Pašlaik ir ļoti svarīgi sniegt Ukrainai militāru palīdzību un, ja NATO nevar nodrošināt lidojumu aizlieguma zonas izveidi, ir jādod arī pretgaisa aizsardzības sistēmas. Munīcijas un prettanku ieroču piegādēm jābūt stabilām un pietiekamā apjomā, diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Tas, ko gribētos šeit uzsvērt, ka, runājot par šīm militārajām piegādēm, varbūt labāk būtu mazāk runāt un vairāk darīt, jo tas ir tas, ko mēs redzējām ar šo Polijas iznīcinātāju piegādi,
sacīja Valdis Dombrovskis.
Polijas gadījums ir tieši šāds piemērs, kad garas runas beidzas ne ar ko – Krievija piedraudēja ar kodolieročiem un galu galā šī piegāde nenotika.
Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka [munīcijas un prettanku ieroču] piegādes notiek, taču jānodrošina, lai tās būtu pastāvīgas un apjomīgākas. Ukrainas armijai tas ir svarīgi, lai labāk plānotu savas militārās darbības. Arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") apliecināja, ka
piegādes patiešām notiek, mēs par tām daudz un detalizēti nestāstām, taču situācija šajā jomā uzlabojas. Tikko arī Lielbritānija paziņoja par militārā atbalsta Ukrainai palielināšanu.
Uz aizrādījumu par to, ka Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis prasa vēl lielāku militāro palīdzību un uzsver, ka pašreizējais nav pietiekams, Evika Siliņa atbildēja, ka tas ir saprotami un to, ko Ukraina prasa, tās sabiedrotie arī maksimāli cenšas piegādāt. Pēc viņas teiktā, līdz šim valstis bijušas ļoti atbalstošas gan ar militārajām, gan arī ar humānajām piegādēm.
Ukraiņu izcelsmes bērnu ārste Dana Isarova turpretim piebilda, ka vietā, kur Ukrainā mitinās viņas tuvinieki, nekādas organizētas humānās palīdzības piegādes nav saņemtas.
Vismaz tajā pilsētā, kur manējie bija, tur viņas [humānās palīdzības] vispār nebija kā tādas, jo tur šauj visus nost,
sacīja Isarova.
Humāno palīdzību piegādā brīvprātīgie un paši vietējie iedzīvotāji, uz savu risku ar personīgajām automašīnām mēģinot iebraukt un izbraukt no pilsētas. Vērtējot Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina rīcību, Dana Isarova viņu salīdzināja ar pašnāvnieku, kurš ne ar ko nerēķinās un neievēro nekādus noteikumus. Arī sankcijas viņu neietekmē. Isarova norādīja, ka situācija ir sarežģīta, jo mēs mēģinām ievērot kaut kādas vadlīnijas, kamēr agresors visu ignorē.
Arī Reinis Pozņaks, kurš organizē transportlīdzekļu piegādes Ukrainas aizstāvjiem, pauda uzskatu, ka nekādi starptautiskie noteikumi par karadarbības vešanu Ukrainā nedarbojas un vienīgais princips ir jau agrāk zināmais fakts, ka uzvarētājus netiesā. Šajā gadījumā ļoti aktuāls ir jautājums, kā rīkoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš acīmredzami veicis kara noziegumus. Ja abas puses sēžas pie sarunu galda un panāk kādu vienošanos, no pašreizējās situācija viņš izkļūs nesodīts, un tad tas ir tikai laika jautājums, kad kādai valstij atkal būs jācieš no agresijas.
Tu vari to problēmu tikai atlikt. Iedot viņam laiku salaizīt brūces, jo, kā savulaik ir teikts – Krievijas robeža beidzas tur, kur viņš dabū pa zobiem,
norādīja Reinis Pozņaks.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta Aigara Rostovska vērtējumā, daļai Eiropas vai pasaules acīmredzot ir cerība, ka viss Ukrainā notiekošais kaut kā izbeigsies pats no sevis. Taču, pēc viņa domām, ir tikai divi varianti – vai nu šis karš tiek apstādināts Ukrainā, vai arī tas ies vēl tālāk. Krievijas agresiju pret Ukrainu Rostovskis dēvēja par divu civilizāciju sadursmi, kas liecina par tektoniskām svārstībām globālajā pasaules kārtībā. Aigars Rostovskis uzskata, ka risinājums ir kara laukā un jāatrod veids, kā, formāli neizprovocējot Krieviju, militāristiem izdodas šo karadarbību apturēt.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
