Orķestra mūziķi Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" atzīst, ka viņiem nav tik svarīgi, kādam notikumam gatavojas. Galvenais ir kopā muzicēt, būt kopā ar cilvēkiem, ar kuriem nekad nav garlaicīgi, tāpat pozitīvs lādiņš ir savstarpējie joki. Dziesmu un deju svētki ir svarīgs un nozīmīgs notikums orķestra diriģentam Muižniekam. Un, ja ir svarīgi skolotājam, orķestranti ir ar viņu.
Siguldas absolventu orķestris dzimis pirms pieciem gadiem – jauniešu pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” 40 gadu jubilejas koncertā bijušos orķestrantus kopā sapulcēja diriģents Muižnieks. Toreiz, 2013. gadā, diriģents burtiski pierunājis kādreizējos Siguldas Mūzikas skolas audzēkņus sarīkot vienu kopīgu koncertu. Tomēr šī pierunāšana bijusi liktenīga – pēc kopīgā koncerta absolventiem radusies vēlēšanās kopējo muzicēšanu turpināt.
Mums ir unikāls diriģents
“Unikalitāte ir tāda, ka mums diriģents ir unikāls. Visi esam beiguši Siguldas bērnu mūzikas skolu, un skolotājs mums bijis Andris Muižnieks. Bērnu orķestri vadīja,” stāsta orķestra mūziķis Ivars. Viņš spēlē tubu.
Kolēģim piekrīt Edmunds.
“Viņam ir tāda harisma, kādas nav nevienam citam,” par savu diriģentu bilst Edmunds.
"Bija periods, kad mēģināja citi vadīt, sapratu, ka tas nav man. Kad Andris atkal vāca kopā, es atkal esmu šeit.”
Ivars atzīst, ka kopā muzicēt ir patīkami un brīnišķīgi: “Prieks sanākt kopā un tikties ar kolēģiem.”
Pirms iesaistīties absolventu orķestrī, viņš instrumentu ņēmis rokās pēc 20 gadu pauzes. “Gandrīz viss bija jāmācas no jauna, ar katru mēģinājumu iemaņas izpeldēja no dziļumiem un parādījās jaunā kvalitātē,” atklāj Ivars.
Lietām, kas patīk, laiku var atrast
Mēģinājumos Siguldas absolventu orķestris satiekas divas reizes nedēļā. Vai divi mēģinājumi ir daudz vai maz? “Laiku vienmēr var atrast jebkurai lietai, ja ir vēlēšanās,” bilst Ivars. Edmunds lietišķi norāda, ka ir jāstrādā, nevar atskriet tikai uz pāris mēģinājumiem, jo arī orķestra spēlē visus šķībumus pamana.
Edmunds stāsta, ka ceļā uz Dziesmu svētkiem orķestra līmenis ir krietni audzis. Katrs strādā individuāli, un tad kopā ir rezultāts. Par to individuālo vingrināšanos vīri gan nedaudz noņurd zem deguna, bet flautiste Ieva atklāj, ka mēģina arī mājās, jo muzicēšana orķestrī viņai tuva jau kopš bērnības.
It kā gauži jau vienkārši – mūzika, muzicēšana, orķestris, spēlēt tā, ka skudriņas skrien pašiem pa muguru. Tad ir īstā skaņa. Bet ne jau tikai mūzika satur kopā šos tik dažāda vecuma cilvēkus.
“Apcelšana vienmēr ir orķestrī. Arī savstarpējās attiecības mudina nākt uz orķestri. No fiziskā darba dienā esi piekusis, bet garīgi šeit iegūsti.
Citā atmosfērā nokļūsti, uzlādējies no tā," atklāj Edgars. Viņš spēlē eifoniju.
Edgars vērtē, ka svarīgākais ir kopābūšanas sajūta, simtgade, Dziesmu svētki – tas ir sagadījies, un tas ir svarīgi Skolotājam.
Bez svētkiem nevar
“Dziesmu svētki ir svēta lieta. Bez svētkiem ir grūti iztikt,” atzīst Andris Muižnieks. Viņš svētkos piedalās jau kopš 1959. gada, sākumā kā dalībnieks - bijis gan dejotājs, gan orķestrants -, vēlāk ar saviem kolektīviem, bijis arī pūtēju orķestru virsdiriģents Skolēnu dziesmu un deju svētkos.
Diriģents vērtē, ka orķestranti, it sevišķi, ja repertuārs sagatavots, svētkus var arī izbaudīt, jo nav tik noslogoti kā, piemēram, dejotāji.
Muižnieks sava orķestra mūziķus visus sauc par profesionāļiem, jo visiem ir bērnu mūzikas skolas izglītība. Un, kas svarīgi - bēdīgas sejas te neredz. Kad atnāk uz mēģinājumu, bēdīgā seja pazūd.
Profesionalitāti apliecina arī skates rezultāti – Siguldas absolventu orķestris ieguvis 2. vietu ar 43,07 punktiem 4. grūtības pakāpes grupā jeb otrā spēcīgākajā grupā. Orķestra mūziķe Ieva uzskata, ka skatē startējuši veiksmīgi.
“Bija kļūdas, bet bija veiksmīga skate un priekšnesums. Uz skatuves visi bija sakoncentrējušies. Kad nonāk no skatuves, jūt gandarījumu, ir atslābums vai prieks, no tā var vērtēt, kāds bijis sniegums. Punktus liek žūrija,” bilst Ieva.
Nākamais lielais pārbaudījums orķestrim ceļā uz Dziesmu svētkiem būs 2. jūnijā. Protams, labi rezultāti skatē ir svarīgi, tāpat kā olimpiādē svarīgi augsti rezultāti.
Lieliskākā bundziniece, viesmākslinieks un “mūžīgais students”
Lieliskākā bundziniece pasaulē – tā par sava orķestra sitaminstrumentālisti Madaru teicis diriģents Muižnieks.
Madara pēc bērnu mūzikas skolas ir turpinājusi mācības mūzikas vidusskolā, kur par savu instrumentu izvēlējusies ksilofonu. Vēlāk arī nokļuvusi līdz bungām.
“Orķestris ir liela manas dzīves sastāvdaļa. Nevaru iedomāties, kā tas būs pēc gadiem, kad tā vairs nebūs. Jā, tā ir ģimene. Orķestrī gūstu enerģiju ikdienas dzīvei,” atzīst Madara.
Viesmākslinieks orķestrī ir Rainers, kurš spēlē klarneti, jo viņš ir jaunākais, vēl mācās mūzikas skolā. Bet par “mūžīgo studentu” pats sevi dēvē Guntis, jo, kopš iestājies mūzikas skolā, arvien turpina sadarbību ar Skolotāju.
“Gandarījums, ka varam uzspēlēt kopā ar draugiem, kopā pasmieties,” stāstu par orķestri turpina saksofonists Kaspars un sarunu aizvirza par Dziesmu svētku būtību, kas mainās. Bērnībā Dziesmu svētki bijusi viena liela ballīte un vēl iespēja uzspēlēt uz skatuves, tagad ir jāmeklē ideāli, kāpēc cilvēki vēlas sanākt kopā un muzicēt.
Sava mūziķa teiktajam piekrīt arī Andris Muižnieks.
“Jāmēģina citā plāksnē ieiet, lai tas rada prieku. Lai tas ir vairāk festivāls, nevis konkurss, kur trīc un dreb pirms skates. Ja būs festivāls vien, nebūs sagatavotības līmeņa,” uzskata Andris Muižnieks.
“Ir ārzemju pieredze, ka katrs izmācās savu partiju un sanāk kopā reizi mēnesī. Bet tas mums [nāks] vēl ar laiku.”
Siguldas absolventu orķestra pamatsastāvs ir 25 – 30 mūziķi, uz lielākiem pasākumiem sarodas ap 50 savējo. Bet visvairāk viņu noteikti būs 20. oktobrī, kad notiks orķestra piecu gadu jubilejas koncerts.
