"Svētku lāde"
No 1. līdz 30. jūnijam darbdienu rītos "Klasikā" skan "Svētku lāde", no kuras ārā ceļam interesantus un mazāk zināmus faktus no Dziesmu un deju svētku 150 gadu senās vēstures.
Liela daļa sižetu tapuši sadarbībā ar Rakstniecības un Mūzikas muzeja pētniecēm un mākslas ekspertēm, kuras piedalījušās arī jaunās ekspozīcijas "Dziesmusvētku telpa" tapšanā, bet ir arī virsdiriģentu un virsvadītāju, kā arī tautas tērpu pētnieku un darinātāju stāstījumi.
Cikls tapis ar Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu.
Būdams Latvijas Konservatorijas pasniedzējs un vēlāk arī profesors, Juris Jurjāns ir latviešu mežraga spēles pamatlicējs, kurš ielicis pamatus mežraga spēles apmācībā un attīstībā.
Viņš ir pirmā latviešu komponistu simfoniskā koncerta diriģents, kas notika 1905. gada 31. jūlijā Horna dārzā Majoros. Šajā koncertā pirmo reizi tika atskaņots Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis" ar Juri Jurjānu pie diriģenta pults.
Juri Jurjānu pamatoti var uzskatīt par vienu no Latvijas pūtēju orķestru muzicēšanas organizētājiem un idejiskajiem vadītājiem.
1895. gada IV Dziedāšanas un Mūzikas svētkos Jelgavā, kas īstenībā bija pūtēju orķestru muzicēšanas pirmsākums, vokāli instrumentālās mūzikas koncertā tika atskaņots Jura Jurjāna skaņdarbs "Svētku (Gaviļu) maršs".
Līdz ar to, ka Juris Jurjāns bija atbildīgs par pūtēju orķestru sagatavošanu svētkiem, viņš veica milzīgu darbu, lai orķestri muzicētu pienācīgā mākslinieciskā līmenī. Juris Jurjāns apbraukāja visus pūtēju orķestrus, strādāja ar tiem un konstatēja, ka jāiegulda vēl lielāks darbs, lai panāktu labu skanējumu, tāpēc uz IV Dziesmusvētkiem orķestriem bija jāierodas dažas dienas pirms svētku sākuma. Tā laika presē esot bijis rakstīts, ka izpildījums bijis visnotaļ labskanīgs.
Juris Jurjāns vienmēr bija ļoti patriotiski noskaņots, un brīdī, kad 1919. gada maijā Latvijas armija ienāca Rīgā, Jurim Jurjānam bija iespēja reāli piedalīties Latvijas valsts tapšanā, un viņš brīvprātīgi pieteicās armijā.
Pirmās latviešu atsevišķās brigādes komandieris Jānis Balodis uzdod Jurim Jurjānam inspicēt brigādes pūtēju orķestrus. 1. augustā tiek nodibināts Armijas mūzikas inspektora amats, kuru Juris Jurjāns ieņem līdz 1. decembrim, kad pāriet darbā uz jaundibināto Latvijas Konservatoriju.
Savu militāro amatu Juris Jurjāns uztver nopietni un ar lielu atbildību, jo inspektoram bija padoti visi orķestru kapelmeistari un mūziķi. Lai celtu orķestru māksliniecisko līmeni, viņš izsludina nacionālo maršu konkursu. Lai gan Juris Jurjāns Armijas mūzikas inspektors ir tikai septiņus mēnešus, viņa ieguldījums Latvijas armijas pūtēju orķestru attīstībā bija nenovērtējams.
Arī pārejot darbā uz Latvijas Konservatoriju, Juris Jurjāns turpina strādāt, lai papildinātu pūtēju orķestru repertuāru. Top instrumentācijas – Jurjānu Andreja simfoniskās svītas "Latvju dejas" 1. daļai "Jandāls" un 4. daļai "Ačikops", Žana Sibēliusa simfoniskajai poēmai "Somija". Viņš bija tas, kurš laukos aizsāka organizēt tuvākās apkārtnes pūtēju orķestru kopkoncertus. Tādi notika 1929. gadā Dobelē, Saldū, Tukumā, Liepājā, bet 1932. gadā Rūjienā.
Jura Jurjāna "Svētku maršs" uz daudziem gadiem iegājis Latvijas pūtēju orķestru repertuārā. Šis skaņdarbs tika atskaņots trijos Dziesmu svētkos – IV Dziesmu svētkos 1895. gadā, VIII Dziesmu svētkos 1933. gadā un Dziesmu svētku simtgadē 1973. gadā. Vai šis skaistais skaņdarbs, godinot Juri Jurjānu, nebija pelnījis atdzimšanu un atskaņošanu arī šajos Dziesmu svētkos?
"Svētku lāde"
