ĪSUMĀ:
- Iecerēti likuma grozījumi, kas paredzētu, ka straumēšanas platformām finansiāli jāatbalsta pašmāju kino veidošana.
- Plānots piemērot 3,5% no abonēšanas maksas ieņēmumu daļas, kas gūta Latvijas tirgū.
- Jaunais regulējums attieksies tikai uz tiem straumēšanas pakalpojumiem, kurus var abonēt.
- Latvijā šādi pakalpojumu sniedzēji ir vairāki desmiti, tostarp vietējie.
- Vietējie uzņēmumi, kas jau atbalsta pašmāju kino veidošanu, cer, ka tie likumā izvirzīto prasību jau izpilda.
- Līdz ar to nodoklis galvenokārt attiektos uz tām interneta maksas platformām, kas neražo un nepērk Latvijā ražoto kino.
- Ārvalstu straumētāji ik gadu varētu Nacionālā kino centra budžetā iemaksāt apmēram 600 000 eiro.
- Sabiedriskajā apspriešanā priekšlikumus gaida līdz 16. februārim.
Sabiedriskajā apspriešanā ir nonākuši Kultūras ministrijas rosinātie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu un Filmu likumos, kas paredz Latvijā pieejamiem abonējamiem kino un raidījumu straumētājiem pienākumu veikt iemaksas, lai finansētu vietējā audiovizuālā satura veidošanā. Plānots piemērot 3,5% no abonēšanas maksas ieņēmumu daļas, kas gūta Latvijas tirgū. Finansējums tiktu novirzīts Nacionālajam kino centram kvalitatīvu pašmāju filmu, seriālu, raidījumu veidošanas konkursiem.
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš skaidro: "Šis jaunais regulējums attieksies tikai uz tiem straumēšanas pakalpojumiem, kurus var abonēt. Tātad es mēnesī samaksāju kaut kādu summu un pretī saņemu neierobežotu iespēju skatīties, ko nu šī platforma piedāvā. Tas neattiecas ne uz interaktīvo televīziju, ne uz īstermiņa nomu."
Latvijā šādi pakalpojumu sniedzēji ir vairāki desmiti. Tostarp daži no tiem šeit arī bāzēti. Piemēram, "Latvijas Mobilais telefons" un "Tet", ar kura finansiālu atbalstu ir veidotas gandrīz simt vietējās filmas un seriāli. Tas ir pamats uzskatīt, ka šie uzņēmumi jau pilda izvirzīto prasību.
"Tet" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis norāda: "Mēs saprotam ieceres būtību, mēs saprotam, ka Latvijas filmu veidošanai papildu finansējums ir svarīga lieta. Mēs arī turpināsim paši ar tiešo finansējumu atbalstīt, un mēs nešaubāmies, ka jau ar to apjomu, ko mēs veltām Latvijas filmu un seriālu veidošanai un atbalstam sadarbībā ar producentiem, ka tas ir pietiekams un atbilst tam kritērijam, ka tas ir 3,5% no apgrozījuma."
Plānotās likuma izmaiņas ir balstītas Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kas darbojas 18 valstīs. Lai to ieviestu Latvijā, ar ministriju vēl nav saskaņoti atsevišķi likuma izmaiņu punkti, uzsver "Tet" pārstāvis: "Mēs cerētu redzēt pilnīgi skaidru mehānismu, kā mēs aprēķinām, ko nozīmē šis straumēšanas apgrozījums, no kura šo 3,5% obligātā ieguldījuma apjomu rēķina. Kādā veidā mēs to aprēķinām, kā mēs atskaitāmies, kā tiek noteikts, ka mēs jau esam šo pienākumu pēc būtības izpildījuši?"
Līdz ar to 3,5% likme galvenokārt attiektos uz tām interneta maksas platformām, kas neražo un nepērk Latvijā ražoto kino – piemēram, "Netflix", "Apple TV", "Amazon Prime".
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš skaidro: "Iemesls, kāpēc mēs vispār ķērāmies pie šiem likuma grozījumiem, bija tieši lielais ārvalstu platformu īpatsvars Latvijas tirgū. Vislielākais spēlētājs, protams, šeit ir "Netflix", kuri paņem naudu no Latvijas iedzīvotājiem par saviem pakalpojumiem. Latvijas iedzīvotāji ļoti mīl, ciena, skatās šos pakalpojumus, bet viņi nekādā veidā nesniedz ieguldījumu Latvijas satura radīšanā."
2020. gadā digitālo platformu ieņēmumi Eiropas Savienībā pārsniedza 11 miljardus eiro. Plānots, ka Latvijā likuma grozījumi varētu stāties spēkā jau nākamajā gadā. No tiem plānots iekasēt ap 600 000 eiro, kas segtu, piemēram, viena mini seriāla izmaksas.
Priekšlikumus sabiedriskajā apspriešanā Kultūras ministrija gaidīs līdz 16. februārim. Vairāk informācijas – ministrijas mājaslapā.
