Mežainas kāpas sastopamas tikai 1% Latvijas teritorijas, tāpēc tās esot nozīmīgi pasargāt. „Tā ir nacionālas nozīmes dabas bagātība līdzīgi kā jūra un ezeri. Kāpas izsenis ir ļoti cienītas, un tā ir Latvijas vizītkarte,” norāda iniciatīvas autors Gints Kauniste.
Lai gan nacionālos parkus aizsargā likums, aizvien atrodas kāds, kas gatavs to apiet, norāda iniciatīvas autori. Tāpēc iedzīvotājus aicina nepieļaut mežainu piejūras kāpu koku izciršanu, tāpat arī neļaut izmantot Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonu kapsētu vajadzībām, kā arī neatkarīgai darba grupai uzdot izvērtēt nevalstisko organizāciju citu vietu piedāvājumus jaunu kapu ierīkošanai.
“Arī attiecīgi Engures novadā Ķemeru nacionālajā parkā šīs dabas vērtības ir apkopotas. Dabas lieguma zonās ir iekļautas nozīmīgākās no tām, kā arī šīs kāpas, ko pašvaldība ir gatava pārvērst un izlīdzināt par kapiem, protams, būtu ļoti nevēlami, jo tik aktīvi, kā izcērt mežus citviet, tad šī nu ir tā vieta, nacionālie parki, kur mūsu visiem cilvēkiem piederīgas dabas vērtības ir apkopotas un atrodas valsts aizsardzībā,” saka Kauniste.
“Tāpēc mums kāpas arī jāsaglabā – tās ir vietas, kur mēs ejam sēņot, ogot, ejam pastaigāties ar bērniem. Tālāk arī mūsu nākamās paaudzes vieta, ko viņi var baudīt, lai šīs unikālās dabas vērtības saglabātos.”
Iniciatīvas autors arī uzsver, ka šīs kāpas jau tagad Latvijā aktīvās mežizstrādes dēļ ir apdraudētas.
Ziņots, ka valdība septembrī bez diskusijām akceptēja vides aizstāvju un tiesībsarga asi kritizētos grozījumus Ķemeru nacionālā parka noteikumos, paredzot piejūras mežainajās kāpās Lapmežciemā ierīkot kapsētu. Dabas aizstāvji gan norādīja, ka kapiem vietu var atrast citur, bet par valdības noteikumiem apsver iespēju vērsties Eiropas Komisijā.
Savukārt Tiesībsarga birojā nu secināts, ka Engures novads pretēji biroja norādēm nav grozījis prettiesisko teritorijas plānu, tādēļ par to varētu vērsties Satversmes tiesā.
