kinoveidotāju darbus. Piemēram, programmā "Horizonti" izrādīts režisores Annas Burjačkovas pieaugšanas stāsts "Mūžīgi-mūžīgi" ("Назавжди-назавжди"). Tajā ir mūsu platuma grādiem labi pazīstamie 90. gadi ar nule atgūto brīvību. Programmā arī vairāki spēcīgi vēstījumi par bēgļu tēmu, svarīgākais no tiem – poļu režisores Agņeškas Holandas "Zaļā robeža" ("Zielona granica"), kas ir spēlfilma par bēgļu atgrūšanu uz Polijas–Baltkrievijas robežas; līdzīga situācija, kā ziņo aktīvistu grupa "Gribu palīdzēt bēgļiem" ir arī uz mūsu robežas. Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Žobro ir apvainojis režisori propagandā, paredzams, ka filmas pārstāvji viņu sūdzēs tiesā par neslavas celšanu.
Festivāla galveno balvu – "Zelta lauvas" statueti – saņēma grieķu režisora Jorga Lantimosa darbs "Nabaga radības" ("Poor Things"), ko redzēsim uz pašmāju ekrāniem nākamā gada sākumā, 19. janvārī. Filma stāsta par kādu sievieti, ko gluži kā Frankenšteinu atdzīvinājis kāds viktoriāņu zinātnieks. Par šo filmu Venēcijas programmu veidotāji jau laikus brīdināja, ka tā "šķelšot publiku".
Balvas par labāko scenāriju ieguvēja – filma "Grāfs" ("El Conde") būs skatāma vietnē "Netflix" jau no šīs piektdienas, 15. septembra. Tā ir čīliešu režisora Pablo Laraina melnā komēdija ar šausmu filmas ielaidumiem par kādreizējo Čīles diktatoru Augusto Pinočetu kā 250 gadus vecu vampīru. Iemūžināta melnbaltos kadros, filma aplūko gan Pinočeta, gan citu autoritāri tendētu līderu morālo bankrotu. Te ir gan vizuāli skaisti kadri, gan viegli šķebinošas, grafiskas ainas, bet kopējā noskaņa veidota tā, lai pret galveno varoni un tā pavadošo svītu skatītājs justu šķērmumu.
"MRT" / "R.M.N."
Kristians Mundžiu ir viens no zināmākajiem Rumānijas kinoveidotājiem, pateicoties kura darbiem, kā, piemēram, "4 mēneši, 3 nedēļas, 2 dienas" pasaulē tik plaši izskanēja Rumānijas kino jaunais vilnis – skaudri, reālistiski un sociālpolitisku jēdzienu uzlādēti stāsti. "MRT" ir mūsdienu Rumānijas sabiedrības šķērsgriezums. Tajā, veroties maza ciemata populācijā, redzam gan ekonomisko situāciju, gan savstarpējo attiecību musturus, gan attieksmi pret svešiniekiem – viesstrādniekiem ar citu ādas krāsu. Filmas nosaukums ir rumāņu valodas akronīms magnētiskajai rezonansei – jo, režisora prāt, filmas stāsts "izmeklē" cilvēka prātu", gluži kā medicīniskā procedūra.
Kinoteātros "Splendid Palace" un "Kino Bize".
"Rodeo"
Aizvadītā gada Kannu kinofestivāla sadaļas "Īpašais skatiens" laureāte – stāsts par jauniešiem, kas mīt un aug pilnīgā pašplūsmā, vienīgo kopības un kopienas sajūtu rodot no hobijiem. Šīs filmas varoņu hobijs ir tā saucamais motociklu rodeo, kur braucot uz vien rata, tiek izpildīti dažādi triki.
Šīs grupas režisori filmēšanai iedvesmojuši reāli jaunieši, ar ko režisore Lola Kivorona pavadījusi kopā laiku Parīzes pievārtēs, septiņus gadus pētot urbāno motosacīkšu vidi.
Kinoteātros no 12. septembra.
