Vienošanās par projekta realizāciju paredz, ka Nacionālā koncertzāle tiks būvēta Rīgas Kongresu nama un tam piegulošo īpašumu teritorijā. Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas vadība uzticēta Rīgas domes Īpašuma departamentam, kas sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību organizēs metu konkursu un projektēšanas uzdevuma un tehniskās specifikācijas izstrādi. Sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību pašvaldība organizēs publisko iepirkumu būvprojekta izstrādei.
Sadarbībā ar SIA “Rīgas nami” tiks veiktas visas tehniskās darbības Nacionālās koncertzāles projekta realizācijai nepieciešamā nekustamā īpašuma formēšanā un izveidošanā. Uzturēšanas izdevumi un izmaksas, kas saistītas ar Nacionālās koncertzāles projekta uzsākšanu un objekta izmantošanas ierobežojumiem līdz projekta īstenošanai, tiks iekļautas Nacionālās koncertzāles projekta realizēšanas izmaksās.
12 mēnešu laikā pēc projektēšanas darbu pabeigšanas pašvaldība un ministrija vienosies par Nacionālās koncertzāles projekta finansēšanas modeli, virzot atbilstošu tiesību aktu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Projekta īstenošanai tiks izveidota Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas uzraudzības padome, kuras sastāvā darbosies Kultūras ministrijas, Rīgas domes Īpašuma departamenta, SIA “Rīgas nami”, Latvijas Arhitektu savienības, kā arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” un “Latvijas Koncerti” deleģētie locekļi.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Ministrs atzina, ka katrai tām ir savi izaicinājumi, taču, viņaprāt, būs iespējams vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm.
LAS darba rezultāts tika prezentēts Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības komitejai, kurā tika pieņemts lēmums par atbalstu Rīgas Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Ieceri atbalstīja arī valdība un Rīgas dome.
