Tikmēr teju 100 Eiropas Parlamenta deputāti pagājušajā nedēļā parakstījuši Eiropas Padomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam un ES augstajam ārlietu pārstāvim Žuzepam Borelam adresētu vēstuli, kurā mudina Eiropas Padomi apturēt naftas, dabasgāzes un ogļu importu no Krievijas līdz brīdim, kad tā pārtrauks karadarbību Ukrainā.
16. marta raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis gan uzsvēra, ka jau līdz šim ieviestās sankcijas radījušas būtisku negatīvu ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kas nonākusi defolta priekšvakarā. “Principā šīs sankcijas, kas ir iedarbinātas, strādā,” viņš teica. Savukārt attiecībā uz energoresursu importa apturēšanu nav vienprātības ES dalībvalstu vidū, lai gan atsevišķas valstis jau paziņojušas, ka vienpusēji atteiksies no Krievijas naftas un gāzes izmantošanas.
Eiropas Komisija esot analizējusi arī varbūtību, ka pati Krievija, reaģējot uz ES sankcijām, pārtrauc dabasgāzes piegādes Eiropai. “Tas secinājums ir, ka ne bez problēmām, problēmas būtu, bet principā to situāciju kaut kādā veidā varētu risināt,” atzina Dombrovskis.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), kurš ir viens no 10. martā tapušās deputātu vēstules parakstītājiem, diskusijā uzsvēra, ka fakts, ka ES dalībvalstu vadītāji nav spējuši vienoties par sankciju vēršanu pret Krievijas energoresursiem, apliecina Eiropas ievainojamību.
“Gadu desmitiem īpaši nozīmīgas valstis Eiropas Savienībā ar lielu ekonomisko un politisko svaru ir kļuvušas pilnīgi atkarīgas no Krievijas energoresursiem.”
Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, atbildot uz Jāņa Dombura jautājumu, vai Eiropas Savienība nevarētu darīt vairāk, lai atteiktos no Krievijas energoresursu izmantošanas, norādīja, ka šis jautājums būtu jāuzdod nevis Latvijai, bet gan Vācijai.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kurš šonedēļ līdz ar pārējo Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameru vadītājiem ir parakstījis Baltijas valstu valdībām adresētu vēstuli, kurā uzņēmēji mudina pret Krieviju un Baltkrieviju vērst stingrākās iespējamās sankcijas, diskusijā apliecināja, ka uzņēmēji izprot šādu sankciju iespējamās sekas. “Mēs saprotam situāciju. Bizness tiks galā, galvenais ir apturēt karu un to visu ārprātu,” tā Rostovskis.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem 2021. gadā Krievija bija lielākais dabasgāzes piegādātājs Eiropas Savienībai. Krievijas piegādātās dabasgāzes īpatsvars pērn sasniedzis 45,3% jeb aptuveni 155 miljardus kubikmetru. 8. martā komisija nāca klajā ar plānu, kas paredz līdz šā gada beigām par aptuveni divām trešdaļām samazināt ES atkarību no Krievijas dabasgāzes, tostarp – to daļēji aizstājot ar sašķidrināto dabasgāzi.
