Krēsls ir tik pierasta lieta, ka grūti pat iztēloties, ka tad, kad tas radās, tā bija absolūti ekskluzīva mēbele. Sākotnēji to izmantoja tikai garīgās un laicīgās varas pārstāvji.
Rīgā krēsli sākas parādīties tikai 17. un 18. gadsimtā, pirms tam rīdzinieki, līdzīgi kā citu viduslaiku pilsētu iedzīvotāji, sēdēja uz soliem un lādēm. Par krēslu ienākšanu Rīgā stāsta izstādes projekta vadītāja Ilona Celmiņa: "Rīdzinieki sākotnēji krēslu iepazina kā varas krēslu. To savos kuģos līdzi atveda bīskapi, arhibīskapi un metri. Un tieši kā varas krēsls tas sākotnēji arī izplatījās Rīgā. Tas nonāca Rīgas pārvaldē, Rīgas ģildēs, Melngalvju sabiedrībā un pakāpeniski izplatījās pilsētas publiskajā telpā un arī rīdzinieku mājokļos."
Izstāde arī sākas ar tā sauktajiem varas krēsliem. Kā pirmais apskatāms senākais šāda tipa krēsls muzeja kolekcijā – veidots agrīnā baroka stilā, virpots, tapsēts ar ādu, rotāts ar monogrammu un kroni, ar to iepazīstina viena no izstādes veidotājām Margarita Barzdeviča: "Tas saglabājies no 18. gadsimta sākuma. Tas ir krēsls, kuru rīdzinieki ir izgatavojuši, lai sagaidītu savu tā laika virsvaras pārstāvi – Zviedrijas karali Kārli XII. Viņš it kā krēslā nav iesēdies, krēsls izmantots pēc tam citām vajadzībām, bet šis tad ir varas krēsla senākais paraugs Rīgā, kāds mums ir pieejams."
18. gadsimtā arī Rīgas rāte sēž krēslos un sāk tos jau mainīt atbilstoši modei. Izstādē redzami divi šī perioda krēsli – pirmais izgatavots angļu baroka stilā, bet otrais veidots 30 gadus vēlāk un atspoguļo jau tolaik populāro rokoko stila modi.
Līdzās varas krēsliem izstādē skatāmi arī viduslaiku profesionālo organizāciju krēsli. Arī tie ir pompozi, grezni, ģerboņiem rotāti, un simbolizē tā laika ģilžu ietekmi un varu.
18. gadsimta beigās attieksme pret krēslu sāk mainīties, un 19. gadsimtā tie ir jau ierasta ērtība, tos sāk ražot arī rūpnieciski.
Izstādē ir interesanti 19. gadsimta paraugi no dažādām biedrībām, kas vēsta par mūsu vēsturē ļoti nozīmīgiem notikumiem un cilvēkiem, stāsta viena no izstādes autorēm Anita Gailiša: "Latviešu studenti Tērbatā izgatavo šādu krēslu, kas ir tā saucamais zemnieku krēsls, kam ir renesanses izcelsme. Interesanti, ka viņi šo krēslu saglabā un atved uz Rīgu 1920. gados un turpina to lietot. Dibinās vairākas latviešu biedrības 19. gadsimta vidū. Šis ir Rīgas Latviešu biedrības krēsls, tā saucamais Vīnes krēsls. Cik es zinu, šis ir vienīgais krēsls, kas ir saglabājies vēl no tā vecā biedrības nama, kas nodega 1908. gadā. Tas principā ir no gruvešiem izvilkts krēsls."
Ļoti interesants – arī no gruvešiem izvilkts un restaurēts – krēsls redzams izstādes sadaļā, kas vēsta par krēsliem publiskajā telpā. Tas ir vienīgais līdz šim zināmais 19. gadsimta āra kafejnīcas saliekamais krēsls, kas saglabājies līdz mūsdienām. Anita Gailiša stāsta: "Mēs to ieguvām no privātpersonas 2005. gadā. Šādi krēsli Rīgā parādījās, piemēram, Vērmanes dārzā. Šeit mēs arī redzam fotogrāfiju, kur kungi sēž šajos saliekamajos dārza krēslos. Kad restauratori notīrīja metāla daļu, atklājās arī krēsla autors – vācu firma Zolingenē "J.J.Bick Sohn und C.G.Kratz"."
Atsevišķa sadaļa izstādē veltīta dažādiem ievērības cienīgiem privātpersonu krēsliem. To vidū ir baroneses Helēnas fon Fītinghofas ļoti grezns kabineta krēsls, krēsls tā sauktajā sella curulis formā no tirgotāja Pfāba nama, pirmās latviešu profesionālās solo dziedātājas Marijas Braueres pašas darināts sarkankokā griezts krēsls un citi ļoti interesanti eksponāti.
Izstādi "Katram savs krēsls" Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā varēs apskatīt no 27. oktobra gada garumā.
