Pārzvejas dēļ aicina pārtikā neizmantot apdraudētās zivju sugas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pasaules dabas fonds aicina svētku laikā pievērst uzmanību tam, kādas zivis iedzīvotāji pērk svētku galdam. Ir izveidots "Zivju gids" jeb buklets, kuru rada reizi divos gados, apkopojot informāciju par zivju populācijām un to apdraudējumiem.

Katru dienu tīklos nonāk nepieaugušas zivis, kas nav paspējušas nārstot. Ekspertu ieskatā ir svarīgi apzināties, ka zivju izvēle maltītei ietekmē to nozveju. Dabas fonda mājaslapā pieejamais kabatas formāta buklets ar trīs sarakstiem palīdz ikvienam, pērkot zivis izdarīt videi mazāk kaitīgo izvēli.

Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis aicina iedzīvotājus "Zivju gidu" izmantot, arī plānojot svētku galdu.

"Jāskatās "Zivju gidā" - no kurienes šīs zivtiņas nāk, ir ķertas, kā tās ir ķertas - jo ir skaidrs, ka tās ir ķertas ar trali, kas velkas pa ūdens grunti un iznīcina visu, kas ir ūdenstilpes dibenā, tad tās nebūs zivis, ko izvēlēties. Ir skaidrs, ka šī zvejas metode ir ļoti svarīga. (..) Pašreiz ir tā problēma, ka tās zivis, kas noķertas ar tīkliem, nav spējušas pat vienu reizi vairoties," saka Purgailis.

Nelielā kabatas bukletā ir trīs saraksti, kuros zivju nosaukumi sarindoti pēc to populācijas pašreizējās situācijas. Ar zaļu krāsu iezīmēta laba izvēle – zivis, kuras audzētas, nepiesārņojot vidi vai arī nozvejotas atbildīgi: tur atrodamas tādas zivis kā brētliņas, karpas, Atlantijas lasis, siļķe vai reņģe. Dzeltenajā sarakstā iekļautas zivis, kuru populācija vismaz sākusi atjaunoties un būtisku draudu tai nav, bet pastāv riski, kā saidas vai heka populācijai.

Savukārt sarkanajā sarakstā uzskaitītas zivis, kuras pirkt nevajadzētu, jo audzētas skarbākos apstākļos un ķertas nesaudzējot.

"Menca, jo tajā zvejniecībā ir ieinteresētas daudzas valstis. Tā ir kārtīga, trekna zivs, un tas jau ir lemts, ka zvejniecības apjomi būtu jāierobežo. Bet ir tādi, kas uzskata, ka tiek nodarīts kaitējums biznesam. Te ir jautājums par ilgtermiņa un īstermiņa domāšanu. (..) Zuši... Fakts, ka Eiropā ir palicis 1% no populācijas, komentārus neprasa," nosaka Purgalis.

Eiropas Savienībā nupat stājoties spēkā stingrākiem regulējumiem, uz pārtikas iepakojuma marķējuma jābūt plašākai informācijai par produktu. Arī tirgū pārdevējiem ir jāspēj atbildēt par zivju izcelsmi, reģionu, no kurienes tās nāk. Tādēļ arī Eiropas līmenī izdots buklets jeb informatīvs materiāls patērētājiem par to, kam obligāti jābūt norādītam uz iepakojumiem. "(..) Kad pārdevējam vai pārdevējai veikalā jautā, kas tā ir par zivi, tad var dabūt visdažādākās atbildes - sākot ar to, ka tā ir baltā zivs un ka tādas mums ved piegādātājs, un mums ziņu nav. Bet tagad šī situācija mainās, (..)" uzsver eksperts.

Saskaņā ar ANO datiem vairāk nekā ceturtā daļa pasaules zivju resursu tiek pārzvejoti. Gadījumā, ja iedzīvotājiem vide nešķiet gana labs arguments lietot zivju gidu, tad eksperts vēl piebilda, ka atjaunojot populācijas, laika gaitā varētu kristies arī dārgāko zivju cenas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti