Ja pirms pusotra gada rakstnieci Karīnu Račko vēl zināja tikai daži, tad šobrīd var apgalvot, ka tas ir visvairāk apspriestais vārds pēdējo gadu latviešu rakstniecībā. Pirms nedaudz vairāk kā gada izdotais autores debijas romāns “Saplēstās mežģīnes” un šī gada sākumā klajā laistais otrais darbs “Debesis pelnos” ātri vien kļuva par diskusiju tematu it visur – sākot ar masu medijiem un beidzot ar jauno ģimeņu interneta portāliem.
Kaut gan literārajās aprindās romāni izpelnījās ne vienu vien nosodošu piezīmi, par lasītāju atzinību jaunajam fenomenam liecināja gan autores biežā viesošanās Latvijas novadu bibliotēkās, gan rekordlielie pārdošanas rādītāji. Tagad izdots autores trešais romāns “Samaitātā”, kuru pati rakstniece dēvē par savu līdz šim provokatīvāko darbu.
Račko darbi atbilst sieviešu romāna paveidam, ko apzīmē kā romantiski erotisko romānu. Šajos romānos centrālā sižeta līnija allaž ir kaislīgs mīlasstāsts, kuru gan papildina plašas un atklātas erotiskās epizodes, taču tās nav galvenais darbības virzītājs.
Romānā “Samaitātā” rakstniece mainījusi pirmajos divos darbos izmantoto klasisko pasakas modeli, kurā jauna, skaista un trūcīga sieviete piesaista veiksmīga, tomēr dzīves satriekta vīrieša uzmanību. Romāna “Samaitātā” centrā ir jaunā, glītā kluba dejotāja Adriana, kura izvēlējusies savu dzīvi nodrošināt, ļaujot sevi uzturēt labi situētajam pusmūža ģimenes tēvam Ērikam.
Tiesa, šajās attiecībās nav ne vēsts no mīlestības, bet Adrianu situācija apmierina, iekams jaunās sievietes dzīvē kā vētra nav iebrāzies Ērika pieaugušais dēls, daudzsološais jaunais aktieris un ģimenes “melnā avs” Rainers. Kaut gan Rainers dziļi un patiesi ienīst Adrianu kā savu vecāku ģimenes postītāju, tomēr starp abiem jau teju pirmajā acu uzmetienā veidojas jaudīga, kaislīga pievilkšanās. Šīs jūtas šķiet neiespējamas un neatļautas, tomēr naidīgums un kaisle abos dzirksteļo tik spēcīgi, ka drīz vien jau deg visi tilti, kas spētu vest atpakaļ uz mierīgu eksistenci.
Karīnas Račko romānus lasa un gaida visu paaudžu un abu dzimumu lasītāji galvenokārt viena iemesla dēļ – tie ir stāsti, kas aizpilda vajadzību pēc pasakas mūsu dzīvē. Šīs ir modernas pasakas, kuras lasot, mēs spējam gana reālistiskā vidē (jo romānu darbība notiek Rīgā un citās viegli atpazīstamās Latvijas vietās) iztēloties varoņus un to mīlestību, kas pārvar visus šķēršļus.
