Sēklām cenu kāpumu prognozē nelielu
"Agrimatco Latvia" vadītāja Māra Bisniece pastāstīja, ka pieprasījums pēc sēklām atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī. Šogad pircēji dārzeņu sēklas pērk aktīvi un tas liecina, ka pašu audzēti gurķi un tomāti ļaus sabalansēt ģimenes budžetu. Cilvēkus interesē jaunas šķirnes, bet īpaši iecienīti ir tomāti.
"Klienti vēlas, sākot no sarkanajiem, rozā, dzeltenajiem, oranžajiem, vērša sirdīm, strīpainajiem, ķirsīšiem, plūmītēm – tur mums ir uz vairākiem simtiem šķirņu sortiments. Un tomāti, manuprāt, ir latviešiem tāds ļoti iecienīts kultūraugs, jo katrs, ja viņam ir siltumnīca, tad cenšas izaudzēt," atklāja Bisniece. "Pēdējos dažus gadus cilvēki ir iemācījušies Latvijā audzēt gan melones, gan arī arbūzus, un mēs arī cenšamies līdz ar to katru gadu sortimentā palielināt šo šķirņu piedāvājumu. Un šogad pēdējo nedēļu jaunums ir zirņi, kuru stublāji ir ēdami."
Ja pērn sēklu cenas auga galvenokārt enerģijas cenu kāpuma dēļ un strauji pieauga minerālmēslu cenas, tad šogad cenu kāpums būs neliels, sacīja Bisniece:
"Šajā gadā cenas ir pat nedaudz zemākas, nekā iepriekšējā gadā. Varbūt ne visiem produktiem, bet nu tāda tendence ir tomēr. Šķidrie minerālmēslu līdzekļi arī pagājušogad tā nepacēlās cenā, bet tieši granulētie, jā, tur ir nokritusies kādiem mēslojumiem cena.
Ja runā par sēklām, tad pacēlušās cenas varētu būt par kādiem dažiem procentiem, varbūt kaut kādām lietām nedaudz vairāk, jo sadārdzinājums ir bijis gan transportam, gan arī papīram, iepakojumiem."
Saules paneļi tikai neliels atslogs
Zemnieku saimniecībā "Zutiņi" pie Krimuldas astoņās siltumnīcās audzē puķu un dārzeņu stādus. Saimniecības pārstāve Rūta Beirote pastāstīja, ka stādu audzēšana 0,4 hektāru platībā četrās siltumnīcās uzsākta februāra otrajā pusē, un šopavasar izdevies ietaupīt uz apkuri, jo gaisa temperatūra nav tik zema kā pērn. Tā kā izmaksas nav būtiski samazinājušās, stādu cenas nedaudz, bet palielināsies.
"Minerālmēslu cenas ir mazliet mazinājušās, tad nu vismaz tām pozīcijām, kuras mēs izmantojam stādu audzēšanā, īpaša krituma nav. Un tāpat arī citās vietās, piemēram, profesionālajām sēklām ir manāms cenu pieaugums, atsevišķām dārzeņu pozīcijām pat būtisks. Piemēram, lai audzētu tādas kultūras kā čili un paprikas, sēšana jau notiek februāra vidū. Temperatūras ir vajadzīgs dīgšanas procesiem ļoti, ļoti augstas, tie ir 24 grādi aptuveni un, ja mēs gribam dabūt labu ražu jau vasaras sākumā un to baudīt līdz pat rudenim, tad, protams, ka par šādiem stādiem nākas maksāt vairāk," sacīja Beirote.
"Zutiņu" siltumnīcas šobrīd tiek apkurinātas ar malku, kas prasa kurināšanu arī naktī. Nākotnē saimnieki plāno ierīkot granulu katlus, uzstādījuši arī saules baterijas.
"Protams, mēs būtu ārkārtīgi laimīgi, ja mēs arī ziemā varētu izmantot saules baterijas, bet nu diemžēl izskatās, ka tas joprojām nebūs mūsu klimatam. Tagad marts, kas jau ir salīdzinoši pavisam skaisti silts, ir bez saules.
Līdz ar to saules baterijas mums kā saimniecībai atslogs varētu būt tikai vasaras mēnešos, lai mazinātu, teiksim, laistīšanas izmaksas."
Šogad sēklas pērk vēlāk
Lai samazinātu apkures izmaksas, saules paneļu parks uzstādīts arī zemnieku saimniecībā "Kliģeni" Cēsīs, kur siltumnīcas apkurina visu gadu. Puķu siltumnīcas vadītāja Inese Raubiško-Reķe skaidroja, ka puķes aug siltumnīcā hektāra platībā, bet dārzeņu stādi – četros hektāros:
"Pašreiz ir tāds īsti pirmais mēnesis, kad saule parādās vairāk. Mēs varēsim spriest pēc nostrādāta gada. Tad varēsim saprast, vai tas mums atmaksājās vai kas jāpērk vēl klāt. Jā, mums ir dažādi apkures veidi, mums ir gan šķelda, kas ir puķēm vairāk domāta, gan dabasgāze, gan sašķidrinātā gāze. Skatāmies pēc iespējām, kur lētākas izmaksas. Tad mēs pārslēdzamies un mēģinām kaut kādā veidā izdzīvot šajos laikos.
Kurinām visu ziemu, jo puķēm neapstājās ražošana, un tomātiem un gurķiem jākurina, jāuztur siltumnīcas ir, lai būtu 3,4 grādi.
Cenu kāpums arī šogad ir novērojams gan jaunstādiem, gan minerālmēsliem, gan citām preču grupām un enerģijai. Visu cenu kāpums ir no 7% līdz 10%."
Raubiško-Reķe norādīja, ka dārzeņu audzētāji vēlas atgriezt samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN):
"Dārzeņiem. Protams, ka tas ietekmē cilvēku pirktspēju, jā, un apgrozījumu. Būtu ļoti jauki, ja valdība, pircēji atbalstītu vietējo produktu, lai mēs varam strādāt, jo mēs gribam dzīvot un strādāt šeit."
Šogad sēklas iedzīvotāji pērkot vēlāk nekā citus gadus. Acīmredzot, pērnā gada sals, kas maijā un jūnijā iznīcināja ražu daudziem Latvijas augļkopjiem un dārzkopjiem, liek būt piesardzīgākiem.
