Kultūras Rondo

Konferences "Māksla un holokausts: pārdomas par kopīgo nākotni" atziņas

Kultūras Rondo

Atminoties aktieri Eduardu Pāvulu 90. gadu jubilejā

“Piecdesmit gadi Rīgas modē” - Asnates Smelteres personisks atmiņu stāsts

«Piecdesmit gadi Rīgas modē». Asnates Smelteres atmiņu stāsts par ceļu modes industrijā

“Piecdesmit gadi Rīgas modē” nav visaptveroša Latvijas modes vēsture – tas ir personisks atmiņu stāsts. Un tomēr grāmata vienlaikus ir arī nozīmīga vēsturiska liecība par modi kā neatņemamu Latvijas kultūras daļu.

„Mani pieņēma darbā par modeli Rīgas Modeļu nama bērnu grupā uz vienu vasaru. Tad uz vēl vienu un tad atkal uz vienu. Un tā šī „vasara ap modi” kļuva par manu pamatdarbu un ieilga gandrīz vai mūža garumā,” raksta Asnate Smeltere, sākot grāmatu „Piecdesmit gadi Rīgas modē”.

Grāmata ir Smelteres atmiņu un pārdomu stāsts par viņas ilgo un veiksmīgo ceļu modes industrijā, kas aizsācies jau 20. gadsimta 60. gados ar modeles gaitām tolaik visā Padomju Savienībā plaši pazīstamajā Rīgas Modeļu namā un žurnālā “Rīgas Modes”.

Galvenais impulss rakstīt šādu grāmatu bijis vēlēšanās fiksēt to, kas, šķiet, pazūd. 

"Tomēr ir doma, ka varbūt kādam tas vēl interesēs. Daudzi uzdeva jautājumu, ko tu rakstīsi par vecām desmitgadēm šajā informācijas bagātajā pasaulē. Es sāku runāt ar jaunatni, kas viņus varētu interesēt, izrādījās, ka viņus interesē bezgala daudz, līdz vissmieklīgākajiem sīkumiem viņiem interesē visādas lietas," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atklāj Asnate Smeltere.

Autore raksturo laikmetu un modi vienīgi caur pašas pieredzi, runā tikai par notikumiem, kuros pati bijusi klāt, un piemin cilvēkus, kas bijuši nozīmīgi viņas profesionālajā dzīvē. Un tomēr grāmata vienlaikus ir arī nozīmīga vēsturiska liecība par modi kā neatņemamu Latvijas kultūras daļu un dzīvīgs laikmeta spogulis, līdz ar to vērtīgs devums Latvijas modes vēstures apzināšanā.

"Esmu iegājusi pavisam citās sajūtās, varbūt pat mazliet jūtos kā palaidnīga skolniece, kas iegājusi citā vidē, citā profesijā, nostājusies viņiem pa vidu, kur ir skaista un pareiza valoda, kur ir korektori. Tas ir jauns pakāpiens," par grāmatas tapšanu bilst Smeltere.

Atminoties savus pirmos darbus kā modelei Rīgas Modeļu namā, Smeltere atklāj, ka nav zinājusi, kas ir mode.

"Tas bija tik neparasti, ka arī nebija nekādu šaubu un baiļu sajūtas. Es nezināju, kur speru soļus, es nenojautu, kas ir mode, ko nozīmē rādīt modi.

Skaidri atceros jautājumu: "vai tu gribi rādīt modes?", es teicu, ka nezinu, ko tas nozīmē," stāsta Smeltere.

Grāmatas divas daļas iezīmē krasi atšķirīgus laikposmus pirms un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kuri tikpat atšķirīgi atspoguļojas arī modes jomā. Pirmajā Asnate Smeltere stāsta par savu ienākšanu Rīgas Modeļu namā un ilggadējo pieredzi tajā, par tā vadītājām, tērpu māksliniecēm un manekenēm, par leģendārās Rīgas modes tapšanu ikdienā un tērpu skatēm, par fonā esošo padomju dzīves īstenību un tai ekskluzīvo privilēģiju – izbraukumiem uz modes prezentācijām ārvalstīs.

Grāmatas otrā daļa veltīta Smelteres “Salona A” tapšanai un tā pastāvēšanas gados gūtajai pieredzei, kas ietvērusi gan spožumu, gan postu – neatradis atbalstu privatizācijas cīņās, iecienītais salons savu veiksmīgo darbību bija spiests izbeigt.

"Grāmatā vijas viss paralēli, vadmotīvs ir mode, ko sadalījām pa desmitgadēm.

Rakstot grāmatu, izveidojās atslēgas vārds "pārmaiņas". Kas mainījās modē ik pa desmit gadiem, arī pārmaiņas politiskajā un ekonomiskajā sistēmā.

Mana paaudze ir bagāta ar krasajām pārmaiņām, ko piedzīvojām," uzskata Smeltere.

Stāstot par materiālu vākšanu grāmatai, Smeltere atklāj, ka savulaik viņai bijis "niķis" piezīmju grāmatiņas pierakstīt iespaidus un impresijas, kādus dialogus, attiecības. Taču kādā kārtošanas mānijā visi šie pieraksti izmesti ārā.

"Bet atcerēties var daudz tomēr," atzīst Smeltere.

Smeltere turpina darboties kā modes dizainere. Viņa uzskata, ka visinteresantāk ir strādāt ar skatuves tērpu, un mūsdienās, kad veikalā var iegādāties visdažādākos tērpus, cilvēki pie individuāla tērpa atgriežas, ja ir vajadzīgs skatuves tērps, ir kādas ķermeņa īpatnības vai īpašs gadījums.

"Vienmēr ļoti interesanti strādāt ar skatuves tērpu, jo jārēķinās ar tēlu, ar mūziku, ar mākslinieces raksturu, ķermeni, ambīcijām, varbūt nepamatotiem kompleksiem.

Jārēķinās ar daudzām tehniskām lietām, ar nekad nezināmo apgaismojumu. Bet visa šī grūtību ķēde dara šo darbu interesantāku," uzskata Smeltere.

Izdevumu papildina bagātīgs fotogrāfiju klāsts no autores ģimenes arhīva, žurnāla “Rīgas Modes” lappusēm, kā arī dokumentāli attēli no muzeju, arhīvu un privātām kolekcijām.

Saistītie raksti
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti