Zeme 2050: Ilgtspējīga nākotne

Zeme 2050: pārtikas pārpalikumi un to ietekme ekonomiskos, sociālos un vides procesos

Zeme 2050: CO2 pēdas, zaļmuldēšana, miskastes revīzija un tava atbildība

Vides eksperte: Mūsdienās būt videi draudzīgam ir stilīgi, bet jāuzmanās no «zaļmuldēšanas»

Visi grib dzīvot labāk, tomēr šobrīd mēs strauji tuvojamies ekosistēmu nespējai mūs apkalpot. Zemes resursu pārtēriņa radītās sekas nav tas pats, kas karš pie valsts robežām, – tā ir temperatūras lēna palielināšanās, Latvijas Radio raidījumā “Zeme 2050” stāstīja ilgtspējas pētnieks Elgars Felcis. Līdz šim cilvēku spertie soļi videi draudzīgāka dzīvesveida virzienā ir piesardzīgi un reizēm pat maldinoši, tostarp izpaužoties kā zaļā tukšvārdība jeb zaļmaldināšana.

Lai gan 2050. gads šķiet ļoti tāla un neaizsniedzama nākotne, eksperti un zinātnieki mudina cilvēci jau tagad kardināli mainīt savus ikdienas paradumus, jo tikai sabiedrība solidarizējoties spēs glābt Zemi, raidījumā “Zeme 2050” skaidroja vides un ilgtspējas eksperti.

ĪSUMĀ:

Kā izskatīsies Zeme 2050. gadā, ja iedzīvotāji nemainīs paradumus?

“Ir limiti, ko dabas ekosistēmas var izturēt, un ir arī neatjaunojamie resursi, kuri ar laiku mums vairs nebūs pieejami, ja turpināsim ar šādu pašu jaudu tos izmantot. Ne skaistās zilās pludmales, ne skaistie zaļie meži, jo liela daļa no tā jau būs nokurināta un izmantota tautsaimniecības attīstībai, dažādiem jaukiem plastmasas štruntiņiem un tā tālāk,” prognozēja vides eksperte Līga Pakalna.

“2050. gads – neapšaubāmi, es uz to skatos ar lielām bažām. Cilvēki ir visradošākie tajā brīdī, kad viņiem nav īsti izejas un viņus, tā teikt, pieliek pie sienas – tad mēs tiešām spējam ātri mobilizēties. Jāatzīst, ka mēs strauji tuvojamies tāda veida situācijām. Riski ir salīdzinoši neredzami – tas nav karš vai tanks pie valsts robežām, bet tā ir temperatūras lēna palielināšanās,” stāstīja ilgtspējas pētnieks Elgars Felcis. 

Sekas industriālajai revolūcijai un patēriņa kultūrai

Brīdī, kad cilvēces vajadzības pēc labākas dzīves sāka diktēt nekontrolētu Zemes resursu patēriņu, mēs strauji sākām tuvoties ekosistēmu nespējai mūs apkalpot.

“Problēma sākās pagājušā gadsimtā, kad strauji pieauga fosilā kurināmā dedzināšana un mežu izciršana – par to paldies industriālajai attīstībai. Skaidrs, ka visi grib dzīvot labāk – rūpniecība un daudzas tehnoloģijas attīstījās, līdz ar to mainījās arī Zemes atmosfēras dabiskā oglekļa līdzsvars. Siltumnīcas efekta gāzes absorbē un aizkavē infrasarkanā jeb saules starojuma atstarošanos. Tāpat kā siltumnīcā ir slānis, kas nelaiž siltumu ārā, tāpat ir ar atmosfēru – Zemei apkārt ir josla, kas šīs gāzes absorbē, un, jo vairāk CO2 gāzi mēs saražojam, jo biezāka šī siena veidojas, jo vairāk arī mēs uzsilstam,” skaidroja Pakalna.  

Lielbritānijā pieprasījums pēc plastmasas maisiņiem samazinājies par 98% procentiem 

Nozīmīgi, kā dažādu valstu valdības ierobežo CO2 piesārņojumu un pieņem sociāli atbildīgus lēmumus.

Sandra Martinsone ir politikas eksperte ilgtspējīgas ekonomikas attīstības jautājumos un pašlaik dzīvo Londonā. Eksperte raidījumā uzsvēra, ka pagājušajā gadā Lielbritānijas valdība aizliedza lietot plastmasas salmiņus un citus vienreizlietojamus plastmasas produktus, kas rada lielu piesārņojumu. Lielveikalos par pienākumu tika uzlikts prasīt 5 pensus jeb 5 eiro centus par plastmasas maisiņu – tas vien ir samazinājis pieprasījumu pēc maisiņiem par 98%. Latvijas gadījumā maksa par plastmasas maisiņiem patērētājus neaptur. 

Marinēšanas tusiņi – veids kā taupīt Zemes resursus

Vides entuziaste Kristiāna Griķe ieteica pārmaiņas sākt ar individuālu rīcību, ikdienā pieņemot sociāli atbildīgas izvēles, piemēram, veicot miskastes inventarizāciju savā mājsaimniecībā.

“Man patīk to ieteikt cilvēkiem, un ir interesantas atsauksmes par savas miskastes inventarizāciju – paskatīties, kas ir tavā miskastē, kas ir tas, ko tu vienmēr lieto. Vai ir iespēja kādu no pārtikas produktiem, ko ikdienā izmantojam, pagatavot pašiem? Man ļoti patīk ieteikt cilvēkiem taisīt marinēšanas tusiņus gurķu sezonā, kuros kopā ar ģimeni vai draugiem var samarinēt gurķus visam gadam, tādējādi atkārtoti izmantojot stikla taru. Kā arī uzkrāt radušos iepakojumu ilgāk, lai redzētu, cik daudz iepakojuma tiek patērēts nedēļas laikā un vai ir iespējams samazināt radīto atkritumu daudzumu – kas ir tas, ko tu patērē un cik ilgā laikā,” stāstīja Griķe. 

Šāda revīzija sniedz ieskatu mūsu ikdienas patēriņā un dod iespēju katram izvērtēt, cik pārdomāta ir mūsu ikdienas resursu izmantošana un cik daudz no tā izšķērdējam.

Pieprasījums pēc videi draudzīgākiem produktiem ir veicinājis arī zaļo tukšvārdību, no kuras iespējams izvairīties, pateicoties ekomarķējumiem. Pirms iegādājamies produktu varam izpētīt ekomarķējumu zīmju gidu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija zaļmuldēšanu jeb zaļmaldināšanu definē kā nepamatotu apgalvojumu par produktu vai uzņēmumu, kurš sevi pozicionē par videi draudzīgāku, nekā tas patiesībā ir. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt