"Pasākumam ir diezgan sena vēsture, bet tā visa nav notikusi Latvijā. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums sākās 1997. gadā, un tas sākotnēji notika Dānijā, tā bija arī Dānijas iniciatīva – veidot pasākumus filmu veidotājiem, kuros iepazīstināt, teiksim, Baltijas un plašāka reģiona filmu veidotājus ar filmu veidošanas sistēmu, kāda tā ir Eiropas rietumos," stāstīja Lange.
Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma sākotnējais virsuzdevums gan 27 gadu laikā nedaudz pamainījies. No 2006. gada forums notiek Latvijā, Rīgā, kur to rīko Nacionālais kino centrs.
"Šobrīd mēs jau esam integrējušies šajā sistēmā un veidojam šo pasākumu ar mērķauditoriju – filmu veidotāji no Baltijas jūras reģiona valstīm, Austrumeiropas un pat Kaukāza valstīm, kur mēs mēģinām palīdzēt filmu veidotājiem sakontaktēties ar filmu izplatītājiem, ar televīzijām un dažādiem kino industrijas pārstāvjiem Eiropā un citviet," norādīja Lange.
Baltijā šis ir vienīgais šāda veida pasākums, kurā padomāts ne tikai par filmu skatītājiem, bet arī veidotājiem.
"Forumam ir divas daļas, kas varbūt rada samulsumu. Galvenais ir ideja un virsuzdevums – savienot filmu industrijas pārstāvjus. Otra foruma daļa ir filmu programma, kas forumam pievienota kopš tā norises Rīgā.
Šī programma arī gadu gaitā ir augusi. Pateicoties pandēmijai, esam pievienojuši tiešsaistes programmu, lai filmas būtu plašāk pieejamas skatītājiem visā Latvijā. Katru gadu sadarbojamies arī ar pilsētām reģionos, lai daļa filmu būtu pieejamas kino seansos ārpus Rīgas," stāstīja Lange.
Šogad filmas ārpus Rīgas būs iespējams vērot Talsos, Cēsīs, Rēzeknē. Pirmo reizi vairāki foruma pasākumi notiks arī Limbažu novadā.
Between Revolutions - TRAILER from Activ Docs on Vimeo.
"Programmu mēs veidojam gana daudzveidīgu, bet katram ir savi favorīti. Man tā šoreiz būs rumāņu režisora Vlada Petri filma "Starp revolūcijām". Tas ir tāds poētisks darbs, balstīts arhīva materiālos, kurā paralēli arhīva materiālu kolāžai risinās divu sieviešu draudzības stāsts. Viena no viņām ir Irānā, otra Rumānijā. Filma ir veidota par šīm revolūcijām, lielām politiskām pārmaiņām un tādā ļoti smalkā veidā skar to, kā ir dzīvot režīma nospiestībā," atklāja Lange.
Filmas, kas tiek iekļautas forumā, netiek izvēlētas pēc kādas vienas konkrētas tēmas, tāpēc programma ir gan tematiski, gan stilistiski daudzveidīga.
"Filmas ir arī no dažādām valstīm un reģioniem, kas pie skatītājiem Latvijā varbūt citādi nenonāktu.
Ir arī svarīgi parādīt filmas, kas ir ieguvušas balvas dažādos festivālos, bet galvenais ir parādīt to daudzveidību, kas notiek, kādas ir pieejas dokumentālā kino veidošanā. Piemēram, mums pašiem bija patīkami redzēt ziņas, ka divas no foruma šī gada programmā iekļautajām filmām ir iekļautas Eiropas kinoakadēmijas balvas sarakstā pie filmām, kas ir ceļā uz nominācijām šogad," norādīja Lange.
Foruma tiešsaistes programmā būs skatāmas filmas, kas nav iekļautas foruma klātienes programmā, bet iepriekš ir izrādītas foruma daļā, kas paredzēta filmu veidotājiem, šogad tās ir trīs filmas – no Ukrainas, Lietuvas un Latvijas. Tās iespējams noskatīties Nacionālā kino centra mājaslapā.
Lange atklāja, ka foruma klātienes programmā iekļautas arī pavisam svaigas, 2023. gada filmas un vairākas no tām radītas Ukrainā.
"Esam izvēlējušies arī Ukrainas filmu "Dzelzs tauriņi" kā foruma filmu programmas atklāšanas filmu. Šī filma ir tāds pētnieciskās žurnālistikas un mākslas darba hibrīds. Tā veltīta 2014. gada katastrofai, kad tika notriekta pasažieru lidmašīna ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Protams, ir skaidrs, ka tie bija separātisti ar Krievijas piegādātām raķetēm, bet filma seko līdzi ne tikai šai traģēdijai, bet arī parāda dezinformācijas kampaņu, kas sekoja tai," stāstīja Lange.
