Vides fakti

Ko satelīts vēsta par Rīgas Zoo roņu ceļojumu Baltijas jūrā?

Vides fakti

Vides fakti

Vienreizlietojamo trauku aizliegums

Līdz ar vienreizlietojamo plastmasas trauku aizliegumu Latvijas dabā nenonāks 40 tonnas atkritumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ar aizliegumu saražot vai ievest pārdošanai Eiropas Savienībā vienreizlietojamos plastmasas traukus, kas stāsies spēkā 3. jūlijā, Latvijas vidē varētu nenonākt aptuveni 40 tonnas plastmasas, prognozē eksperti. Vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus –  karotes, nažus, dakšas, kokteiļu salmiņus, maisāmos kociņus, balonu turamos kātiņus un vates kociņus – aizstās ar papīra, kartona, koka vai citiem materiāliem, kurus iespējams pārstrādāt un kas nenonāks atkritumu poligonos.

Lai arī 40 tonnas plastmasas, kas ik gadu nenonāks poligonos nav grandiozs daudzums no kopējā atkritumu daudzuma, tas ir tikai sākums Eiropā aizsāktajam ilgtspējīgas saimniekošanas dzīves veidam. Kā liecina Eiropas Savienības statistikas biroja „Eurostat” jaunākie dati –  2017. gadā Latvijas mājsaimniecībās tika radīts 851 tūkstotis tonnu sadzīves atkritumu.

Eiropas Parlamenta pieņemtais lēmums paredz, ka līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Savukārt līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Noteikumi paredz ieviest “piesārņotājs maksā” principu. Tie attieksies, piemēram, uz cigarešu ražotājiem un tiks piemērota arī zvejas rīkiem – jūrā pazudušo tīklu savākšanas izmaksas būs jāsedz ražotājiem, nevis zvejniekiem. Noteikumi arī paredz, ka uz cigarešu ar plastmasas filtriem, kā arī plastmasas glāžu, mitro salvešu un higiēnas izstrādājumu iepakojuma būs jāizvieto brīdinājumi par to kaitīgumu videi.

Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga teica, ka šādā veidā apritē varētu nenonākt 40 tonnas plastmasas. “Tas ir salīdzinoši daudz, bet jāsaka, ka mums tik un tā būs ļoti daudz vienreizlietojamās plastmasas – no iepakojumiem, kā arī tādas plastmasas, ko nepārstrādājam. Tāpēc, manuprāt, nākamais solis būtu skatīties iepakojuma virzienā – neizmantot iepakojumā vienreizlietojamo plastmasu, it sevišķi to, ko Latvijā nepārstrādā,” norādīja Brizga. 

Jau tagad no veikalu plauktiem pazuduši teju visi vienreizlietojamie plastmasas trauki. Kā stāstīja SIA “Maxima Latvija” Komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule, pakāpenisku pāreju uz vienreizlietojamo videi draudzīgu produkciju veikali sāka jau šī gada janvārī un šobrīd tiek iztirgoti tikai atsevišķi plastikāta vienreizlietojamo trauku pārpalikumi. Šobrīd veikalos ir pieejami tikai videi draudzīgi vienreizlietojamie trauki. Piemēram, plastmasas salmiņu vietā ir papīra salmiņi, glāzes no bioplastmasas, savukārt vates kociņi arī vairs nav no plastmasas. Tiesa, šie videi draudzīgākie produkti ir dārgāki.

“Direktīva par vienreizlietojamo plastmasu liek pielāgoties, lai gan, protams, tas ir nedaudz dārgāk. Nepārtraukti meklējam alternatīvas, lai cilvēki varētu iegādāties šos traukus par zemākām cenām, taču piedāvājums ir ierobežots. Tas saistīts ar to, ka ražotāji īsti nezina, cik liels būs pieprasījums,” stāstīja Dupate-Ugule.

Jāpiebilst, ka daudziem ierastās vienreizlietojamās krūzītes gan tirgošanā pagaidām paliks, jo papīra krūzīšu iekšpuse klāta ar polimēru un tam neesot citas alternatīvas. Taču Eiropas Savienības dalībvalstis ir aicinātas samazināt arī šādu krūzīšu patēriņu.

Kā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, direktīvā noteiktie ierobežojumi attiecas arī uz dažādiem plastmasas trauciņiem un kastītēm ēdienam. “Veikaliem ir pienākums informēt patērētāju, ka viņš var iegādāties vai nu šo vienreizlietojamo plastmasas kastīti, kas viņam maksā konkrētu naudas summu, skaidri norādot, ka tas nav bez maksas, vai arī jāpiedāvā alternatīvi risinājumi. Vai nu tā, kā tas no 2025. gada ir paredzēts ar plastmasas maisiņiem, proti, tirdzniecības vietās jābūt alternatīviem maisiņiem, kur ieliek preces, ko patērētājs iegādājas, vai piedāvājot patērētājam uz veikalu nākt ar savu trauku, kas ir vairākkārt lietojams,” skaidro Vesere.

Arī kafejnīcām, dodot ēdienu līdzņemšanai, būs jāievēro būtiskas izmaiņas, jo no plastmasas vai putu polistirola veidotās kārbiņas turpmāk pārtikas iepakošanai būs aizliegts lietot.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

Vides fakti

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti