"Man ir sava versija par rasolu. Šai receptei ir pāri par 140 gadiem. Tā ir ņemta no Vānes barona [pavāra] Zāles pavārgrāmatas, kura ir izdota 1877. gadā," stāstīja saimniece.
Senā recepte Brigitai Puriņai liek domāt, ka jau tajā laikā šādi ēdieni bija pazīstami latviešu zemnieku ģimenēs: "Zāle šo ēdienu sauc nevis par svētku ēdienu, bet par brokastu vai vakariņu ēdienu".
Kāda ir īstā rasola recepte, Brigita izvairās teikt – tas nebūtu korekti, jo arī senākās pavārgrāmatās ir lasāmas dažādas šī ēdiena receptes.
"1877. gada receptē mums ir āboli, vārīta gaļa, baraviciņas, marinēti gurķi, žāvēta desa, nēģi, kartupeļi, arī marinētas bietes," uzskaitīja Brigita. Tātad tas ir pamatsastāvs.
Visas sastāvdaļas tiek sajauktas ar rasola mērci, ko gatavo, krējumā iemaisot ļoti smalki sakapātas olas, sīpolu, siļķi un kaperus.
Raidījuma "Pārtikas revidents" vadītāja Ieva Strazdiņa, vērojot ēdiena tapšanas procesu, sprieda, ka, vienkāršojot redzamo, var teikt, ka tā ir mūsdienās populārā rasola versija, kam pievienota siļķe kažokā.
Sastāvdaļas ir gardas un, ja salīdzina ar mūsdienās ierasto rasolu, šķiet pat eksotiskas. Turklāt mērce, kas pievienota šiem salātiem, ir pavisam īpaša un nav salīdzināma ar tik ierasto krējumu vai majonēzi.
