Brīvības cīnītāju piemiņai. Lāčplēša dienas attālināto notikumu ceļvedis

Lāčplēša dienu šogad atzīmējam mājās, 11. novembra vakarā ar gaismu savos logos pieminot brīvības cīnītājus. Visas dienas garumā interneta tiešraidēs un televīzijā notiek arī šai dienai veltīti koncerti un citi pasākumi.

Lāčplēša Kara ordeņa pilns komplekts

Vēstures muzejs stāsta Lāčplēša Kara ordeņa stāstu

Pulksten 11.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) "Facebook" lapā tiks translēta tiešrāde no muzeja krātuves "Vienpadsmitajā vienpadsmitos. Lāčplēša Kara ordeņa stāsts". Tādējādi arī pandēmijas apstākļos muzejs uzturēs spēkā 1988. gadā aizsākto tradīciju ik gadu šajā datumā no krājuma apskatei izcelt Latvijā vienīgo zināmo pilno Lāčplēša Kara ordeņa komplektu, tikai šoreiz tas notiks virtuāli.

Ļaujot ielūkoties LNVM krājuma telpās – Lāčplēša Kara ordeņu un citu ar tiem saistītu priekšmetu uzglabāšanas vietās – muzeja Numismātikas nodaļas pētnieki tiešrādē stāstīs par ordeņa idejas rašanos, dažādajām Lāčplēša dienas tradīcijām, to mainīgumu laika gaitā. Varēs uzzināt, kā no skiču konkursa cauri diskusijām nonāca līdz valsts augstākā militārā apbalvojuma izskatam, kuri mākslinieki piedalījās tā izstrādē, kur un kā tika kalts ordenis, ražotas tā lentas, iespiesti diplomi. Pētnieki stāstīs arī par Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršanas noteikumiem un procedūru, nēsāšanas kārtību, kavalieru privilēģijām un pienākumiem, kā arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības darbību.

Kaspars Znotiņš un Laura Čaupale lasa "Lāčplēsi"

11. novembrī ceļu pie saviem klausītājiem uzsāk jauna audiogrāmatu platforma "Audillo", kas, svinot Lāčplēša dienu, piedāvā bez maksas noklausīties tās pirmo audiogrāmatu – Andreja Pumpura leģendāro eposu "Lāčplēsis".

Eposu ierunājis Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš un režisore Laura Čaupale.

Rīgas Latviešu biedrības namā skan "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem"

Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisija sadarbībā ar biedrību "Vilki" un ar Rīgas domes atbalstu pulksten 16.00 aicina uz Lāčplēša dienas koncerta "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem" tiešraides translāciju no Rīgas Latviešu biedrības Lielās zāles.

Ar šo koncertu organizatori aicina godināt Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu un, kopīgi svinot Lāčplēša dienu, veicināt latviešu tautas kopības sajūtu un latvisko pašapziņu. "Lai arī kādās ikdienas rūpēs mēs dzīvotu, mums, brīvības cīnītāju mantiniekiem, ir svēts pienākums Latvijas neatkarību nosargāt kā dārgu dāvanu, lai to nodotu nākamajām paaudzēm. Godinot brīvības cīnītāju piemiņu, mēs stiprinām sevi, savu ģimeni un savu valsti. Mūsu bērni mācās savas zemes patriotismu un spēju noturēt stipru savu valsti." Savu pārliecību pauž biedrības "Vilki" pasākumu organizators, Rīgas Latviešu biedrības biedrs Jānis Atis Krūmiņš.

Koncertā tiks atskaņotas latviešu karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Koncerta skatītāji tiks mudināti ieklausīties dziesmu vārdos, lai labāk izprastu karavīra būtību. Dažu dziesmu tekstu jēga tiks skaidrota padziļināti. Patriotisko noskaņu papildinās koncerta dalībnieki, kas uz skatuves uzstāsies seno karavīru tērpos un ar video projekcijas palīdzību demonstrēs foto attēlus ar dažādu laiku latviešu kaujas ieročiem un latviešu karavīrus kaujas pozīcijās.

Koncerta tiešraidi bez maksas būs iespējams vērot vietnē latviesi.com.

Pēterbaznīcā koncertē Nacionālo bruņoto spēku mūziķi

Pulksten 18.00 Rīgas Svētā Pētera baznīcā norisināsies Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra klarnešu kvarteta "Quattro Differente" tiešsaistes svētku koncerts "Tālavas taurētājs".

Koncertā līdzās klarnešu kvartetam, kurā šobrīd spēlē seržants Ojārs Spila, kaprālis Ritvars Briljonoks, seržante Marina Vidmonte un virsseržants Guntars Gedroics, piedalīsies pianists seržants Sergejs Austris Universs un sitaminstrumentālists seržants Arturs Krivoručko.

"Būtībā šai svētku programmai ir simboliska iecere, un tā attēlo garīgo vienotību ar līdzās esošajiem. Latvijas un arī mūsu kaimiņvalstu tautu likteņi allaž ir pastāvējuši līdzās viens otram dažādos vēsturiskajos periodos, tādēļ šoreiz mūsu koncerta idejas centrā ir vēstījums par Baltijas cilvēka dzīvi, kura nesaraujami ir vienota ar šī reģiona kultūru un tās tautu. Mēs, karavīri, it īpaši tagad, kad cilvēce piedzīvo lielu krīzi pandēmijas dēļ, ļoti labi apzināmies, ka tieši vienotībā ir spēks un tā nemainīgi ir nepieciešama brīvības un miera sargāšanai," par koncertu stāsta klarnešu kvarteta mākslinieciskais vadītājs Guntars Gedroics.

Koncerts ir veidots no Baltijas valstu komponistu mūzikas, un tajā ir iekļauti Valda Muktupāvela "Mīļa dziesmiņa", Ingas Meijeres apdare par latviešu tautas dziesmu "Div’ pļaviņas es nopļāvu", Marinas Vidmontes "Dzīves tango", Sergeja Austra Universa "Izteiksme", Ērikas Jostes cikls "Par laiku", Kestuta Daugirda skaņdarbs "Uzauga liepa", kura pamatā ir lietuviešu nacionālās sutartīnes tēma un Vaidas Striaupaites-Beinarienes "Skerco". Neskatoties uz rudenīgi pelēcīgiem un aukstiem laikapstākļiem, koncertā ir paredzēta gaiša un silta atmosfēra.

Koncerts būs skatāms Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldes "Facebook" kontā, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības "YouTube" kanālā, NBS Štāba orķestra "Facebook" kontā un "YouTube" kanālā līdz 17. novembrim.

Mazajā ģildē muzicē ansamblis "Brokastis četratā"

Pulksten 20.00 notiks bezmaksas tiešsaistes koncerts "Sveču liesmu atspulgos". No Mazās ģildes Lielās zāles muzicēs ansamblis "Brokastis četratā".

Ansambļa dalībnieki ir četri akadēmiski izglītoti mūzikas profesionāļi, kuriem patīk rast prieku mūzikā – pianists Mārtiņš Zilberts, kontrabasists Jānis Stafeckis, flautists Andis Klučnieks un sitaminstrumentālists Aivars Krastiņš.

"Īpaši Lāčplēša dienas koncertam ansamblis "Brokastis četratā" ir izveidojis koncertprogrammu, kurā izskanēs gan latviešu tautas dziesmu melodijas, gan klasiskā mūzika unikālā džeza sintēzē. Džeza mūzikas improvizācijai raksturīgā brīvība, kas ir ietverta klasiskās un tautiskās mūzikas stingrajos nosacījumos, piedāvās tiešsaistes auditorijai saistošu muzikālo vakaru piemiņas zīmē," norādīja organizatori. Koncertu moderēs muzikoloģe Liene Jakovļeva.

Koncerts būs vērojams "Mazās ģildes" mājaslapā un "Facebook" vietnē.

Ģirts Ķesteris un Inese Romancāne

"Latviešu karavīru dziesmas" orķestra "Rīga" izpildījumā

Pulksten 20.00 tiešsaistē būs skatāms orķestra "Rīga" koncerts "Latviešu karavīru dziesmas", kurā orķestris muzicēs kopā ar Latvijas Nacionālās operas kora vīru grupu un solistiem.

Koncertprogrammas "Latviešu karavīru dziesmas" pirmatskaņojums notika pirms trim gadiem orķestra "Rīga" rīkotajā festivālā "Trīs zvaigznes" par godu Latvijas simtgadei. Daces Micānes-Zālītes veidotajā koncerta režijā karavīru dziesmas izskan kā daudzslāņains vēstījums, kas ir daļa no latviešu tautas vēsturiskās un emocionālās atmiņas. Šogad atjaunojot uzvedumu, režisore saka: "Rudens nevar paiet garām bez Lāčplēša dienas, kad mūsu domas un pateicība ir veltīta drosmīgiem Latvijas aizstāvjiem. ''Vij, Dieviņi, zelta viju'' – šoruden skan īpaši, domājot par drosmīgiem ārstiem, kuri cīnās par cilvēku veselību Covid-19 pandēmijas laikā. Karavīra dziesmas ir dziesmas, kas nes uzvaru. Lai tās mūs spēcina!"

Blakus 20. gadsimta sākumā populārām latviešu karavīru patriotiskajām un sadzīves dziesmām koncertā tiks atskaņotas komponistu Emīla Dārziņa un Jāņa Norviļa kora dziesmas. Latvijas brīvības cīnītāju likteņstāstus izdziedās Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora vīru grupa, kas gatavo programmu LNO galvenā kormeistara Aigara Meri vadībā, soliste Inese Romancāne (soprāns) un Ivars Cinkuss (baritons). Karavīra-stāstnieka lomā iejutīsies aktieris Ģirts Ķesteris, koncerta noskaņu spilgtinās Marko Ojalas akordeona spēle, kā arī Egijas Abarovičas un Reiņa Rešetina dejas priekšnesumi. Pie diriģenta pults būs orķestra "Rīga" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Valdis Butāns. Gaismu māksliniecisko risinājumu īstenos Mārtiņš Feldmanis.

Koncerta video pulksten 20.00 būs skatāms bez maksas orķestra "Rīga" "Facebook" un "Youtube" kanālos, kā arī VEF Kultūras pils tīmekļvietnē un "Facebook" kanālā. Koncerta audio ierakstu veiks Latvijas Radio 3 "Klasika".

Latvijas Televīzijā – "Dvēseļu putenis", koncertuzvedums un dokumentālās filmas

Latvijas Televīzija Lāčplēša dienā skatītājiem piedāvās patriotisku programmu – īpaši atceres dienai veltītu ziņu speciālizlaidumu, dokumentālo filmu ciklu, vēsturisko kara drāmu "Dvēseļu putenis", kā arī pirmizrādi koncertuzvedumam "Mūsu zeme. Mūsu tauta".

Rītu pulksten 9.00 LTV1 iesāks dievkalpojuma tiešraide no Doma baznīcas. Tajā svētrunu teiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelāne Estere Pumpura. Latvijas armijas karavīrus un sabiedroto valstu bruņoto spēku karavīrus uzrunās Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pulksten 18.20 skatītājiem būs iespēja vērot Lāčplēša dienas ziņu speciālizlaiduma tiešraidi, kuru vadīs Ilze Dobele un Gundars Rēders. Tiks pārraidīta NBS ziedu nolikšana Brāļu kapos, piemiņas brīdis (atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām), kā arī vairāki Ziņu dienesta žurnālistu atceres dienai veltīti sižeti un intervijas. 

Tiks rādītas divas režisora Askolda Saulīša dokumentālās filmas. Viena no tām pulksten 10.05 "Astoņas zvaigznes" (2017), atklājot faktus par latviešu nācijas pašapzināšanās procesa spilgtāko un traģiskāko parādību – latviešu strēlniekiem. Savukārt pulksten 11.55 demonstrēs filmu "Mans zelts" (2020), kurā, meistarīgi izmantojot animāciju, unikālus arhīvu kadrus un fotogrāfijas, kā arī laikabiedru stāstīto, atklāsies emocionāls vēstījums par latviešu karotspēju, kas caurvijusi citu varu vadītos konfliktus Latvijas vēsturē, palīdzējusi uzvarēt Latvijas Neatkarības karā un starpkaru periodā izveidot spēcīgu Latvijas armiju, devusi pārliecību nostāties uz barikādēm un atjaunot bruņotos spēkus 90. gados.

Vakara izskaņā pulksten 19.30 pirmizrāde būs aizraujošai dokumentālai filmai "Neatstāj pēdas" (2021), režisore Ieva Stade, scenārija autore Eva Johansone. Tās galvenie varoņi ir deviņi jaunieši, kuri dodas dabā, lai piedzīvotu un uzzinātu ko jaunu: kā krāmēt pārgājiena somu? Kā orientēties purvā? Kā pareizi iekurināt ugunskuru? Filma atklāj jauniešu attieksmi un emocijas, domājot par vidi Latvijā un pasaulē.

Pulksten 20.50 – viena no pirmajām padomju laikos uzņemtajām filmām, kurā godīgi tiek runāts par latviešu tautas sarežģīto vēsturi – "Strēlnieku zvaigznājs" (1982), režisors Juris Podnieks. Filmas uzņemšanas laikā – 80. gadu sākumā – dzīvi bija ap 300 bijušo strēlnieku vecumā no 80 līdz 100 gadiem. Šodien vairs nav neviena no viņiem. Filma apkopo unikālu vēsturisku materiālu, kam līdzīga nav bijis un nu jau arī nebūs.

Savukārt pulksten 22.00 tiks rādīta vēsturiskā kara drāma "Dvēseļu putenis" (2019), režisors Dzintars Dreibergs. Filma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem ved 100 gadus senā pagātnē. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.

Muzikālam atceres mirklim pulksten 15.55 Latvijas Televīzija pirmizrādīs koncertuzvedumu "Mūsu zeme. Mūsu tauta". Ieraksts veikts Zemessardzes 30. gadadienas svinību laikā Jelgavas pils iekšpagalmā 2021. gada 21. augustā. Koncertuzvedumā piedalās Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris "Stars", deju kopa "Bramaņi", grupa "Dobeles zemessargi", atzinību ieguvušie solisti – zemessargi Luīze Krasta, Jānis Igaunis un Atis Ieviņš, viessolisti Antra Stafecka, Emīlija Pavlovska un Jānis Stībelis, jaunā soliste Andika Laima Karele, kā arī repa mākslinieks R.2.R.S., kurš pārstāv repa apvienību "Kreisais krasts", bet ikdienā ir Militārās policijas karavīrs. Mākslinieciskie vadītāji – Nacionālo bruņoto spēku galvenais diriģents un Zemessardzes orķestra priekšnieks, kapteinis Andis Karelis un komponiste, aranžētāja, vecākā zemessardze Inga Meijere. Koncertuzveduma režisors ir Valdis Pavlovskis, to vada aktieris un zemessargs Gundars Silakaktiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt