Rēzeknē un Daugavpilī pilsētas svētki būs, bet netradicionālā formā

Ik gadu teju katra pilsēta un arī novadi vasarā svin savus svētkus, piedāvājot daudzveidīgu kultūras pasākumu un aktivitāšu programmu. Šogad plānoto svētku programmu nākas mainīt, un Daugavpils un Rēzekne lielos pasākumus pārceļ uz nākamo gadu. Tas nozīmē arī mazāk tēriņu no pilsētu budžeta svētkiem.

Bez lieliem svētkiem un tēriņiem

Rēzeknē un Daugavpilī pilsētas svētki būs, bet netradicionālā formāLāsma Zute

    Daugavpils pilsētas svētkos ierasti ir plašs un daudzveidīgs pasākumu klāsts. Svētki pamanāmi ar koncertiem, kuros uzstājas gan pašmāju, gan zināmas ārvalstu mūzikas grupas un solisti. Svētki ierasti notiek vasaras sākumā, un šogad tos svinēt bija paredzēts no 5. līdz 7. jūnijam. Svētki veltīti divām jubilejām – 745 gadiem kopš pirmajām ziņām par Daugavpili kā apdzīvotu vietu un 100 gadiem, kopš pilsētai ir piešķirts tās pašreizējais nosaukums, jo pirms tam to sauca par Dvinsku.

    Nav vairs šaubu, ka svētki ar lieliem koncertiem, gājienu, tirdziņu un vēl citām aktivitātēm šogad nevarēs notikt. “Tādā formātā, kā parasti notiek, tas nav iespējams. Un mēs veicām vairākas iedzīvotāju aptaujas gan par “online” koncertiem, gan dažādām citām aktivitātēm. Lielākā daļa uzskata, ka nav jārīko, ja nav kopības sajūtas, tad labāk pārcelt uz nākošo gadu,” pastāstīja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis.

    Šogad Daugavpils pilsētas svētkos tika aicināta Krievijas dziedātāja Vera Brežņeva, uzlecošā zvaigzne Julija Zivert, pašmāju mākslinieks Intars Busulis, bet pēc svētku uguņošanas bija plānota latviešu rokgrupas „Zodiaks” uzstāšanās.

    “Ar dažiem bija līgumu nodomu protokoli noslēgti, ar dažiem bija līgumi noslēgti. Bet tā kā tas nav iespējams - robežas ciet. Piemēram, ar dziedātāju Zivert mums bija pat avanss samaksāts, bet viņi atgriež atpakaļ, jo līgumi tika pārtraukti.

    Līdz ar to finansiālu saistību mums pret šīm zvaigznēm nav, jo viņi atbraukt nevar,” pastāstīja Dukšinskis.

    Tomēr Daugavpilī radīt svētku atmosfēru vēlas, gan veidojot pilsētas noformējumu, gan domājot arī par dažādiem kultūras pasākumiem un aktivitātēm. Nedēļas garumā tie varētu būt nelieli koncerti mikrorajonu pagalmos, tiek domāts arī par brīvdabas kino. Finanses, lai svinētu svētkus, gan nebūs nepieciešamas tik lielas, tāpēc daļa naudas tiek pārvirzīta citām, šobrīd aktuālākām vajadzībām.

    “Mums svētku budžets ir diezgan liels, galvenie pasākumi vien ap 300 tūkstoši. Līdz ar to mēs esam šo naudu tērējuši jau citiem mērķiem. Daļa līdzekļu ir pārvirzīta uz dažādiem atbalsta mehānismiem: skolēnu ēdināšanas programmas atbalstam šajā krīzes situācijā, šie līdzekļi tiks novirzīti gan uzņēmēju atbalstam, gan iedzīvotāju dažādu atbalsta pasākumiem. Ja varbūt paliks pāri, mēs mēģināsim mūsu kultūras iestādēm palīdzēt,” norādīja Dukšinskis.

    Pasākumus pārceļ uz nākamo gadu

    Rēzeknes pilsēta šogad svin 735 gadus. Bija plānoti koncerti ar “Labvēlīgā tipa” un “Bermuda divstūra” uzstāšanos, arī gaisa balonu festivāls.

    “Šis mums ir jubilejas gads – Rēzeknei 735 gadi, un, protams, svinības mums bija paredzētas grandiozas. Bet jau labu laiku sapratām, ka nespēsim organizēt sakarā ar visiem šiem ierobežojumiem. Tāpēc 60-70% no paredzētās svētku programmas mums ir pārcelta uz 2021. gadu. Gaidām 9. jūniju un valdības lēmumus, lai saprastu, kas ir tālāk iespējams, kas nav,” pastāstīja Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece Kristīne Kokoreviča.

    Tomēr nav šaubu, ka Rēzeknē svētki būs, un tos plānots svinēt piecas dienas – no 29. jūlija līdz 2. augustam. Pilsētā cer, ka ierobežojumu kļūs mazāk un svētki varēs notikt plašākā mērogā.

    “Paredzam dažādas aktivitātes, meistarklases, koncertus, konkursus, ekskursijas, kino seansus un dažādus citus pārsteigumus, lai piedāvājums ir plašs, jo būs jāseko cilvēku plūsmas ierobežojumam. Ja nav iespēja tikt uz kādu vienu koncertu, tad mēs piedāvāsim šajās dienās citu variantu, citu koncertu,” pastāstīja Kokoreviča.

    Arī citām pašvaldībām būs jārod risinājums, kā organizēt pilsētu un novadu svētkus droši, vai arī jālemj par svinību atcelšanu.

    KONTEKSTS:

    Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Izklaide
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti