Veterinārārsti: Iemidzinātais brūnais lācis cieta no kuņģa čūlas nepiemērotas barības dēļ

Brūnais lācis, kas tika iemidzināts, lai novērstu sabiedrības apdraudējumu, sirga ar kuņģa čūlu un tam bija iekaisis zarnu trakts, secināts veterinārārstu veiktajā sekcijā. Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē, šādas slimības pakļauj dzīvnieku ilgstošām mocībām un lēnai nāvei.

Pēc kuņģa satura redzams, ka pēdējā laikā tā barību veidojuši lācim nepiemēroti produkti, tostarp cigarešu izsmēķi un čaumalas. Tāpat kuņģī bija iestrēdzis arī plastmasas iepirkumu maiss, vēstīja pārvaldē.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns skaidroja, ka autobusu pieturās lauku apvidos nereti vērojam garāmbraucēju atstātus maisiņus ar visa veida, tai skaitā pārtikas atkritumiem.

Neviens neaizdomājas, ka patiesībā ceļmalā tiek noliktas dzīvnieku lamatas.

"Ne lācis, ne kāds cits dzīvnieks neizlobīs salipušu karameli vai sakusušu šokolādes konfekti vai citu iepakotu pārtikas produktu vai tā pielipušās atliekas no tikpat apetītlīgi smaržojoša plastmasas iepakojuma. Nonākot dzīvnieka kuņģī, šī plastmasā "ieslodzītā" pārtika nevis sagremojas,  bet rūgst, izdalot kaitīgas  gāzes un skābes. Uzpūtušies plastmasas burbuļi var neatgriezeniski nosprostot zarnas," viņš norādīja.

Pēc sekcijas veikšanas lācis nogādāts uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju, kur speciālisti tālāk lems par tā ādas vai skeleta izmantošanu sabiedrības izglītošanas nolūkā par Latvijas savvaļā mītošajiem lielajiem plēsējiem un nemedījamām sugām.

Zoodārzi atteicās uzņemt

Iemidzinātais lācis ir viens no diviem brūnajiem lāčiem, kurus pērn sugai netipiskas uzvedības dēļ izšķīra.

Pērnruden tika īstenota gan aizbiedēšana, gan izšķiršana. Aizbiedēšana uz šiem lāčiem neiedarbojās, jo to instinkts meklēt pārtiku pie cilvēkiem bija pārlieku spēcīgs. Savukārt izšķiršana sekmējās tikai ar otro piegājienu. 

Dabas aizsardzības pārvaldē skaidroja, ka lāču izvietošana nebrīvē Līgatnes dabas takās vai Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā nebija iespējama, jo

nevienā no minētajām iestādēm nav brīvu voljēru jaunu lāču uzņemšanai.

Lāči izteikti sargā savu teritoriju, tāpēc tos nedrīkst laist voljērā pie citiem lāčiem. Šāda tikšanās beigtos kādam traģiski. Veicot detalizētus aprēķinus, lācim nepieciešamā voljērā izbūve, ietverot visas drošības un labturības prasības, izmaksātu apmēram 0,5 miljonus eiro, turklāt klāt nāktu arī lāča uzturēšanas – ēdināšana, veterinārija, dzīvnieku kopēja darbi u.c. – izmaksas 30 gadu garumā.

Dabas aizsardzības pārvalde skaidroja, ka tās izveidotā darba grupa vērsās arī starptautiskajā zooloģisko dārzu tīklā par vēlmi uzņemt šos lāčus kādā no citu valstu zooloģiskajiem dārziem. Taču savvaļas dzīvniekus zooloģiskie dārzi nevēlas uzņemt, tie dod priekšroku jau nebrīvē dzimušajiem dzīvniekiem. Un nebrīvē dzimušu brūno lāču zoodārzos ir pietiekami daudz. Turklāt Eiropas zoodārzos vairs nav kapacitātes, jo šobrīd visās iespējamajās vietās tiek uzņemti evakuētie Ukrainas zoodārzu dzīvnieki. 

Savukārt savvaļas dzīvnieku parki, piemēram, "Alternative Bärenpark Worbis gGmbH", atsakās uzņemt savvaļas dzīvniekus ar izmainītu/neadekvātu uzvedību. Šādos parkos nonāk tikai lāči ar savvaļas sugai atbilstošu uzvedību, skaidroja pārvaldē.

Lāči var nostaigāt lielus gabalus, tiem ir plašas teritorijas. Latvijā arī nav iespējams pārvietot piebarotus lāčus uz teritorijām, kur tie nekad vairs netraucēs nevienu saimniecību.

Aizvesti tālu prom no cilvēku mītnēm, tie tik un tā meklēs ceļu atpakaļ, lai tiku pie cilvēku sarūpētas barības.

KONTEKSTS:

Gulbenes novadā ceļa malā regulāri manītais brūnais lācis piektdien, 1. aprīlī, ir eitanazēts. Lāča iemidzināšanu skaidro ar nepieciešamību novērst sabiedrības apdraudējumu.

Dabas aizsardzības pārvaldē skaidroja, ka šajā pavasarī pirmo reizi konkrētais lācis tika manīts ceļmalā Gulbenes novada Lejasciema pagasta apkaimē, vēlāk pārvietojās uz Smiltenes-Gulbenes ceļmalu, kur īsā laikā kļuva par garāmbraucējiem nozīmīgu apskates objektu, samaksā saņemot dažādus pārtikas produktus.

Gan ausī ievietotā krotālija, gan DNS paraugi liecināja, ka šis ir viens no diviem lāčiem, kas pērnā gada rudenī tika izšķirti un pārvietoti uz nomaļākiem mežu masīviem, lai atradinātu no lācim neadekvātas uzvedības, proti, pārlieku lielas tuvošanās viensētām un barības meklēšanas cilvēka tuvumā. Šādu neadekvātu uzvedību speciālisti skaidroja ar iespējamu lāču patvaļīgu uzaudzināšanu kādā viensētā un vēlāku palaišanu savvaļā, norādīja pārvaldē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt