Šogad Arhitektūras gada balvai ir bijuši 50 pieteikumi. Brigita Bula atzina, ka 50 pieteikumi ir labs skaitlis, jo tas dod ticamu pārskatu par notiekošo Latvijas arhitektūrā un būvniecībā. No šiem 50 pieteikumiem balvai nominēti ir deviņi. “Tas, ka ir deviņi nominanti, droši vien daudziem ir jautājums. Ir tāds teiciens, ka laiks visu noliek savās vietās. Šobrīd esam situācijā, ka pandēmija un visi apstākļi, kuros pēkšņi esam atradušies, ir kā laika paātrinājums, kas vietas parāda ātrāk. Objekti, ko šogad skatījāmies, to projekti tapuši, pirms varējām paredzēt, ka kaut kas tāds notiks. Tie ir tapuši tā laika noskaņas, varbūt bieži kaut kādu neskaidru vai ne cēlu mērķu vārdā. Šauru, merkantilu mērķu vārdā, nedomājot par sabiedrību vai pasaules labklājību kopumā,” atzīmēja Brigita Bula.
"Apmeklējot objektus, redzējām daudzus kvadrātmetrus ar noputējušiem logiem stāvam pilnīgi tukšus, kas radīti šādu apsvērumu vārdā; šobrīd netiek izmantoti un nezina, kad varēs izmantot. Cerams, varēs izmantot citā veidā, kas būs lietojams cilvēkiem," stāstīja Brigita Bula.
Ņemot vērā šī gada notikumus, Vents Vīnbergs atzīmēja, ka šogad žūrija uz darbu atlasi raudzījās citādi nekā iepriekšējos gadus. Protams, katram konkursam ir savs nolikums un izstrādāti kritēriji, taču katru gadu ir arī tradīcija, ka žūrija nāk klajā ar vienojošo tēmu, kas rodas konkursa projektu apskates laikā.
Šī tēma parasti neizskan iepriekš, taču veidojas vēlāk, jau vērtēšanas procesā, tādēļ žūrija divas intensīvas nedēļas apmeklēja objektus, uzklausīja konkursa rezultātu autorus klātienē un neklātienē, un tādā veidā pamazām izkristalizējās šī gada konkursa nosaukums “Neparedzamās sekas”.
“Mums pašiem šķiet, ka tas ir veiksmīgs un trāpīgs slogans, jo, no vienas puses, nevar paredzēt, kā funkcionēs ēkas tagad, kad mainās visādā ziņā telpas lietošanas paradumi.
Mājas pēkšņi izrādās, ka vairs nav ērtas, ja tev viņā ir jāsēž divas nedēļas pašizolācijā. Ļoti daudz publiskās telpas ierobežojumu, kas, iespējams, ieies kā jaunas rutīnas, kas nebija paredzētas. No otras puses, tas, kas bija projektēts vienai lietai, pēkšņi izrādās ir derīgs citai, un kaut kas, kas bija tradicionāli būvēts priekš vieniem mērķiem, piemēram, komerciāliem, pēkšņi izrādās, ka tas nefunkcionē vispār. Lūk, tas ietekmēja mūsu skatījumu," skaidroja Vents Vīnbergs.
Vents Vīnbergs uzskata, ka nākotnē varētu būt gaidāmas izmaiņas arhitektu domāšanā. Tas redzams arī nominantu sarakstā. Kā vienu no spilgtākajiem Vīnbergs minēja "NOMAD Architects" piedāvātu kazu kāpelēšanas sienu Ādažos “Go[a]t Waste?”. Šis projekts tika veidots kā process, kas testē un demonstrē materiālu atkalizmantošanu. Būvniecības atkritumi tika savākti no nojauktām ēkām, renovācijām un jaunbūvēm Ādažu novadā, lai tos atkalizmantotu, izveidojot trīs paviljonus. Tie tika izmantoti darbnīcai ar bērniem, kuras laikā katru izdekorēja ar zīmējumiem. Pēc pasākuma tos pārnesa blakus esošajā mini zoo, lai pārveidotu vienā paviljonā, kurš tagad kalpo kā kazu rotaļu laukums.
“Bet kāpēc, piemēram, nav koncertzāle “Latvija”, bet ir šāds objekts? Tāpēc, ka šis projekts izrietēja no tā – ko iesākt ar būvniecības atkritumiem, kas veido 80% no visiem pasaulē saražotajiem, un otrreizējai lietošanai nonāk tikai knapi 5% pie mums Latvijā,” skaidroja žūrijas loceklis, uzsverot, ka šī ir aktuāla un nozīmīga problēma. Tādēļ arī arhitektūras balva ir platforma, kurā par šādām tēmām iespējams runāt.
“Šī gada tēma “Neparedzamās sekas” nav tikai ar negatīvu noskaņu, bet kā viens no punktiem, protams, ir būvniecības atkritumi vai tas, kas paliek pēc būvniecības. Bieži vien tās ir nojauktas mājas, kuru vietā kādu pašmērķīgu mērķu vārdā ir uzbūvētas citas mājas, un ir palikusi kaudze ar atkritumiem gan no nojaukšanas, gan no būvniecības procesa, bet, protams, šī tēma runā arī par sekām, kas būvniecības objektos notiek. Un tomēr ir daudzi arī ļoti labie piemēri,” stāstīja Brigita Bula, kura arī uzskata, ka uz visu jāraugās kontekstā ar to, kādas ir vēsmas pasaulē, kas tieši cilvēkiem ir vajadzīgs. Tādā veidā var nonākt pie cita rezultāta projektēšanas procesā.
“Arī tas, ko mēs redzējām, apmeklējot šos objektus, ka tur, kur ir lietots šis domāšanas veids, ka nepārtraukti arhitektēšanas procesā tiek domāts līdzi
ne tikai par šo vienu savu šauro mērķu realizēšanu, bet par plašāku sabiedrības labumu. Tur notiek brīnumainas lietas. Teiksim, varbūt tā funkcija mainās, bet viņu var izmantot plašāk, citādāk, vēl labāk. Savukārt mājas, kurām ir bijis šaurs un pašmērķīgs domāšanas veids – tās ir tās, kas šobrīd ir atkritušas,” stāstīja Brigita Bula.
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 nominanti:
- ''Dzirciema Aptieka''. Autori: SIA "Substance";
- Ēku rekonstrukcija Miesnieku ielā. Autori: SIA "ARHIS Arhitekti";
- "GO[A]T WASTE?". Autori: "NOMAD Architects" un Karina Armanda;
- ''Hagberg'' birojs. Autori: SIA "Goodpatern";
- "Hanzas perons". Noliktavas pārbūve par ēku plašizklaides pasākumiem. Autori: SIA "Sudraba arhitektūra";
- "K_99". Autori: SIA "Sintija Vaivade_ahitekte";
- Mazdzīvokļu ēku komplekss Koka Rīgā. Autori: "Arhitekti Ārgaļi", "Plio";
- Mellužu koncertdārza pārveide. Autori: "Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele";
- Viesturdārza kvartāls. Autori: "RUUME arhitekti".
Uzdevums izvēlēties nominantus ir sarežģīts. “Mēs saprotam, ka šajos objektos arhitekti ir ieguldījuši savu sirdi un dvēseli. Tas ir grūtākais, kam ir jākāpj pāri žūrijas darbā, lai paliktu arhitektūras esence. Bet ļoti labi, ka žūrijai tika dotas divas nedēļas, kuru laikā žūrija savstarpēji varēja pārspriest, apmeklēt un salīdzināt šos objektus. Es varu tiešām apgalvot, ka, pieņemot lēmumu, mēs to pieņēmām gandrīz vienbalsīgi,” stāstīja Brigita Bula.
“Mēs nebijām inženieru tehniskā inspekcija. Viena lieta ir tā, ka arhitekti uz to tā mēdz skatīties. Ir vesela inženieru kohorta tam visam līdzi parasti pie projekta tapšanas, bet sākotnējā doma ir diezgan konceptuāla, bieži vien mākslinieciska. Tur ir ļoti daudz faktoru arhitektūrā,” skaidroja Vents Vīnbergs.
Žūrijas locekļi lepojas ar to, kā gada balvas konkurss tiek organizēts – katru gadu tiek mainīta žūrija, un līdz ar to katru gadu mainās arī balvas fokuss. Savukārt no nominantiem balvu saņēmējus izvēlas ārzemju žūrija.
Nacionālajā žūrijā šogad ir ļoti dažādi vērtētāji, piemēram, gleznotājs Jānis Avotiņš, arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs, Brigita Bula, kura ir pagājušā gada Lielās gada balvas, praktizējoša arhitekte tāpat kā Vita Škapare un Ināra Caunīte, kuras ir pagājušā gada balvu laureātes, kā arī Artūrs Lapiņš, kurš ir eksperts restaurācijas un atjaunošanas jautājumos.
Izmaiņas un tendences arhitektūras jomā nāk lēni, sprieda žūrijas locekļi. “Šobrīd patīkamākais projektos, ko atlasām, ir šis jaunais domāšanas veids, par ko es runāju. Par to, ka projektēšana notiek, domājot par cilvēku, par cilvēku kā dabas sastāvdaļu. Arī par ekoloģiju, bet to vajag izprast plašākā mērogā, ne tikai kā dabas aizsardzību, bet arī cilvēks ir dabas sastāvdaļa.
Ir zināms, ka cilvēks pēdējo 100 gadu laikā ir mēģinājis pasauli piemērot sev, būves piemērot sev. Šobrīd pavērsiens notiek otrā virzienā, ka būtu jāpiemērojas vietai.
Tātad mums ir šī ēka. Kam mēs varam šo ēku izmantot? Tas ir pilnīgi cits domāšanas veids. Nevis piemērojam visiem sev, bet gan izdomājam, kam šī ēka ir piemērota,” par jauno domāšanas veidu stāstīja Brigita Bula.
“Šeit varu minēt mums visiem zināmu karstu kartupeli. Elizabetes ielas 2 ēka, kur tiek pacelti dažādi politiski argumenti, bet dziļākajā būtībā tā ir laba ēka, labā tehniskajā stāvoklī, ar ērtu plānojumu. Un visā visumā izmantojama, ja ne koncertzāles vajadzībām, tad kādām citām vajadzībām, piemēram, kādas valsts institūcijas vajadzībām vai tamlīdzīgi. Kas paliks, ja to nojauks, tad paliks milzīgas tonnas ar atkritumiem un tiks veidota atkal pašmērķīga ēka. Jāņem vērā, ka ēka ir laika liecinieks un to ir cēluši tā laika cilvēki, mūsu amatnieki, mūsu dizaineri. Un par arhitektūru var runāt tāpat kā par mūziku. Mēs taču nemestu ārā tā laika ierakstus vienkārši miskastē. Tas būtu par to, “ savas pārdomas par mūsdienu arhitektūru pauda Brigita Bula.
No 26. līdz 30. oktobrim Latvijā tiks atzīmēta Arhitektūras nedēļa. Šo dienu svarīgākie notikumi būs nominantu izstādes atklāšana 26. oktobrī, kura norisināsies Rīgas pilsētvidē – reklāmas stendos pieturās, diskusija par arhitektūras procesiem 28. oktobrī, bet noslēguma dienā, 30. oktobrī – nozares profesionāļu lekcijas, kurām sekos gaidītākais notikums – ''Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020'' balvu pasniegšanas ceremonija. Svinīgais pasākums notiks H206 kvartāla Aisteres zālē, un tas būs saiknē ar šī gada Arhitektūras gada balvas vienojošo tēmu “Neparedzamās sekas / Unintended consequences”.
Visus konkursam pieteiktos darbus iespējams apskatīt Arhitektu savienības mājaslapā.
