UNESCO ar aicinājumam globāli aizliegt viedtālruņu lietošanu skolās nāca klajā pagājušā gadā vasarā, atzīstot, ka pārmērīga viedtālruņu lietošana kavē zināšanu apguvi un negatīvi ietekmē bērna emocionālo stabilitāti.
ĪSUMĀ:
- UNESCO Globālās izglītības uzraudzības ziņojums atklāj, ka vēl 20 minūtes pēc viedtālruņa lietošanas bērns nespēj koncentrēties mācībām.
- Viedtālruņu lietošana jau ir aizliegta Francijas, Lielbritānijas un Nīderlandes skolās.
- Vietnē manabalss.lv savākti 10 600 paraksti, lai aizliegtu viedierīču lietošanu Latvijas sākumskolās un pamatskolās.
- Izglītības ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka par viedierīču izmantošanu skolās varēs izlemt pati mācību iestāde.
- LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene uzskata, ka bērnam viedierīču lietošanas paradumi jāieaudzina ģimenē.
- Scenogrāfs Aigars Ozoliņš ir pārliecināts, ka jānodrošina vide bez viedierīcēm, lai saglabātu bērnā radošumu.
Bērniem grūti nolikt telefonus malā gan stundās, gan starpbrīžos
Valles pamatskolas 8. klases skolniecēm grūti savu dzīvi iedomāties bez telefona. Savu ekrāna laiku viņas apzināti neierobežo ne skolā, ne mājās. "Piemēram, vakar, kad atbraucu uz mājām, es biju paskatījusies, mans ekrāna laiks bija tikai divas stundas. Tā kā tas ir, cik daudz es esmu viņu lietojusi skolā, tas pārsvarā ir pa starpbrīžiem. Tad, kad es atbraucu mājās, pienāk klāt vēl kādas trīs stundas, jo man mājās nav, ko darīt," stāsta Evelīna Eva Osīte.
Viņas klasesbiedrenei Elīnai Rikmanei telefonā pavadītais laiks ir līdzīgs: "Skolā varbūt kādu vienu stundu, varbūt arī pa starpbrīžiem, un mājās tās varētu būt trīs līdz četras stundas. Spēles nespēlēju, es tagad esmu piesaistīta seriāliem vai filmām, kuras skatos angļu valodā. Varbūt dažreiz pasēžu "Tiktokā"".
Valles pamatskolas skolotāja Ildita Jansone atzīst, ka bērnu apsēstība ar telefoniem traucē mācību procesu: "Īpaši lielajās klasēs. Skolotājam traucē tas, ka skolēns, atnākot uz stundu, nevar stundai sagatavoties, jo viņam ir jāpabeidz tas process, ko viņš ir iesācis tajā telefonā, un zvans viņam neko nenozīmē, jo ir jāpabeidz tā spēle. Tik grūti to telefonu nolikt maliņā."
Skolas gaiteņos ir radīti apstākļi, lai bērni varētu radoši pavadīt starpbrīžus. Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš pat gatavs kopā ar bērniem dejot, lai konkurētu ar viedierīcēm: "Starpbrīžos viņi ātri tver pēc telefona, viņi turpina spēlēt, savus līmeņus iziet. Kādam kaut kādi čati, viņi cenšas ātri atbildēt, kaut ko fotografēt, likt tīklos bildes, un pēc tam atkal 40 minūtes ir mācības.
Viņi jau nevar sagaidīt vairs savu ienākšanu viedtālrunī, un atkal katru starpbrīdi viņi dara to pašu."
Pēc atraušanās no ekrāniem bērni vēl ilgi nespēj koncentrēties mācībām
Pagājušā gada augustā publicētais UNESCO Globālās izglītības uzraudzības (GEM) ziņojums atklāj, ka vēl 20 minūtes pēc viedtālruņa lietošanas bērns nespēj koncentrēties mācībām, vēsta "The Guardian" publikācija.
Precizējums
Pievienots UNESCO Latvija komentārs.
UNESCO Latvija gan uzsver, ka ziņojums neaicina dalībvalstis uz konkrētām rīcībām, piemēram, aizliegt viedierīces skolās.
"Protams, UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā esam informēti par dažādu plašsaziņas līdzekļu izplatīto un interpretēto informāciju, bet vēlamies uzsvērt, ka tā nav precīza. Ziņojums uzsver problēmas sarežģītību un nepieciešamību rūpīgi apsvērt, kā tehnoloģijas tiek izmantotas izglītības kontekstā. Tajā atzīts, ka, lai gan tehnoloģijām ir potenciāls uzlabot mācīšanās pieredzi un uzlabot piekļuvi izglītībai, tās rada arī tādas problēmas kā nevienlīdzīga piekļuve, iespējama uzmanības novēršana un risks privātumam un cilvēktiesībām," norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Elīna Bērziņa.
Jānis Viegliņš fokusēšanās prasmju trūkumā saskata galveno iemeslu, kāpēc bērniem ir vājākas sekmes, lasītprasme, rakstītprasme: "Mēs jau to redzam, tikai bieži vien mums pašiem pieaugušajiem patīk melot sev un šķiet, ka noteikti ir kāda metode, noteikti ir kaut kas vēl neizzināts, kā mēs varam ņemt un bērna uzmanību tomēr fokusēt šīm mācībām. Kaut gan mēs visi zinām, ka cēlonis visam ir neiespējamā cilvēka konkurence ar viedtālruni, ar šo saturu, kas ir šajā iekārtā. Bērnu uzmanība tiek ļoti novērsta no tā, kas viņiem ir svarīgs."
Skolotāja Ildita Jansone ir sapratusi, ka nav nekāda pamata agrākajai pārliecībai, ka bērns paspēlēsies ar telefonu, viņam apniks un to noliks malā: "Šī problēma, šķiet, ir diezgan tāda progresējoša, viņa nemazinās. Nu pagaidām mana pieredze ir tāda, ka maliņā viņi tomēr nenoliek.
Viņi sāk trešajā, ceturtajā klasītē ļoti intensīvi lietot šos telefonus, nu tad 9. klasē viņi iet pa gaiteni, starpbrīža laikā viņiem kaut kur jāpārvietojas, bet telefons ir priekšā un viņi tā arī iet.
Starp citu, arī ejot pa ielu, nākot no skolas, – tas ir tik smieklīgi, ka viņi tur to telefonu un iet pa savu taciņu uz mājām, viņi nespēj nolikt, un it kā smieklīgi, bet tajā pašā mirklī šķiet traģiski, tas ir par daudz šobrīd."
Savākts pietiekami daudz parakstu, lai rosinātu viedtālruņu aizliegšanu pamatskolās
Pēc UNESCO aicinājuma globāli aizliegt viedtālruņu lietošanu skolā Valles pamatskolas direktors pagājušā gada oktobrī sāka parakstu vākšanu vietnē manabalss.lv, lai aizliegtu personīgās viedierīces sākumskolā un pamatskolā. Vecāku atsaucība ir bijusi pietiekama, lai iniciatīva nonāktu Saeimā.
"Mēs nedrīkstam samierināties ar šo laiku un pateikt – jā, tas tā ir. Mums ir jāpretojas šim laikam, ja mēs redzam, ka tas negatīvi ietekmē mūsu bērnus, mums ir jādod viņiem labāks saturs, labākas iespējas, izvēle,
tas ir mans un daudzu citu skolotāju un direktoru palīgā sauciens – mēs nevaram vieni, mums vajag tos, kas nāk mums palīgā," ir pārliecināts Jānis Viegliņš.
Direktora iniciatīvai ir atbalsts pat audzēkņu vidū. "Ideja ir ļoti laba, jo tas piespiestu praktiski skolēnus socializēties, runāt vienam ar otru. Protams, ir tās pašas klasiskās problēmas, ka tiem, kuri nebrauc ar autobusiem, jāzvana vecākiem, bet tas viss ir nokārtojams. Jebkurā brīdī var aiziet pie skolotāja, pajautāt telefonu, skolotājiem vecāku numuri ir, visticamāk. Vienīgā problēma man kā 9. klases skolēnam un arī, visticamāk, 8. klases skolēniem – fizika, ķīmija, praktiski tajos priekšmetos ir aprēķinu uzdevumi, kur ir vajadzīgi kalkulatori, kas ir telefonos, un ne visiem var izsniegt zinātniskos kalkulatorus, jo viņi ir ierobežotā skaitā, un praktiski tā, manuprāt, ir vienīgā problēma, ko vajadzētu atrisināt," domā Valles pamatskolas 9. klases skolēns Jāzeps Jansons.
Izglītības ministrijas vēlas, lai viedierīču lietošanu ierobežo pašas skolas
Neatkarīgi no parakstu vākšanas kampaņas vietnē manabalss.lv rudenī grozījumus Izglītības likumā par viedtālruņu lietošanu skolās sāka gatavot Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Grozījumi jau nodoti izskatīšanai atbildīgajai komisijai Saeimā.
IZM ministres padomniece iekļaujošās izglītības jautājumos Nellija Repina norāda, ka tie paredz pašai izglītības iestādei pilnvaras noteikt, kā skolā tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas: "Aizliedzot pilnīgi visiem, mēs atņemtu izglītības iestādēm arī to autonomo funkciju, jo tomēr tehnoloģiju izmantošana ir tas, bez kā mēs dzīvē nemaz nevarēsim būt nākotnē. Taču te ir jābūt jautājumam nevis par to, ka mēs viņus tagad lietosim, kā nu kuram pagadās un kā mācēsim. Tā vietā, lai apgūtu izglītības procesu, mēs spēlēsim spēlītes, bet te ir tas stāsts, ka izglītības iestādē bērnam ir jāparāda, kā tehnoloģiju lietot jēgpilni."
Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš uzskata, ka ministrija ar savu liberālo pieeju skolas nostādīs vienu pret otru, viena būs labā, kas atļaus, bet otra, kura, domājot par bērniem, aizliegs – sliktā: "Tas var ietekmēt gan bērnu skaitu skolās, bērnu migrāciju no vienas skolas uz otru, neviens jau negrib būt sliktais. Mums sistēmā centralizēti ir jāsaprot, ka mēs darām. Tas ir tieši tāpat kā alkohola tirdzniecība, ne katrs veikals izlemj, vai pārdot 12 gadus vecam jaunietim alkoholu vai ne, ir centrālais likums, kas aizliedz, ka nedrīkst. Tu neesi sasniedzis nepieciešamo gadu skaitu, tāpat arī šeit, centralizācija manā skatījumā ir labs risinājums, kā mēs to varētu darīt."
Monogrāfijas "Digitālā bērnība" autore, Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene tomēr atbalsta skolu autonomiju lēmuma pieņemšanā par viedierīču izmantošanu skolās: "Vecākiem ir izvēle šādā gadījumā dota, un arī bērniem, pusaudžiem, jauniešiem ir dota izvēle. Ir skolas, kuras mērķtiecīgi integrē tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, ir skolas, kuras mērķtiecīgi mēģina mazināt un tādu autentiskāku un analogā vidē balstītu mācību procesu īstenot. Tad mēs varēsim piedāvāt izvēli, ja es piekrītu vai es nepiekrītu, es varu izvēlēties skolu, izvēlēties mācību metodes, kuras skolā tiek izmantotas, un tomēr tā būtu tāda sabiedriskā vienošanās starp skolotājiem un starp vecākiem."
Pētnieki uzskata, ka vecāki ir atbildīgi par bērnu ekrāna laiku
Pētniece uzskata, ka aizliegt tehnoloģijas būtu visvieglākais veids, bet tas nemainīs attieksmi pret tehnoloģiju izmantošanu, kas vispirms veidojas ģimenē: "Mēs šobrīd esam situācijā, kurā tehnoloģiju izmantošana ir aizgājusi tādā kā pašplūsmā. Mājās nav noteikumu ļoti daudzās ģimenēs, un es neteikšu, ka visās, bet ļoti daudzās ģimenēs vienkārši noteikumi nav.
Ko domā vecāki šajā kontekstā – ka drošības labad tad ierobežosim tehnoloģiju izmantošanu skolā, lai gan vajadzētu būt otrādāk."
Scenogrāfam Aigaram Ozoliņam cīņa ar trim bērniem par ekrānos pavadīto laiku ir ikdiena: "Gan mēs, kur nu vēl bērns ar savu psihi šinī vecuma grupā, viņš nespēj atteikties. Ļoti bieži kaut kādi ieteikumi saka – tad nelietojiet. Viņš nevar nelietot, bērns nevar atteikties, viņš nevar aiziet prom no tās ierīces pats. Tas, ko mēs ģimenē praktizējam, ir laika limits. Un mēs nogurstam, jo tā ir nemitīga cīņa gada garumā. Tev vienkārši jāseko līdzi, lai nepārsniegtu šo limitu." Mākslinieks saprot, ka vecākam šajā gadījumā jāstāv pretī daudzu miljonu industrijai, kas ar milzīgiem finansiāliem un intelektuāliem resursiem strādā, lai viedierīces lietotājs ekrānam būtu piesaistīts pēc iespējas ilgāk.
Aigars Ozoliņš vecāku un skolu centienus ierobežot bērnu tiekšanos pēc viedierīcēm salīdzina ar centieniem pašmācības ceļā apgūt raķešu zinātni: "Es domāju gan skolotāji, gan vecāki to informāciju grābsta, kur nu kāds var sagrābt, kā mums uzvesties un kā reaģēt, kā psiholoģiski pareizi to darīt, jo tas bizness un šī tehnoloģija nāk tik strauji iekšā, ka mēs vienkārši kavējam, lai aptvertu, saprastu, kā tas iedarbojas, ko tas atstāj un kur nu vēl – kā rīkoties, kā uz to reaģēt.
Es iekāpju tramvajā, un reizēm tas ir apokaliptiski, tu paskaties apkārt – 99% sēž telefonā. Skolās, man liekas, arī tur ir tas pats, visi bērni paliek telefonos, neredzot ne klases biedrus, ne foršās rotaļas un citas foršās lietas, ko var darīt skolā."
Viedierīču lietošanas paradumi vispirms jāmaina vecākiem, lai bērniem ir piemērs
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene uzdod jautājumu – pret ko mēs cīnāmies: vai pret tehnoloģiju izmantošanu vai pret neadekvātiem tehnoloģiju izmantošanas paradumiem: "Tie ir ne tikai bērnu paradumi, tie ir mūsu paradumi, arī pieaugušo paradumi.
Ja mēs kā vecāki domājam par to, ka mums ar mūsu bērnu tehnoloģiju izmantošanas paradumiem nav kaut kas kārtībā, mums jāsāk ar savu paradumu tādu kā revīziju, jo tie paradumi ir jāmaina visiem kopā."
Bērni skatās uz pieaugušajiem arī skolās. To novērojis arī Valles pamatskolas 9. klases skolēns Jāzeps Jansons: "Pieaugušie paši nav daudz labāki, jo arī es skatos, ka diezgan daudz starpbrīžu tiek pavadīti telefonos, ja, protams, nav kāds kontroldarbus jālabo vai jāsagatavojas stundai. Ja viss jau ir sagatavots, arī laiks tiek pavadītas datorā, telefonā. Lielas starpības nav."
Aigars Ozoliņš apzinās, ka ekrāni ir daļa no dzīves, bet jāatrod, kā ar tiem sadzīvot: "Tas būs, un tas attīstīsies, un ar to jārēķinās. Man liekas, skolas var to tendenci ieviest. Es arī domāju, ka ir jāatrod kaut kāda vieta, kur bērni šo procesu apgūst, kurā viņi izklaidējās, bet tikpat pretī jādod daudz vietas un iespējas, kur ierīču nav, kur saglabāt savu radošumu, radošumu gan caur domāšanu, radošumu caur rokām, kas ir jādara, kas ir neatņemama bērna attīstības sastāvdaļa."
Likumdevējus pieņemt viedu lēmumu aicina arī Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš: "Man liekas, ka uzdevums ir tas, ka mums skolai kopā ar vecākiem ir viena funkcija – nodrošināt, lai bērns savā sabiedrībā varētu gūt panākumus, labi justies, būt priecīgs un laimīgs, un mēs redzam, ka šīs iekārtas, viedtālruņu saturs, traucē būt tādam."
Veselības inspekcijas rekomendācijas nosaka, ka bērniem līdz 17 gadu vecumam dienā nav ieteicams pārsniegt divas stundas ekrānlaika. Atkarībā no Saeimas lēmuma viedtālruņu lietošana sākumskolās un pamatskolās varētu tikt ierobežota vai aizliegta jau no nākamā mācību gada.
