Kultūras rondo

Projekts "DIVI 9": mākslas valodā aktualizēt garīgās veselības un atkarības problēmas

Kultūras rondo

Jaunas kultūrtelpas ideja Dobelē: pilsētā vēlas iedzīvināt radošuma ideju "Hilda"

Citādais lielkoncerts. Nofilmētas dejas koncerta “Saule vija zelta rotu” ierakstam

Deja mūs satuvina. Nofilmēts #dziedundejo2021 tautas deju lielkoncerta «Saule vija zelta rotu» kodols

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai gan tautas deju kolektīvi klātienē var mēģināt un dejā rokās sadoties tikai kopš 20. augusta, daļa dejotāju no visas Latvijas pāris nedēļās sagatavojuši pirms pandēmijas apgūtās dejas. Tās iemūžinātas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #dziedundejo201 deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” ierakstam. Katram kolektīvam tika iedalīta aptuveni pusstunda dejas un deju raksta nofilmēšanai, bet tad skatuve bija jānodod jau nākamajam kolektīvam.

VEF Kultūras pilī lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” filmēšanas pirmajā dienā pulcējas deju kolektīvi no dažādiem Latvijas reģioniem. Skatuves kulisēs vēl mirkli pirms iznāciena bērni grūstās un stājas pa pāriem, joko, smejas un vienlaikus mazliet satraucas, bet deju skolotājas nemitīgi atgādina par plašiem smaidiem un vēl steidz kādam no dejotājiem salikt kreklu biksēs vai piešūt pēkšņi atirušo brunču malu. 

Ar svētku sajūtu

Lielkoncerta filmēšanā deju ‘’Balodītis’’ izdejo Balvu Kultūras un atpūtas centra deju kolektīvs "Balvu vilciņš". Kad darbs padarīts, kolektīva vadītāja Zane Meiere ar audzēkņiem Latvijas Radio raidījumam “Kultūras rondo” stāsta, ka

iepriekš apgūto deju pusotru gadu nebija iespējas atkārtot un nedēļas laikā ļoti intensīvos mēģinājumos bērni ar uzdevumu tikuši galā.

“Man ir svētku sajūta, un man bija ļoti, ļoti liels satraukums. Tautas tērpus mēs pēdējo reizi vilkām vasarā tad, kad bija stilizētais Dziesmu svētku gājiens, kur savās pašvaldībās sagaidījām Dziesmu svētku “busiņu”. Tādi īsti koncerti jau nav bijuši kopš pagājušā gada marta,” atklāj Meiere. “Šodien ir tāds kā mazliet gandarījums par to, ka vismaz kaut kādā veidā mums ir bijusi iespēja piedalīties deju lieluzvedumā un ka bērni ir nopelnījuši braucienu uz Rīgu. Viņi pirms tam ļoti daudz strādāja. Es jūtos pacilāta.” 

Nojausma, tieši kā uzfilmētais izskatīsies, “Balvu vilciņa” vadītājai nav, tomēr ir ticība, ka būs skaisti un bērniem būs lepnums, ka ir bijuši daļiņa no šiem jocīgajiem Dziesmu svētkiem. 

5.–9. klašu jaunieši no Dobeles Kultūras nama deju kolektīva "Drellīši" filmēšanā izdejo ‘’Sudmaliņas’’. “Deju mēs “uzlikām” apmēram trīs, četros mēģinājumos. "Drellīši" visu var, un viss ir izdarāms,” pārliecināta viena no kolektīva dalībniecēm.  

Tie "Drellīšu" dejotāji, kuri pieredzējuši svētkus citos gados secina, ka viss, protams, šoreiz ir citādi – sākot ar to, ka nav iespēju satikt citus kolektīvus. Tikmēr deju skolotāja Diāna Gavare pauž, ka arī

filmēšana radījusi svētku sajūtu, īpaši tādēļ, ka tik ilgu laiku koncerti nav bijuši.

Reizē viņa uzsver, ka aizvadītais gads ir atstājis iespaidu uz kolektīva iemaņām. 

Uz Rīgu ļoti gribējies braukt arī Preiļu novada Galēnu pamatskolas deju kolektīvam. “Tā ir pirmā reize, kad viņus uzaicina, kad viņi dejo tērpos un Rīgā, uz lielās skatuves,” uz deju lielkoncerta filmēšanas dienu atskatās kolektīva vadītāja Anna Kupre. Viņai šoreiz gan nav tāda padarīta darba gandarījuma, kāds ierasti ir tradicionālo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisēs. 

Lai arī svētki ir pavisam citādāki, tā tomēr ir iespēja būt kopā. 

“Dejas mūs visus satuvina, kļūstam arvien draudzīgāki, kad dejojam,”

bilst Galēnu pamatskolas deju kolektīva dalībniece.  

Galvenais ir bērns

Lielkoncerta ‘’Saule vija zelta rotu’’ mākslinieciskā vadītāja Indra Ozoliņa skaidro, ka sākotnēji bijusi doma bērnus filmēt katrā novadā, bet tad komanda nonākusi pie idejas par dejas dienu tieši uz VEF Kultūras pils skatuves, kuru dēvē arī par dejotāju "meku”: “Vīzija ir sekojoša: viens kolektīvs iedejo konkrēti vienu deju, bet katra mēģinājuma beigās tas iefilmē arī atsevišķu lietu, ko mēs saucam par “zīmējumu” – to parasti skatītājs redz no augšas (aplīši, līnijas, saulītes vai zigzagi). 

Saliekot kopā veidosies sajūta, ka tu to deju skaties laukumā, ar visu zīmējumu. 

Tas ir televīzijas uzdevums, viņu darbiņš. Viņi laikam redz to gara acīm, es pagaidām vēl ne.“ 

Viena no tautas deju lieluzveduma televīzijas režisorēm Ina Kronberga norāda, ka uz VEF Kultūras pils skatuves nofilmēts koncerta kodols, kurā bērni un jaunieši ar gadskārtu stāstu četrās deju pīnēs izdejo Saules gadu. Trīs dienās ierakstīti 34 priekšnesumi.

Kopsavelkot Dziesmu un deju svētku virsvadītāja Zanda Mūrniece teic, ka šajā reizē uz jebkuru deju norisi noiets garš ceļš, tādēļ svētku veidotāji cer arī ar nofilmēto lielkoncertu nodot skatītājiem prieku par dejotāju atkal satikšanos: 

“Šī filmēšana dos vienu no tiem nospiedumiem, ko mēs atstāsim vēsturei.” 

Strādājot bijis svarīgi nepazaudēt deju, dejas stāstu, gadskārtu stāstu, ko visi kopā vēlējušies izstāstīt.

Gala rezultāts arī viņai būs pārsteigums. Kaut katram esot mazliet savs redzējums, kopā savienots, tas būšot brīnums. Un te vēl kāda Dziesmu un deju svētku virsvadītājas uzsvērta piebilde: “Mēs paši sev kā komanda esam pateikuši, ka galvenais ir bērns.”

Skatītāji video koncertu kopā ar svētku tiešraides elementiem varēs vērot 6. novembrī Latvijas Televīzijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti