Nav iespējams noteikt, vai vairāk sastopami resni kaķi vai suņi. Grēko abi – gan suņu, gan kaķu saimnieki. Tiesa, mājdzīvnieku, kam svars ir palielināts daudz par daudz, vairāk ir minku vidū.
Liekais svars kaķiem
"Sunim tomēr ir jāstaigā un jāiet pačurāt. Jāpakustas. Bet kaķis var sēdēt vienā punktā – turpat ēdiens, turpat tualete. Viņam nav jāiespringst," stāstīja veterinārārste Bokvalde.
Turklāt vetārste ir pieradusi, ka kuplu formu kaķu saimnieki sākumā jūsmo par sava mīluļa izskatu. Un negrib pieņemt, ka no omulīga, labi paēduša kaķa līdz veselības problēmu pārņemtam mīlulim ir viens solis.
"Cilvēkiem patīk resni kaķi. Viņi tā arī saka: "mums beidzot ir resns kaķis. Mums baigi patīk"," stāstīja veterinārārste.
"Piemēram, svars virs 8 kilogramiem ir jau potenciāls drauds cukura diabētam, ir pierādīts, ka aptaukojošiem kaķiem daudz biežāk ir urīnceļu problēmas. Urīnceļu problēmas nozīmē, ka kaķis var sākt čurāt tur, kur nevienam nevajag. Gultās, tepiķos un apavos. Un tas jau cilvēkiem sāk nepatikt," norādīja Bokvalde. "Ja kaķis nevar sakopt savu dupsi, tad tas mūžīgi ir netīrs, un arī tas nepatīk. Bet, ja kaķis ir vienkārši resns un pūkains, tas savukārt visiem patīk."
Vienu konkrētu ideālo kaķa svaru nav iespējams pateikt, jo ir augumā lieli un arī mazi un smalki kaķi. Arī vairāku šķirņu kaķiem, kā piemēram, meinkūnam jau no dzimšanas ir ražens augums. Bet vidēji kaķa svaram jābūt ap 4,5 kilogramiem, ne vairāk.
Liekais svars suņiem
Lai atrastu iemeslu, kāpēc liekais svars ir sunim, bieži vien nepieciešamas ilgas un garas sarunas ar suņa saimnieku.
Viens no variantiem ir nepiemērota, kalorijām bagāta barība salīdzinoši mazkustīgam sunim. Otra kļūda – sunim nepārtraukti ir pieejama sausā barība, ar ko var iestiprināties starp ēdienreizēm. Vissarežģītāk tikt galā, ja suņa aptaukošanos izraisījušas kādas veselības problēmas, kā, piemēram, vairogdziedzera disfunkcija.
Ja kādu no šiem iemesliem neizdodas atrast, ārste interesējas, vai mājās ir mazi bērni un gados vecāki ģimenes locekļi.
"Jo vecāka gadagājuma cilvēki ir gudrāki par visiem un viņi zina, kas sunim ir jādod, un cik daudz ir jādod. Un mazi bērni, viņi māk ar suni izveidot kaut kādu saikni, ka viņš apzināti piebaro to suni," stāstīja veterinārārste. "Man bija viena kliente, kura sunim es ārstēju ausis trīs gadus. Un, kad bērns izauga tik liels, ka varēja iestāstīt, lai viņš suni vairāk nebaro, ausu problēma atrisinājās."
Augumā lielus suņus, piemēram, sanbernārus ir grūti pārbarot. Viņam lieka sviestmaize dienā ļaunumu nenodarīs. Visvieglāk ir, pašiem nemanot, pārbarot neliela auguma suņus, kas rezultātā atstāj ļoti sliktu iespaidu uz mīluļa veselību. Gados vecāki suņi var iedzīvoties pat akūtā vai hroniskā aizkuņģa dziedzera iekaisumā.
"Alerģiskiem suņiem rodas visvisādas problēmas ar ausu iekaisumiem, ķepu pēdiņu iekaisumiem, ādas problēmām, hroniskām caurejām. Nākamā lieta, ja ir palielinātais svars, viņiem locītavu problēmas agri vai vēlu, pārslodze sirdij šī masa," teica Bokvalde.
Vairākas suņu šķirnes nepazīst sāta sajūtu. Piemēram, labradori, mopši, rotveileri vai bīgli ir spējīgi notiesāt tādu ēdiena daudzumu, neapzinoties, ka tas viņiem var nākt par ļaunu.
"Ja jūs dodat siera šķēli 4 kilogramus smagam sunim, tas ir tas pats, kas jums apēst uz vietas 300 gramus siera. Tad pamēģiniet kāds tos 300 gramus Krievzemes siera apēst. Paskatīsimies, kas notiks ar jūsu kuņģi un aizkuņģa dziedzeri," sacīja veterinārārste.
Kurš saimnieks gan nepazīst sava suņa žēlīgu skatienu brīdī, kad pats apsēdies pie pusdienu galda? Un jābūt ir dzelžainam raksturam, lai nekristu kārdinājumā mīluli palutināt.
"Vienkāršāk ir lutināt ar ēdienu, nevis ar pastaigām, ar mantām speciālām, ar kādu apmācību. Zināmā mērā tā ir atpirkšanās ar ēdienu par nenotikušajām pastaigām, par nenotikušo ķemmēšanu vai vēl kādām citām lietām, kas sunim būtu daudz būtiskākas," vērtēja veterinārārste.
