Rīta Panorāma

Vinsleta galvenajā lomā HBO miniseriālā "Režīms"

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Pēta koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām

Latvijā pēta koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Roberts Matisons saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Kaspara Buša vārda balvu meža ekoloģijā un mežkopībā. Viņa pētījumi ir saistīti ar koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Kā notiek šādi pētījumi, un kādi ir zinātnieka ieteikumi mežkopības nozarei?

Robertam Matisonam Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīrusi Kaspara Buša vārda balvu meža ekoloģijā un mežkopībā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mežzinātnē un darbu meža koku populāciju adaptācijas potenciāla izzināšanā.

Pētīt un saprast dabā notiekošos procesus Robertam paticis jau agrā bērnībā. "Maziņš biju, visu vajadzēja atnest mājās, pabakstīt, papētīt, saprast, kā ir. Sienāžus vajadzēja likt burkā un skatīties, kā viņi aug, kurš ko ēd, cik ilgi viņi dzīvo un kā uzvedas," viņš atminējās.

Pēc skolas beigšanas viņš devās studēt bioloģiju un pēc studijām nonāca Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava". Viņa pētījumi ir saistīti ar koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

"Tā kā mēs zinām, ka koki ir diezgan mazkustīgi dzīvie organismi, kas arī pārāk nerunā, tad informācija no viņiem ir jāiegūst citā veidā. Tas, kā koki izpauž savu patiku vai nepatiku, ir augšana. Koka gadskārtas mēs visi esam redzējuši. Koks aug katru gadu. Vienu gadu vairāk, otru mazāk. Nomērot šo pieaugumu, gadskārtu platumu, mēs varam nojaust un pēc tam rekonstruēt, kā koks ir juties konkrētos apstākļos," viņš skaidroja.

Klimata pārmaiņu rezultātā Latvijā pieaug sausuma ietekme uz kokiem, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt tam pielāgoties.

"Galvenie rezultāti norāda uz to, ka materiāls, kas ir ātraudzīgs, ir spējīgs tikt galā ar ūdens deficītu, kas arvien biežāk ir vērojams vasarā. Un šāds materiāls ir iegūstams gan krustošanas rezultātā no vietējās populācijas – šī atziņa gan vēl ir tapšanas stadijā –, kā arī pārvietojot stādmateriālu no sausākiem reģioniem, bet ne pārāk lielā attālumā – Polija, Vācijas ziemeļi, ir iespējams uzlabot saderību ar nākotnes vidi," viņš skaidroja.

Kolēģiem Robertā Matisonā patīk viņa cilvēciskā šķautne, kuru bieži vien daudzi nemaz nepamana. 

Kolēģis un "Silavas" pētnieks Oskars Krišāns norādīja: "Roberts ir bezkompromisa zinātnieks tajā labajā nozīmē, ka, sadarbojieties ar viņu, sanāk ieraudzīt paša kļūdas, neizdarības, paviršības un pat brīžiem slinkumu, kas rezultējas kaut kādās problēmās profesionālajā darbā. Tas patiesībā ir ļoti labi, jo, kopš Roberts ir ienācis mūsu kolektīvā, kopējā darba kvalitāte ir ļoti, ļoti paaugstinājusies."

Savukārt "Silavas" zinātniskā asistente Agnese Anta Liepiņa norādīja: "Viņš kaut kā vienmēr spēj mūs iedrošināt, ka viss būs labi, tu to vari, mēs izdomāsim, mēs izdarīsim. Ir ļoti liels prieks ar viņu strādāt. Vismaz es personīgi viņu uzskatu kā paraugu."

Robertu pašu savā darbā un pētījumos visvairāk priecē, ka iegūtajiem rezultātiem pēc tam ir praktisks pielietojums reālajā dzīvē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti