Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Zaļais kurss lauksaimniecībā - mazāk ķīmisko vielu

Zaļais kurss lauksaimniecībā paģērēs mazāk ķīmijas uz lauka

Eiropas un arī Latvijas lauksaimniekiem jādomā, kā saimniekot gudrāk un zaļāk, pēc iespējas samazinot augu aizsardzības ķīmisko līdzekļu lietošanu. To sauc par integrētu augu aizsardzību. Nākotnē tā ieņems aizvien nozīmīgāku un pat obligātu lomu lauksaimniecībā.  Valsts augu aizsardzības dienests regulāri rīko izglītojošos pasākumus, lai lauksaimniekus jau laicīgi sagatavotu šīm pārmaiņām.

Eiropas Savienības apņemšanās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti paredz, ka cilvēku saimnieciskā darbība vairs nedrīkstētu radīt pārmaiņas klimatā. To sauc arī par ''zaļo kursu'', kas neizbēgami ietekmēs teju ikvienu nozari, tostarp lauksaimniecību, kurai noteiktas savas obligātās prasības.

“Lauksaimniecībā tas nozīmē, ka, pirmkārt, mēs dzīvosim zaļāk. Prasības kļūs stingrākas, un lauksaimniekiem būs jādomā par to, kā saimniekot savā  zemē gudrāk, nedaudz zaļāk, tajā skaitā izmantojot precīzāk lauksaimniecības tehniku, labāk novērojot savus laukus un pēc iespējas minimizējot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Lietot tikai tajos gadījumos, ja tas ir nepieciešams,” skaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta direktore Līga Brence.

To sauc par integrētu augu aizsardzību, kas prasa ilgtspējīgāku saimniekošanu, nekā līdz šim bija ierasts. Turklāt, saimniekojot gudrāk, ražas apjomi nesamazināsies, savukārt sabiedrība un daba būs priecīga par to, ka tiek mazinātas augu aizsardzības ķīmisko līdzekļu lietošanas iespējas.

“Ar katru gadu bīstamāko augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu klāsts  samazinās, jo tie tiek izņemti no Eiropas Savienības darbīgo vielu saraksta,”

norādīja VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

Ienāk jaunas atziņas un jauni mikrobioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi – dzīvo organismu saturošie augu aizsardzības līdzekļi, skaidroja VAAD Augu aizsardzības departamenta direktore Brence: “Tā ir mūsu nākotne, bet tajā pašā laikā viņi nodrošina tieši tādu pašu efektivitāti kā ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi.”

Tā gluži nav bioloģiskā lauksaimniecība, bet daļa metožu ir līdzīgas šai nozarei. Edgars Elstiņš ir agronoms piena lopkopības un graudkopības saimniecībā, apsaimniekojot divus tūkstošus hektārus zemes. Viņš jau vairākus gadus izmanto integrētas saimniekošanas metodes.

“Mēs veicam arī augiem lapu analīzes. Paraugus ik pa laikam paņemam. Aizvedam un pārbaudām. Tādā veidā es varu konkrētāk saprast, kas notiek pašā augā. Bieži vien ir bijis tā, ka augam nemaz [nekas papildus] nav nepieciešams. Tas ir veids, kā mēs varam ietaupīt. Tas ir integrētās saimniekošanas veids. Ne vienmēr, ja ar aci liekas, ka vajag, tad to arī vajag,” skaidroja Elstiņš.  

Valsts augu aizsardzības dienests regulāri rīko izglītojošos pasākumus, lai lauksaimniekus pievērstu un jau laicīgi sagatavotu pārmaiņām, kā arī palīdzētu izprast, kas tad īsti uz lauka notiek, kādas ir nezāles un kaitēkļi un kādas metodes jāpielieto, lai ar to tiktu galā.

“Ja viņš [lauksaimnieks] atpazīs, zinās, kā augi attīstīsies, kādi laika apstākļi ietekmē,  tad viņš sapratīs, vai tas, ko viņš uz lauka redz, ir bīstami. Laukā ir jābūt daudzveidībai. Ja kaitīgie organismi ir minimālā skaitā un pretī viņiem ir dabiskie ienaidnieki, piemēram laputis un bizbizmārītes (bizbizmārīte ļoti labprāt ēd laputis), tad lauksaimniekam ir jāizvērtē, vai bizbizmārīšu ir tik daudz, ka pašas tiks ar laputīm galā. Daudzos gadījumos tā arī ir, ka nevajag vispār iejaukties, daba pati nostāda visu līdzsvarā,” stāstīja Lestlande.

Valsts augu aizsardzības dienests, veicot plānveida pārbaudes un aptaujājot lauksaimniekus, secinājis, ka integrētās augu aizsardzības galvenie elementi jau šobrīd ir ieviesti vairumā Latvijā pārbaudīto saimniecību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt