Šobrīd trešdaļa iedzīvotāju sev nevajadzīgās drēbes izmet sadzīves atkritumos, nevis nodod atkārtotai lietošanai. Tekstilmateriālu dalītā vākšana Latvijā būs obligāta 2025. gadā, bet šobrīd liekais tekstils lielākoties nonāk atkritumu poligonos, kur veido trīs līdz piecus procentus no visa poligonos apglabāta atkritumu apjoma.
Lielākoties tekstila atkritumi atrodami nešķiroto sadzīves atkritumu apjomā, skaidroja SIA „Getliņi EKO” projektu vadītāja Baiba Rosicka. Šķirošanas rezultātā daļa no šī materiāla tiek sadedzināta, bet vairumu tomēr apglabā. Tas ir satraucoši, jo sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60 % tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā. Turklāt tā sauktās “ātrās modes” ietekmē tekstilmateriālu apjoms arvien pieaug.
Tekstila atkārtota izmantošana ir salīdzinoši ierobežota, jo ātrums, kādā radām arvien jaunus izstrādājumus, krietni pārsniedz iespējas to pārstrādāt, skaidroja Rosicka. Tāpēc viens no būtiskākajiem ieteikumiem, kas jāievēro, ja vēlamies mazināt atkritumu ietekmi uz vidi, ir iespējami maz tos radīt.
“Mums ir jācenšas pirkt pēc iespējas mazāk, lietot pēc iespējas ilgāk, izmantot atkārtoti vai nodot citiem lietošanā. Jāpanāk, ka produkta dzīves cikls ir ilgāks,” uzsvēra Rosicka.
Viens no veidiem, kā to pagarināt, ir apgleznot vecās lietas, norādīja zīmola „A+B” radītāja Ilze Tigule: “Arvien vairāk mēs mēģinām aptvert, ko varam darīt ar tekstilu, un viens no virzieniem ir tā batikošana un apgleznošana. Tāpēc mēs ļoti labprāt izmantojam otrreiz un pieņemam savu klientu vecos galdautus vai apģērbus”.
Ne vienmēr tekstila apgleznošanai ir vajadzīgs speciāls gleznošanas aprīkojums. Otas var aizstāt, piemēram, sausie ziedi vai citi dabas materiāli.
