Panorāma

Dziesmu kari turpinās

Panorāma

Neveselus zīdaiņus nevēlas uzņemt audžuģimenēs

Darba tērpu nomaina Tautas tērps

Darba tērpu nomaina tautas tērps: Dziesmu un deju svētkos piedalās arī lauksaimnieki

Daudzi jau atbraukuši, bet lielākā daļa tikai rīt mēros ceļu uz galvaspilsētu, lai piedalītos Dziesmu un deju svētkos. Vecumnieku deju kolektīvā “Vēveri” dejo zemnieks Mārtiņš Puriņš. Lauku darbi uz nedēļu būs aizmirsti.  

''Dūkstiņu'' saimniekam Mārtiņam Puriņam pat tā īsti nav laika atrauties no remontējamā traktora. Hidrosūknis jānomaina vēl pirms došanās uz Dziesmu svētkiem, citādi atbraucot nebūs, ar ko sākt darbus, kas noteikti sakrāsies Mārtiņa prombūtnes nedēļā.

Viņam apsaimniekošanā ir 70 hektāri zemes, un šogad tur aug kaņepes, auzas, griķi un lupīna.

“Citi iet vingrot, es dejot,” stāsta Puriņš, skaidrojot, kā atrod brīvu brīdi tik laikietilpīgam hobijam. “Pie viena tā ir komunikācija, var iepazīt cilvēkus. Socializēšanās – izraušanās no rutīnas izdodas.”

Nesen Mārtiņš Puriņš kļuvis par bioloģisko saimnieku – tas nozīmē, ka nekāda ķīmija uz augiem netiek kaisīta. 26 hektāros iesētas kaņepes, kas satur olbaltumvielas un aminoskābes, e-vitamīnu un daudz citas neatvietojamas vielas. Kaņepes pēdējā laikā Latvijā ieguvušas aizvien lielāku poularitāti.

“Šīs ir visīstākās – atļautās,” rāda saimnieks. “Audzēju sēklai. Viņām vajadzētu būt daudz garākām, bet vienalga ir smukākas par citiem augiem. Griķi tikai sprīdi gari un zied, daļa izdega. Citi zemnieki saka, ka vārpas tukšas. Siens arī ir problēma.”

Taču tagad uz nedēļu visas problēmas lauksaimnieki liek malā, ģērbj tautastērpu un dodas dejot. Mārtiņam, līdzīgi kā visiem ''Vēveru'' kolektīva dejotājiem, ir ļoti glīts zemgaliešu tautastērps, ko vilkt koncertu un uzstāšanās reizēs. Uzstāšanās un sadancošanās gadās bieži, tāpēc repertuārs izvēlēts jestrs ar raitiem soļiem.

“Saistībā ar dziesmu svētkiem 3-4 dejas katrs kolektīvs zina,” stāsta Puriņš.  “Tās mēs mācījāmies, izkopām, no virsvadības soļi tika izmainīti, katram kolektīvam sava vietiņa būs uz lielā laukuma. Pēc shēmas mēs mēģinām kultūras namā, otrdien sāksies īstie treniņi uz vietas.”

No deju kolektīva “Vēveri”  18 dalībniekiem lielākajai daļai ir savas saimniecības, kas prasa spēkus un darbu. Taču mēģinājumos nogurumu nejūtot.

“Ja ir ikdienā noguruši, tad, atnākot uz kolektīvu, sprēgā humora dzirksts, un visi ir priecīgi – tas atkal ir kāds cits darbs un izraušanās no ikdienas, un visi ir priecīgi, laimīgi un dejot griboši,” skaidro deju kolektīva “Vēveri” vadītāja Sarmīte Vēvere.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti