Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Dziedātāja Elīna Šimkus: Mani ļoti saista izzināšanas process

Kultūras rondo

“Baltās nakts mūzika” un dabas skatuve Lūznavas muižā

Izdevums par Ziemeļlatgales sakrālo arhitektūras un mākslas mantojumu

Iznācis izdevums par Ziemeļlatgales sakrālo arhitektūras un mākslas mantojumu

Klajā nācis izdevums „Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos”. Ziemeļlatgales sakrālo arhitektūras un mākslas mantojumu aprakstījušas mākslas zinātņu doktore Rūta Kaminska un mākslas zinātniece Anita Bistere. Izdevumā aprakstītie dievnami tika apskatīti, fotografēti un aprakstīti kopš 2016.gada.

Iznācis izdevums par Ziemeļlatgales sakrālo arhitektūras un mākslas mantojumuLāsma Zute-Vītola

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu koka baznīca ir viena no 66 sakrālajām vērtībām, kuras iekļautas izdevumā par Ziemeļlatgales sakrālo arhitektūras un mākslas mantojumu. Šī vieta ir unikāla un interesanta ar to, ka blakus, viena pie otras, stāv divas baznīcas: vecā – koka un jaunā – mūra, kuru sāka celt 1932.gadā, un pabeidza vien 2003.gadā. Draudzē, kad sāka celt jauno dievnamu, bija 8 tūkstoši cilvēku, šobrīd gan vien nedaudz vairāk par tūkstoti. Šobrīd abi divi dievnami tiek izmantoti, stāstīja priesteris Ringolds Klimons.

„Es, kad atnācu, pirms trim gadiem, domāju – divas baznīcas uzturēt, viens ir tik liels, otrs tepat blakus daži metri no tā, priekš kam vecais ir nepieciešams? Un tā man ir daži priesteri teikuši. Bet, kad es šeit padzīvoju dažus mēnešus, es sapratu, priekš kam vecais ir nepieciešams. Pirmkārt, tas ir vēsturisks mantojums, otrkārt, tas ir praktiski, jo ziemā jaunu baznīcu apkurināt tas nav iespējams – viņa ir milzīga – tur ielikt apkuri ir ļoti, ļoti dārgi un apkurināt tas arī ir ļoti, ļoti dārgi. Tāpēc mēs ziemā izmantojam veco baznīcu,” skaidroja Priesteris.

Nelielais koka dievnams apšūts ar koka dēļiem un nokrāsots dzeltenbrūnā krāsā. Priesteris uzsvēra tā senatnīgo auru, ko pamanījuši un novērtējuši neviens vien apmeklētājs: „Pat tie cilvēki, kuri nav tuvu baznīcai, ienākot saka, ka, salīdzinot ar jauno baznīcu, šeit ir tāda īpaša aura.”

Pie baznīcas altāra izvietotas votas – liecības, kas apliecina, ka cilvēku lūgšanas ir uzklausītas, stāstīja priesteris: „Šeit centrā ir skaists krusts, un tur, kā redzat ir votas. Tās ir tādas zīmes, kas ir apkārt krustam saliktas. Tās ir zīmes no agrākajiem gadsimtiem, tur ir sirsniņas, kājas, tādi simboliski attēlojumi. Tie nozīmē to, ka cilvēki ir agrāk lūgušies, un Dievs ir veicis brīnumus.”

Izdevuma viena no autorēm, mākslas zinātņu doktore Rūta Kaminska raksturoja Malnavas koka katoļu baznīcu kā vienu no izciliem un tipiskiem dievnamiem, kas celti Latgalē 18. gadsimtā:

“Vispirms divu torņu fasāde ar trīsjumtu dalījumu, ar kokgriezuma iekārtu. Pagrabā atrodas zvans, tas patlaban nav lietojams – ieplaisājis, arī ar precīzu datējumu, bronzas zvans ir saglabājies Malnavā.”

Jāteic, 18.gadsimts ir senākais datējums, kurš pārstāv Ziemeļlatgales dievnamus vēsturiskajos Ludzas un Balvu rajonos. Šajā pusē ir mazāk vecticībnieku dievnamu nekā tas ir citviet Latgalē, taču Balvos izteiktāk ir saglabājušās mazās kapelas jeb kapličas.

Rūta Kaminska minēja īpaši izcilas šīs puses sakrālās mākslas vērtības: „Divas vai trīs lietas ir jāpiemin kā absolūti izcilas, kas ir visā Latvijas mākslas vēstures kontekstā atzīmējamas. Pirmais, ir Pasienes dominikāņu baznīcas un klostera ansamblis, no kura diemžēl patlaban ir palikusi tikai baznīca, klosteris ir praktiski drupās. Otrs ir Viļakas katoļu baznīcas ansamblis, celts neogotikas tradīcijās, ļoti meistarīgi atrisināts, parādot autora, inženiera Floriana Viganovska rokrakstu. Trešais ir Ludzā pareizticīgo baznīca, kas saistāma ar Pēterburgas arhitektūras tradīcijām, kur ir strādājuši profesionāli arhitekti no Pēterburgas, un risinājums ir ļoti mākslinieciski augstvērtīgs.”

Izdevums par Ziemeļlatgales sakrālās arhitektūras un mākslas mantojumu ir vienpadsmitais sējums 2006.gadā sāktajai kultūras mantojuma veltītajai sērijai „Mākslas pieminekļi Latvijā”. Ar to noslēdzas Latgales kultūrvēsturiskā novada dievnamu apskats.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt