Jautāta par apbalvojuma “Kilograms kultūras” pirmsākumiem, Ieva Rozentāle teic: “2005. gadā izveidojām raidījumu ciklu “100 g kultūras”, kas katru darba dienas vakaru gāja ēterā tiešraidē . Tās bija garas sarunas ar dažādiem kultūras cilvēkiem, tika veidots tiešām liela apjoma pamatīgs kultūras saturs. Iešūpojāmies. Vairākus gadus liela žurnālistu grupa intensīvi veidoja šo raidījumu, bet laiku pa laikam bija sajūta, ka varētu vēl papildus radīt ko lielu un nozīmīgu. Tuvojās decembris, sapulcēs ar žurnālistiem spriedām, kā gads aizvadīts un kā veidot apskatu – vēlējāmies visu notikušo apvienot, pārskatīt un izvētīt. Līdz kādā brīdī sapratām, ka varētu izveidot savu balvu.”

Apbalvojums radās kā raidījuma “100g kultūras” papildinājums. Ieva Rozentāle atceras:

“Pirmā ceremonija notika mūsu mazajā studijā, kurā paši balvas arī pasniedzām. Izveidojām apbalvojuma nosaukumu – “Kilograms kultūras”.

Māksliniece Kristīne Jurjāne, kura ir mazā “100g kultūras” atsvariņa idejas autore, atbalstīja ieceri 100g atsvariņu pārveidot par kilograma atsvariņu. No viena izauga otrs!”

“Pēc tam attīstījām ideju par ceremoniju – tā kļuva par Latvijas Televīzijas kultūras balvu. Taču gribējām apbalvojumu vēl paplašināt, tāpēc projektam pievienojās Latvijas Radio un aizsākās tiešām ļoti laba sadarbība ar Latvijas Radio kultūras jomas kolēģiem,” skaidro Rozentāle. “Šobrīd rīkojam regulāras tikšanās, kurās ne tikai runājam par kultūras dzīvi, bet arī apmaināmies ar informāciju par izvēlētajiem raidījumu tematiem – ko viņi dara, ko mēs.

Balva ir bijusi impulss sadarbībai!

Pēdējos gados pievienojās arī portāls LSM, un tagad šī jau ir kļuvusi par sabiedrisko mediju balvu.”

Unikāla balva

Balvas nominantus – oriģinālākos un kvalitatīvākos aizvadītā gada Latvijas kultūras notikumus – izvirza sabiedrisko mediju kultūras jomas profesionāļu žūrija, bet skatītāji un klausītāji labākos izvēlas trīs balsojumos – Pavasara, Rudens un Ziemas. Par apbalvojuma unikālajām iezīmēm Ieva Rozentāle teic: “Par balvas ieguvējiem lemj skatītāji, bet sākumā ir žūrija, kas dod impulsu. Vēlamies, lai balvai izvirzītie notikumi būtu ļoti kvalitatīvi – nostrādāti, atstājuši iespaidu, ir labākie no labākajiem. Vienmēr pirmā cīņa ir žūrijas starpā – ko mēs izvirzām? Lai paliek spēcīgākie, ko dodam skatītājiem uz balsojumu.

Balva ļauj kultūras zupu apmaisīt un saprast, kas vērtīgs un kas nav!”

“Ļoti svarīgi, ka “Kilograms kultūras” apvieno dažādas nozares, piedāvā plašu skatījumu uz kultūras procesiem un to mijiedarbību,” uzsver Rozentāle. “Kategorijās “Mantojums”, “Pārsteigums” un “Notikums” kopā sajaucas pasākumi no dažādām sfērām. Nišu specializācija, protams, ir nozīmīga, bet bieži vien daudz jaunu un neparastu ideju rodas, kad šīs šaurās nišas sāk sadarboties un paskatīties uz procesiem ārpus sava spēles laukuma.”

Žūrijas pārstāve arī norāda: “Esam pamanījuši, ka nereti kultūras pasaulē mākslinieki, kuratori un producenti domā tikai par savu spilgto māksliniecisko ideju, ne tik daudz par skatītāju. Savukārt mēs žūrijā ļoti skatāmies, kas vajadzīgs norišu apmeklētājiem un skatītājiem. Par katru jomu ir viens atbildīgais – konkrētās kultūras jomas speciālists. Viņa uzdevums ir izstāstīt par visspilgtākajiem notikumiem un ieteikt nominācijas. Piemēram, Daira Āboliņa sagatavo kino izvērtējumu un žūrijai noraksturo, kuri viņasprāt ir bijuši spēcīgākie notikumi. Pēc tam pienāk kārta otrajam lokam – par ieteiktajām norisēm izsakās žūrijas dalībnieki, kuri ir redzējuši konkrētās filmas. Runājam kā skatītāji, kas nav šīs jomas speciālisti. Izdiskutējam un kopā pieņemam lēmumu, kurus notikumus no katras jomas iekļaut nominēto sarakstā.”

Steidzāmies skatīties un baudīt

2021. gads kultūras jomā bija mainīgs, raksturo Ieva Rozentāle: “Varējām izsekot laikam, kad notikumi klātienē nebija pieejami, un arī pārpilnībai, kad pēkšņi izrāžu, koncertu, izstāžu un pasākumu bija ļoti daudz.” Atminoties pagājušā gada sākumu, Ieva Rozentāle teic: “Atkal bijām nonākuši pandēmijas vilnī, pasākumi nevarēja notikt. Zinājām, ka ir izveidotas vizuālās mākslas izstādes, bet nevarējām tās apskatīt. Tomēr pirmā ceturkšņa beigās visu sāka vērt vaļā.

Bija situācijas, kad vienā vakarā jāiet uz pieciem pasākumiem. Nevarējām saprast, kā sadalīties.

Pasākumu nozarē bija iestājies tiešām liels haoss – pēkšņi vairākos teātros reizē notika pirmizrādes. Steidzām skatīties un baudīt, lai varam veidot “Kilograms kultūras” nominantu sarakstu.”

“Vasara bija notikumiem ļoti pilna, cilvēki tos apmeklēja, līdz ar to digitālā vide aizgāja dibenplānā. Tā vairs nebija tik svarīga kā gada sākumā. Un tad nāca rudens, kas arī bija ļoti piesātināts. Neraugoties uz sarežģījumiem, 2021. gads tomēr izvērtās bagāts: žūrijai bija, ko nominēt visos trijos – Pavasara, Rudens un Ziemas balsojumos, un skatītājiem, lasītājiem, klausītājiem – par ko balsot,” teic Rozentāle.

Digitālā kultūra

Digitālās pasaules ienākšana kultūras dzīvē nenovēršami kļuvusi par ikdienu, secina žūrijas pārstāve: “Visu laiku varam ko baudīt un saņemt. Tas, protams, kādā brīdī aizpilda pasākumu nenotikšanu, tomēr man šķiet, ka lielai daļai no mums jau ir iestājies ekrānu jeb digitālais nogurums. Cilvēki ir noskatījušies virkni seriālu un filmu, bet vienā brīdī to vairs negrib.

Digitālajos notikumos tomēr pietrūkst klātbūtnes sniegtās iespējas pilnvērtīgi izmantot visas maņas.

Klātienes norisēs darbojas tauste, oža, redze, dzirde – visas šīs sajūtas kopā rada iespaidu. Koncertu sadzirdi un sasmaržo, sajūti mūziku, līdz ar to rodas vibrāciju vilnis. Ja skaties ekrānā, pietrūkst šo sajūtu. Un tieši pēc tām cilvēki sāk ilgoties. Manuprāt, pilnvērtīga kultūras uztvere ir iespējama tikai klātienē.”

Ieva Rozentāle domā, ka ekrānā var skatīties skatuves mākslas: teātri, kino, mūziku, bet “mēs īsti nevaram baudīt izstādes. Jā, protams, ir digitālās izstādes – ieslēdz datoru un izstaigā galeriju, bet tas nekādā veidā nav pilnvērtīgs pārdzīvojums . ”

“Digitālajai mākslai jāļauj attīstīties. Cilvēkiem šobrīd jau ir mainījušies ieradumi, varam sēdēt mājās un skatīties “La Scala” iestudējumus, ekrānos gūt unikālu ārzemju pasākumu pieredzi. Paveras pasaule, tomēr lūkošanās datorā nevar aizstāt došanos uz īstu koncertu. Cilvēkam jābūt klātesošam, lai piedzīvotu notikumu pilnvērtīgi,” uzsver Rozentāle.

Ceremonija vienmēr ir svētki!

“Arī šogad svinīgā ceremonija notiks bez skatītājiem, tomēr būs svētki – skaisti mūzikas numuri, runas, balvu pasniedzēji un saņēmēji,” sola Ieva Rozentāle. “Lai cik sarežģītos apstākļos mēs šobrīd atrastos, cilvēks ir būtne, kas meklē garīgu kontekstu savai eksistencei. Kultūra to piedāvā – caur mākslu, mūziku un radošiem procesiem varam saprast un atrast sevi. Kultūras klātbūtne ir virzītājspēks. Vienkāršotā valodā sakām, ka kultūra kustina, ļauj attīstīties, mainīties, pārdomāt un piedalīties sociālajā dzīvē.

Kultūra kustina, kultūra virza – tas ir mūsu dzinējspēks šī gada balvas pasniegšanas ceremonijā.”

Ceremoniju vadīs kultūrreportieris Marģers Majors, kurš, kā saka Ieva Rozentāle, raidījumā “Kultūrdeva” ir “tāds izmeklētājs nezinītis”: “Viņš iet un mācās dažādas lietas pilnīgi no jauna. Nebaidās doties uz vietām, kuras iepriekš nav zinājis, un pētīt, kā procesi notiek. Viņam ir tiešām neviltota interese, līdz ar to var iet un pētīt, virzīties uz priekšu. Piedalīsies arī žūrijas locekļi – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kultūras žurnālisti un raidījumu vadītāji.”

“Ceremonija vienmēr ir svētki!” uzsver Rozentāle. “Satiekas cilvēki no dažādiem kultūras žanriem, veidojas jaunas sarunas un sadarbības.

Sestdien noliksim vienu dzīves daļu aiz muguras, lai varam iet uz priekšu ar jaunu elpu!”

“Kilograms kultūras 2021” pasniegšanas ceremonija – 19. februārī pulksten 21.05 LTV1, REplay.lv un LSM.lv, kā arī LR1 un LR3 “Klasika”.