4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

4. studija

Kāpēc invalīds un viņa pavadonis nokļuva satiksmes negadījumā uz gājēju pārejas?

Dejotāju dzimta: kā vienā deju kolektīvā sadzīvo mamma, meitas un mazmeita?

Uzaugt deju zālē «zem klavierēm». Kā vienā deju kolektīvā sadzīvo mamma, meitas un mazmeita

Runājot par brīvā laika pavadīšanu un ģimeni, iezīmējas divas pretējas "nometnes": bērni, kuri no vecāku hobija mūk pa gabalu un nemaz nedomā to turpināt, otri – kuri arī savu dzīvi nespēj iedomāties bez tās sirdslietas, kas ir viņu mammai, tētim vai abiem kopā. Par otro variantu Latvijas Televīzijas raidījuma 4. studijas stāsts rubrikā "Dziedi. Dejo. Mīli."

Viens no labākajiem Latvijas tautas deju ansambļiem ir "Teiksma". Liela daļa dejotāju savas dejotāja gaitas sāk bērnu deju kolektīvā "Teiksmiņa", pēc tam pāriet uz TDA "Teiksma", bet vēlāk – kad jauniešu statuss aiz muguras – turpina savu sirdslietu Vidējās paaudzes deju kolektīvā "DeTeiksma".

Uz zāli, kur savus deju soļus slīpē dažādu paaudžu TDA "Teiksma" dejotāji un bērnu deju kolektīva "Teiksmiņa" mazie dancotāji, ikdienā uz mēģinājumiem nāk Inga, Kate, Berta un Mija – mamma, meitas un mazmeita.

Dejotāju dzimta

Kādreizējā Valsts deju ansambļa "Daile" dejotāja Inga Pulmane vada bērnu deju kolektīvu "Teiksmiņa" jau vairāk nekā 30 gadus. Pats par sevi saprotams, arī meitas un mazmeita ir dejotājas.

Kā pati Inga smej - vecākā meita Kate uzaugusi "Dailes" mēģinājumu zālē "zem klavierēm".

Viņai likās, ka dejošana ir tas, ko pieaugušie dara. Nav variantu. Bertai bija tā ­­– kā nākošajā dienā, kad izlaida no slimnīcas, tā es viņu paņēmu somā, jo pat ratiņi nebija nopirkti, un atgriezāmies deju zālē – jo nāca kaut kāds svarīgs koncerts tur un tā. Viņa uzreiz bija mierīga. Mierīgi gulēja tajā somā. Jo viņa pie tiem trokšņiem jau bija pieradusi," stāsta Inga.

Dejo, protams, arī Ingas mazmeita Mija, kura tāpat kā mamma un mammas māsa uzaugusi deju zālē.

"Tā kā es auklēju Miju katru dienu, kad viņai bija pusotrs gadiņš līdz 3 gadu vecumam. Arī Mija katru dienu nāca man līdzi, skatījās, kā citi bērniņi dejo. Tad arī no 2 gadu vecuma sāka. Viņai ļoti patīk," saka Inga.

Kad raidījums "4.studija" viesojas "Teiksmas" un "Teiksmiņas" telpās, trim mazajām dejotājām tiek piemērīti tērpi, jo viņām uzticēts uzdevums pasniegt ziedus lielajā deju kolektīvu fināla skatē.

"DeTeiksma" dejotāja Kate Vulāne stāsta: ""Teiksmiņā", meitas grupā, es esmu atbildīgā mamma. Tas ir bijis kā daļa no dzīves vienmēr. Kā es sāku dejot, es neatceros. Jo man bija gads un 8 mēneši, kad es pati sāku dejot "Teiksmiņā"."

Līdz turējos kājās – tā dejoju

Arī Berta, protams, savulaik dejojusi gan "Teiksmiņā", gan tagad "Teiksmā". Taču nu jau trešo gadu ir ne tikai dejotāja, bet arī deju skolotāja. Mammas asistente. Ar "4.studiju" tiekas pa ceļam no darba uz mēģinājumu zāli.

"Es strādāju pat laiku no 8.30 līdz 17.00 Slimību profilakses un kontroles centrā, kas ir saistīts ar manu maģistra izglītību. Pēc tam aptuveni divas reizes nedēļā es eju pie "Teiksmiņas". Pie bērniem uz mēģinājumu, un strādāju kā repetitors "Teiksmiņā", stāsta Berta, "Teiksmiņa" vadītājas asistene.

"Līdz ko turējos kājās, tad arī dejoju. Man ļoti patika. Man ļoti daudz video pie tām mūzikām, pie kā "Teiksmiņas" bērni tieši dejo. Man patika. Tāda loģiska hobija izvēle," uzskata Berta.

Kates meita Mija ir pārliecināta, ka arī noteikti kādreiz dejos lielajā "Teiksmā" un atzīst, ka ome jeb kā viņa saka – Ominga tomēr ir stingrāka skolotāja nekā Berta.

"Ominga. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja kādam nav kaut kas pareizi, tad uzreiz tas bērns dabū pamatīgu aizrādījumu," stāsta Mija, piebilstot, ka Berta nav tik stingra.

"Berta labi, pārliecinoši runā. Viņa nav tik stingra. Viņa vēl ir mīļa. Esmu stingrāka, kā jau vadītāja," teic Inga.

"No mammas es mācos to, kā viņa sarunājas ar bērniem. Kā viņa izvēlas veidu, attieksmi pret attiecīgo vecumposmu. Reizēm man pat jocīgi liekas. Tas vidusskolas vecums. Reizēm viņi jau man tā kā savējie. Es esmu kā pasniedzējs, kam jārunā priekšā," saka Berta.

Būt visiem kopā

Gan mamma, gan meitas atzīst, ka gatavošanās lielajiem svētkiem ir reizē satraucoši patīkams, gan ļoti grūts process. Lai arī neizbēgami pienāk brīži, kad šķiet – dejošanas ir nedaudz par daudz, bet labie rezultāti skatēs un deju svētku tuvošanās atmiņas par grūtībām izdzēš vienā brīdī.

Ja mēs izbaudām, tad tas rezultāts kaut kā pats arī atnāk. Protams, ka tam apakšā ir milzīgs darbs. Ikdienas darbs. Šonedēļ jau mēs iesim četras reizes uz mēģinājumu. Ieskaitot brīvdienas, bet tas ir tā vērts," saka Berta.

Lai arī visas turpat līdzās deju svētkos vien būs, no pieredzes zina, ka ilgi gaidītās nedēļas laikā varbūt pat nesatiksies.

"Es neesmu droša, ka es Miju vispār satikšu tajos svētkos. Jādejo vienā koncertā, bet tur sanāk - man tajā laikā dejas, viņai - tajā. Ar Bertu līdzīgi. Varbūt ar Bertu ģērbsimies vienā garderobē," smejas Kate.

"Ir laba sajūta, kad visas saģērbjas tautastērpā. Nostājas gājienam. Izbaudām to sajūtu kopā," saka Berta.

"Es gaidu to, kad mēs varēsim izpriecāties un būt visi kopā," vēlējumu izteic Mija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti