Viņa atgādināja, ka pirmo reizi lielais, līdz pat 15 centimetru garais gliemezis bija pamanīts 2009. gadā Pastendē. Jau gadu vēlāk to atrada arī Jelgavā, un nu nepilnos 10 gados gliemezis ir atrasts vismaz 50 Latvijas vietās.
To no Rietumeiropas Latvijā ir ievazājis cilvēks, ievedot stādus podiņos. Arī Pastendē gliemeži savulaik nonāca, visticamāk, ar ievestiem baļkiem no Vācijas. Pilāte šādu versiju, ko izteica pastendnieki, atzina par ticamu. Spānijas kailgliemezis Rietumeiropā ir daudzviet atrodams un turienes iedzīvotājiem sagādā lielas problēmas.
Šo gliemezi raksturo milzīga apetīte un, kā atzina Pilāte – tas “nesmādē neko – ēd visu, kas ir zaļš”. Kustonis ēd visu – zemenes, gurķus, salātus, tomātus un citas ogas vai dārzeņus.
Vienlaikus ar gliemezi r grūti cīnīties. Savā gadu ilgajā dzīvē Spānijas kailgliemezis, pašapaugļojoties aptuveni 10 kārtās, spēj pasaulē laist kopumā 400 jaunus īpatņus. Tādējādi Spānijas kailgliemezim ir lieliskas spējas vairoties un izplatīties.
Visefektīvākais veids, kā cīnīties ar Spānijas kailgliemezi, ir tos nolasīt ar rokām. Taču tas ir jādara katru vakaru. Ir cilvēki, kas katras dienas izskaņā arī izstaigā savus mazdārziņus un izlasa no tiem Spānijas kailgliemežus. Var izmantot arī dažādas indes un kaisīt granulas, taču tad var ciest arī dārzeņi un ogas. Pilāte atgādināja, ka Spānijas kailgliemežu gļotas satur dažādas slimības, kas ir kaitīgas arī cilvēkam.
