Latvija Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē, kuras virstēma šogad bija "Nākotnes laboratorija", piedalījās desmito reizi. Biennāles izstāde tiek sadalīta desmit paviljonos, kuros tiek īstenotas dažādu valstu arhitektu idejas. "Es to vairāk uztvēru kā arhitektūras svētkus. Venēcijas biennāle ir nozīmīgs pasākums, un ir nozīmīgi, ka mēs tur piedalāmies un esam daļa no globālā dialoga," uzsver darba autori.
Kā skaidro arhitekti, Latvijas ekspozīcijas ietvarā lielveikals veido visiem saprotamo un atpazīstamo formu, un to veidotāji papildinājuši ar arhitektūras elementiem. Viņi atsaucas uz arhitektes, biennāles kuratores un mākslinieciskās direktores Leslijas Loko teikto, ka dažādu nacionalitāšu cilvēki attīsta idejas un veido darbus par tēmām, kas saprotamas visiem. "Mēs jūtamies komunikācijā ar citām valstīm diezgan ērti, jo mēs spējam spēlēties ar tām pašām pieredzēm," skaidro ekspozīcijas veidotāji.
2023. gadā Venēcijas biennāle norisinājās no 20. maija līdz 26. novembrim, un kopumā to apmeklēja aptuveni 300 000 cilvēku. Meņģelis un Cerbulis atklāj, ka apjomīgās izstādes apmeklētājs visbiežāk ir steidzīgs, jo tajā jāapskata 60 valstu paviljoni un kuratora izstāde.
"Sākot strādāt pie paviljona, mēs jau zinājām, ka tad, kad apmeklētājs atnāks līdz Latvijas paviljonam, viņš jau emocionāli vai mentāli būs noguris. Mums vajadzēja kaut kā noķert viņa uzmanību, un tas izdevās,"
stāsta arhitekti.
Ideju lielveikalā tika izveidota arī kase, kurā tika reģistrētas 30 000 apmeklētāju izvēlētās idejas un veiktās izvēles. "30 000 ir pavadījuši ne mazāk kā piecas minūtes, lai izdarītu izvēles. Tas, man liekas, ir sasniegums, ka cilvēki ir iedziļinājušies, mēģinājuši atrast kaut ko interesantu, devušies pie kases un reģistrējuši šo savu izvēli," skaidro ekspozīcijas autori.
Arhitekti izceļ, ka veiksmīga bija arī paviljona aptumšotā noskaņa, ļaujot "T/C Latvija" lielveikalam izgaismoties kā oāzei. Izstādi un tās apmeklētājus bija iespēja vērot arī tiešsaistē, tur ekspozīcijas veidotāji guvuši priekšstatu par to, kā skatītāji mijiedarbojas un reflektē ar arhitektu radīto vidi.
"Mēs bijām paredzējuši to, ka apmeklētājam ir iespēja iesaistīties. Mēs nenākam jau ar gatavām receptēm, mēs ļaujam viņam darboties un pašam gatavot receptes. Piemēram, bērni to [ekspozīciju] uztvēra kā vizuāli skaistu instalāciju, kur var pamētāties ar bumbiņām. Tas arī nav slikti, ja vide tev ļauj kaut kā darboties," uzsver arhitekti.
Latvijas paviljons "T/C Latvija" Venēcijas biennālē tapis ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu, bet paviljona ekspozīcijas autori saredz potenciālu, ka arī privātajiem saloniem un uzņēmumiem biennāle varētu būt iespēja atbalstīt un līdzdarboties ar arhitektūras veidotājiem.
"Daži mums jautā, kāpēc mēs nerunājam par to, cik slikti mums ir ar lielveikaliem, kā viņi pārņem mūsu pilsētu. Mēs tam, protams, darba procesā izgājām cauri, sākot no pirmā lielveikala Rīgā, bet man liekas, ka interesantāk ir, ja mēs ar kaut ko citu liekam cilvēkiem padomāt par šo tēmu.
"Galerija Centrs" ir superīgs konteksts, tā tiešām ir publiska iela, kuru ir apēdis lielveikals," skaidro Meņģelis. Viņš uzsver, ka ir labi, ja cilvēkam ir iespēja iztēloties un pašam atrast vai radīt saikni starp lietām, tostarp arhitektūru.
Nākamajā konkursā par Latvijas ekspozīciju Venēcijas biennālē Meņģelsons un Cerbulis aicina pakāpties ārpus nolikumā atrunātā birokrātijas procesa un, iespējams, veidot konkursu divās kārtās. Pirmo no tiem veidot kā ideju atlasi, bet otrajā domāt par radošās komandas veidošanu.
"Mēs esam pieraduši dzīvot ar to sistēmu, ka ir konkurss, kurā arhitekti izvingrojas vājprātā, izvingrojas desmit komandas un patērē savus resursus. Beigās skaidrs, ka visi ir nelaimīgi. Koncertzāle bija labs piemērs, kur bija atvērts konkurss, tad tika izvēlēti seši dalībnieki, kuriem lūdza izstrādāt nopietnāku darbu. Viņiem arī par to samaksāja," uzsver Meņģelis.
Ir laiks domāt, kā konkursos nopirkt kvalitāti, uzsver arhitekti, nevis veidot neizejamus birokrātijas ceļus.
"Pieņemam, ka starp Baltijas valstīm izveidojas nopietnas tendences, kas virzās tālāk, un cilvēki viņas pamana. Tur no dažādām valstīm nāk dažādas iesaistītās puses, tad mēs varētu redzēt, kas ir tie spēlētāji citur un kā mēs viņus varam iesaistīt mākslas un arhitektūras procesos. Ja mēs to izdarām, tad Baltijas paviljons būtu jēdzīgs, jo mēs paši būtu radījuši kaut ko interesantu. Šis ir tas, kas mums ir vajadzīgs, vajag sakārtotu vidi, kurā strādāt un darīt savu darbu," par Baltijas paviljona nākotni secina arhitekti.
