Tēva un meitas skatuves maģija. Intervija ar Aiju Andrejevu un Alex

10. septembrī dziedātāja Aija Andrejeva prezentēja singlu “Bungādiņas” un izziņoja koncertu Siguldas pilsdrupās, kas notiks nākamās vasaras sākumā – 6. jūnijā. Prezentācijas saviesīgajā gaisotnē tostarp tika pasvinēta arī dziedātājas tēva un muzikālā domubiedra Alex (īstajā vārdā Oļegs Andrejevs) dzimšanas diena. Kad svētku kūka jau bija sagriezta, ar abiem mūziķiem apspriedām viņu muzikālās meitas un tēva attiecības.

Aiga Leitholde. Ģimenes bieži vien mēdz dziedāt gan svētku reizēs, gan tāpat vien, apsēžoties pie svētdienas pusdienu galda vai brīvos vakaros. Kā tas ir ierasts jūsu ģimenē?

Alex. Mums kopā dziedāt biežāk sanāk uz skatuves.

Aija. Jā, mēs, mājās esot, tā kopā neesam dziedājuši. Alex no mūzikas vienmēr bija paēdis jau koncertos, tā ka mājās nebija nepieciešamības kopā dziedāt. Mēs ar māsu dziedājām vienas pašas, bet tādas dziedāšanas tradīcijas mājās - pie galda vai svētku reizēs - mums nav.

Dziedāšanas tradīcija jau laicīgi ievirzījās profesionālā virzienā.

Aija. Jā, tieši tā! Taču atceros, pirms manas skatuves karjeras sākuma, mācoties 6. klasē, es popielā attēloju "Opus Pro". Tas ir labs stāsts!

Skolas popielā nolēmu piedalīties pēdējā brīdī. Ko gan es dziedāšu? Labi, attēlošu savu tēvu, kas ir vistuvāk patiesībai!

No mājām paņēmām akustisko ģitāru, tēva "Metallica" kreklu. Mana draudzenes Sandra bija Harijs Zariņš. Arī viņai uzvilkām kaut kādu rokera kreklu. Uz skatuves sēdējām divatā, izpildot dziesmu "Tu un es". Pagāja daudz gadi, šī dziesma atdzima no jauna mana un Alex izpildījumā.

Un tagad jums ir kopīgas jaunas dziesmas! Vai Alex ir piedalījies dziesmas "Mēs pārejam uz Tu"  tapšanā?

Aija. Nē, bet tur arī ir stāsts!

Alex. Nē, esmu piedalījies! Es uztaisīju to vokālo "fišku" par oktāvu augstāk.

Aija: Jā, tā tas bija. Bet stāsts sākās agrāk. Toreiz mums bija akustiskā koncerttūre  un dziesma "Pārejam uz Tu"  mums jau bija teju pabeigtā versijā, bet tomēr bija sajūta, ka dziesmai kaut kā  ļoti trūkst. Mājup braucot no koncerta,  autobusā caur tumbiņu telefona klausulē tēvam šo dziesmu atskaņojām, lai viņš ar savu profesionālo ausi noklausās. Viņš sāka dziedāt līdzi. Mēs ar Ansonu saskatījāmies un es sacīju tēvam – 1. maijā ir brīvdiena, tev ir jābūt studijā!

Alex dziesmas tapšanā iedeva pēdējo un īsto punktu uz i!

Jā, to ik pa laikam dzird no mūziķiem, ka īstās idejas un vajadzīgo enerģiju var noķert pavisam negaidītos, ierakstam nepiemērotos apstākļos.

Alex. Citreiz tik tiešām īstās domas atnāk negaidīti. Tu klausies, klausies, ko viņi tur dara, un iesaki risinājumu – no malas  daudz ko dzirdēt labāk vai savādāk. Un galu galā kaut kas sanāk!

Aija. Jā! Forši, ka ir pienācis tas laiks, kad gribu ieklausīties. Ir tāds brīdis, kad vecākos negribas ieklausīties. Pat Kaspars Ansons ir ieklausījies! Tēvs teica, ka dziesmā "Pārejam uz Tu!" vajag ielikt "cowbell" [“govju zvans” – instruments ritmiskiem akcentiem], toreiz Ansons neparakstījās, bet šo efektu par godu Olijam [domāts Alex] viņš ir ielicis dziesmā "Bungādiņas".

Kas ir vērtīgākais padoms, ko Alex Tev ir devis? Piemēram, muzikāli.

Aija. Tādu ir daudz.

Alex. Man liekas, viņa pati labi tika galā. Dzirdēja, ko es daru, un pati izvēlējās savu ceļu.

Aija. Nē, ir šādi tādi padomi.

Kad es biju maza, teicu – tēt, es gribu dziedāt. Viņš man atbildēja – paklausies Dženisu Džoplinu. Kad varēsi kaut vienu dziesmu nodziedāt ne sliktāk kā viņa, tad – droši!

Viņš noteikti neatceras.

Alex. Nē, es atceros!

Aija. Atceries?

Alex. Tad Aija nopirka Džoplinas albumu “Pearl” un vēlāk iedziedāja dziesmu "Mercedes Benz".

Aija. Nē, es vispirms iedziedāju "Me and Bobby McGee”, " Mercedes Benz" bija vēlāk. Dženisa Džoplina man muzikāli ir ļoti mīļa un iedvesmo arī kā personība.

Alex. Džoplina ir ļoti atklāta un stipra.

Aija. Par Džoplinu – tas bija viens padoms. Labs padoms! Paldies Tev par šādu ievirzi! Vēl viens labs padoms no tēta – iemācies dziedāt bez monitoriem! Kad mēs sākām spēlēt kopā ar "Opus Pro" – visapkārt tā dārd roks, ka par monitoriem var aizmirst! Un tas bija labs veids, kā attīstīt savu iekšējo dzirdi.

Vēl viens padoms – ja pati esi izvēlējusies šo ceļu, tad pati dari! To viņš ir sacījis tajās reizēs, kad ir uznākusi čīkstēšana par to, ka ir tik daudz darba.

Alex. Jā, sākumā šķiet, kas tur liels – skaisti padziedāt uz skatuves. Vēlāk atklājas, ka patiesībā tas ir smags darbs, kuru nevar nedarīt. Ja vēlies sevi parādīt publikai, nepieciešama vēlme būt pirmajam, līdzīgi kā tas ir sportā – ja nevēlies uzvarēt, tad vari iet vingrot, piemēram, uz aerobiku.

Aija. Taisnība!

Alex, vai Aija Jums ir devusi kādu vērtīgu padomu? Dažkārt jau saka, ka bērni piedzimst, lai vecākus mācītu.

Aija. Jā! Man ir viena lieta prātā, kas gan nav padoms. Es varu atbildēt?

Mūsu skatuviskā saskaņa ir tāpēc, ka esam "no viena māla mīcīti".

Forši, ka Alex joprojām savā garā ir ļoti jauns, un, manuprāt, to viņš tieši iegūst, ballējoties ar mums. Šķiet, es no tevis šādu atziņu esmu dzirdējusi. Arī mums visiem Alex patīk. Kad viņš nav uz kādu koncertu, tad jūtam – kaut kā pietrūkst, Alekša nav!

Alex. Alekša nav! (smejas)

Teiciens "Manā laikā zāle bija zaļāka" nav šeit aktuāls

Alex. Zāle bija cita, bet zaļa. (smejas) Manā jaunībā vecie cilvēki teica "mūsu laikos tā nebija".

Es tagad skatos uz jauniešiem – jā, mūsu laikā arī tā nebija, kā tagad. Viss mainās! Viss iet uz priekšu!

Aija. Galvenais pašam nepalikt par opi, bet tu vari būt opis arī 20 gados.

Alex, apsveicu dzimšanas dienā!

Alex. Nu tad beidzot! (smejas)

Jums ir slavenā dziesma "Dzimene"!

Alex. Jā, to vajadzēja šodien nodziedāt.

Aija. Es biju par to iedomājusies.

Alex. Būtu bijis tieši laikā!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti