Radio vilks dabā

Daba Latvijā ir saskaitīta!

Radio vilks dabā

Kas nepieciešams lai kļūtu par mednieku?

Lūšu medības

Mednieku savienības pārstāvis: Pārtraucot lūšu medīšanu, zaudēsim vērtīgu informāciju par šo sugu

2021./2022. gada medību sezonā lūšus medīt nav atļauts, taču, pārtraucot lūšu medīšanu, mēs zaudēsim ļoti daudz vērtīgas informācijas par šo sugu, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” uzsvēra Latvijas mednieku savienības pārstāvis Jānis Baumanis. Pētot nomedīto lūšu ķermeņus, tika iegūta informācija par dzīvnieku vecumu, dzimumu, auglību, ēšanas paradumiem un skaita izmaiņām, stāstīja pētniecības institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Pagaidām lūsis nav izņemts no medījamo sugu saraksta, bet Valsts meža dienests izdevis rīkojumu šajā sezonā lūšus nemedīt, jo ir paredzēts veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas Eirāzijas lūsi noteiks kā īpaši aizsargājamu sugu.

Šīs izmaiņas kritizēja Baumanis. “Tas, par ko man ir žēl, ir tas, ka šis ir absolūti juridisks lēmums, kam nav pilnīgi nekāda sakara ar lūšu populācijas stāvokli, ar to, kā mēs apsaimniekojam, jo realitāte ir tāda, ka kopš 2004. gada lūšu populācija ir ievērojami pieaugusi, kas apliecina to, ka apsaimniekošana, ko līdz šim veicām, arī medījot lūšus, nekādā veidā nav kaitējusi populācijai,” uzsvēra mednieku savienības pārstāvis. 

“Normāla, strādājoša sistēma tiek aizstāta ar vienkārši tupu aizliegumu. Tas neveicina nekādas pozitīvas emocijas par Eiropas Savienības likumdošanu, par dabas aizsardzību kopumā, jo neviens mednieks nevēlas lūšus izmedīt – tieši otrādi, mēs vēlamies, lai viņi būtu pēc pieciem, 10, 20 gadiem Latvijā pietiekami bieži sastopami, lai viņus joprojām varētu medīt,” norādīja Baumanis. 

“Latvijā šobrīd uz 30 gadus vecas direktīvas pamata mēs pieņemam totāli vienkāršotu, trulu lēmumu – totāls aizliegums un viss; par to man ir tiešām visvairāk žēl,” viņš piebilda. 

Tāpat Baumanis skaidroja, ka pārtraucot lūšu medīšanu, tiks zaudēta arī informācija par šo sugu. “Pārtraucot lūšu medīšanu, mēs zaudēsim ļoti daudz vērtīgas informācijas par šo sugu, jo ne tikai šie mednieku nomedītie lūši nonāca pētnieku rokās un deva viņiem visprecīzāko informāciju par lūšu populācijas stāvokli, bet mednieki tāpat arī dabā fiksēja lūšu klātbūtnes pazīmes, fotografējot, sniedzot meža kameru datus, ar koordinātēm, precīzu laiku, kurā laikā, vietā, tas ir fiksēts,” viņš skaidroja. 

“Šādi pierādījumi bija pa visu Latviju, tika veidotas speciālas kartes. Šajā gadījumā tas viss beigsies, jo prasīt medniekiem, lai viņi sniedz informāciju par nemedījamu sugu, ko tikko aizlieguši medīt, tas būtu diezgan dīvaini. Šī informācija pazudīs, bet valsts atbildība par sugu jau nepazudīs,” uzsvēra Baumanis. 

Lūšu pētniecībā Latvijā tiešām aizsākusies līdz ar medībām, stāstīja institūta "Silava" vadošais pētnieks Ozoliņš: “Tajā laikā par lūšu nemedīšanu runa negāja, bet man kā Latvijas savvaļas zīdītāju pētniekam bija drusku sāpīgi, ka tādi tomēr Eiropā reti dzīvnieki kā lūsis pēc nomedīšanas tika izmantots, cik nu tika, – tā āda un galvaskauss kā trofeja, daži drosmīgākie mednieki arī pagaršoja lūša gaļu, bet vispār tie ķermeņi vienkārši tika izmesti, aprakti, sadedzināti, likvidēti.”

“Pateicoties tam, ka daļai mednieku nebija iebildumu šos ķermeņus piegādāt un atvēlēt pētniecībai, tika šis darbs uzsākts un no 90. gadu beigām mēs pētām nomedīto lūšu ķermeņus, un pētījumos tiek noskaidrots precīzs dzīvnieka vecums, dzimums, auglība. Tika ļoti precīzi noskaidrots, ko un cik lūši ēd,” skaidroja Ozoliņš. 

Pētnieks gan norādīja, ka iegūtā informācija, piemēram, par ēšanas paradumiem, atbilda tikai tam periodam, kad notiek medības, taču uzzināts tika daudz arī, piemēram, par lūšu parazītiem. Pētniecībā tika izmantota apmēram puse no nomedītajiem lūšiem. 

Tāpat lūšu vecuma un dzimšanas gada dati tika izmantoti, lai vērtētu populācijas skaita izmaiņas. “Vērtējumā ir ietverti nomedītie lūši, ne visi lūši jau tiek nomedīti. Mēs esam devuši skaita izmaiņas, nevis pašu skaitu,” uzsvēra Ozoliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt