Arī kāda LTV raidījuma "4.studija" skatītāja ir satrauksies par šīfera esamību dārziņos. “Mūsu ģimenei Pierīgā ir dārziņš. Daudzi kaimiņi savās teritorijās plaši izmanto veco šīferi, kas daudzos gadījumos ierakts zemē, lai veidotu sētiņas un dobīšu formas. Zinot, ka šīferis ir bīstams un veselībai kaitīgs materiāls, man radies jautājums, vai zemē ierakts šīferis veselībai kaitīgus nepadara arī šai pašā zemē izaudzētos dārzeņus? Vai kaitīgās vielas ar gruntsūdeņiem nevar atceļot arī uz manu teritoriju?”
Arī "4. studija” novēroja, ka Bukultu dārziņos šīferis kā materiāls ir cieņā.
“Cilvēki reizēm uzskata, ka kāds tur būs ļaunums: es te ierakšu kā maliņas, te atstutēšu kā žodziņu, un nekas slikts tur nenotiks,” stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Rudīte Vesere. “Tomēr jārēķinās, ka materiāls, kas jau reiz ir izmantots, nav ideālā stāvoklī. Stāvot arī brīvā dabā, viņš tiek traumēts, ja mēs kaut kur ierokam, nodauzām stūri, parādās vaļējais stūris, pa kuru izplatās putekļi, kur arī šīs šķiedras parādās, kas atbrīvojas.
Tas nozīmē, ka mēs ietekmējam savu veselību un arī pārējās dabas fizisko stāvokli,”
norāda Vesere.
Viskaitīgākie ir azbesta putekļi, kuru nonākšana elpceļos var izraisīt onkoloģiskas saslimšanas.
Rīgas Tehniskās Universitātes profesore Jūlija Gušča norāda, ka
piesārņojums, ko rada šīferis, “nepāriet uz augiem, bet viņš samazina mikroelementu daudzumu konkrētajos augos”.
“Otra tendence - izdīgšanas process tiek kavēts. Tas nozīmē - augsne ir piesārņota ar azbestu, izdīgšanas process vai efektivitāte konkrētām sēklām ir mazāka. Trešā komponente, kas attēlo tendenci - mainās makroelementu struktūra augos. Tātad, pieaug dzelzs daudzums, pieaug magnija daudzums, kas nāk tiešā veidā no azbesta materiāla,” stāsta Gušča.
Mazdārziņu teritorijā ir arī ūdens pumpis, no kura cilvēki ņem ūdeni. Tiesa, šīfera ietekme nav tā lielākā un kaitīgākā attiecībā uz ūdeni. “Ilgstoša ietekme izpaužas 20 gadu garumā. Pieņemsim, 20 gadus mēs dzeram ūdeni, kas piesārņots ar azbestu, tad gan ir iespējamība, ka ir paaugstināts risks vēža slimībām, arī pārējām ar imunitāti saistītām slimībām. Ja runājam par augsnes piesārņojumu caur azbesta atkritumiem un vēlāk nonākšanu līdz gruntsūdeņiem, šāda tendence nav manīta, ir veikts pētījums, bet nav manīts, ka nonākšana ir pamatota,” pauž Gušča.
Lai arī ir veikti pētījumi un azbesta putekļu ķīmiska pārceļošana uz augiem un gruntsūdeņiem nav konstatēta, tas nenozīmē, ka satraukumam par veselību nav pamata. “Kā par jebkuriem atkritumiem, kas atrodas tam neatbilstošā un nepiemērotā vietā, var piemērot administratīvo sodu. Protams, sākumā var aicināt aizvākt, un atbilstoši nodot atkritumu apsaimniekotājam to visu. Bet, ja tas netiek darīts, tad tālāk jau iestājas sankcijas,” brīdina Vesere.
Tikmēr Bukultu mazdārziņos atkritumi krājušies gadiem.
