Brikmanis: Dziedātāji joprojām nemāk dziedāt no galvas

Intervijā Latvijas Radio Dziesmu un deju svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis norāda, ka tradīcijas saglabāšanā šobrīd ir izdarīts pietiekami daudz, izņemot to, ka dziedātāji joprojām nedzied no galvas. Tas, iespējams, traucē sasniegt arī labāku skanējumu un akustiku.

„Šobrīd ir pietiekami daudz izdarīts tradīcijas saglabāšanas ziņā, izņemot to, ka dziedātāji vēl diemžēl visu nedzied no galvas. Tas ir saistīts ar to, kā mēs dzīvojam,” uzskata režisors. „Iespējams, nākamībā kori dziedās no galvas un skanējums un akustika tieši tad arī parādīsies pilnā mērā.”

Tāpat Brikmanis uzskata, ka nākamību var nodrošināt sabiedrības garants jaunradei:

Ja sabiedrība garantēs māksliniekiem jaunradi, tad nākamība būs daudz interesantāka,” prognozē Brikmanis.

Pēc Dziesmu un deju svētku galvenā režisora Uģa Brikmaņa ieceres svētdien pašā dienas vidū, kad saule ir zenītā, tiks pacelti dziesmu un deju svētku karogi, simboliski atklājot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus visā Latvijā.

„Vakar svētki jau uzsāka pilnu darba gaitu,” norādīja Brikmanis, vispirms paslavējot brīnišķīgo atmosfēru gan Latvijas Universitātē un Rīgas Latviešu biedrības namā, kur sīvi spēkojās kori, gan draudžu koru dievkalpojuma un garīgās mūzikas koncerta mēģinājumā, gan arī atklāšanas svinīgās ceremonijas mēģinājumā, kas notiks Viesturdārzā.

Brikmanis uzskata, ka Latvija ir unikāla ar savu svētku kultūru. Tas ir pienesums pasaules mērogā. Šīs zināšanas guļ latviešiem gēnos, teic režisors, kura galvenās rūpes kā galvenajam režisoram bija šodienas laika apstākļi, jo atklāšana notiek brīvā dabā, un Lielo balvu skaita palielināšanās – astoņu vietā būs deviņas balvas, jo jaukto koru grupā tika piešķirtas divas lielās balvas. Māksliniekam Armandam Jēkabsonam būs steigšus jāķeras pie darba, smej Brikmanis, uzsverot, ka šī ir priecīga ziņa, jo liecina par kvalitāti un rūpību, ar kādu kolektīvi gatavojušies.

„Es gribēju atrast ļoti vienkāršus vārdus, kas izteiktu visu, kas šogad notiks. Un šie vārdi ir „gaisma līgo Latvijā”’. Tie nav atsevišķi vārdi, bet ir viena vārdkopa, viens jēdziens, viena mūsu mentalitātei izprotama jēga, proti, tas ir gan Jāzeps Vītols ar savu „Gaismaspili”, gan radīšanas, tapšanas, Līgo - skaistā dabas piedzīvojuma izjūtu motīvs,” skaidro režisors.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti