Kinoloģe Vladislava Akimova dejām ar suni pievērsās pirms trim gadiem. Tolaik kopā ar savu kavaliera karaļa Čārlza spanielu Teri viņa iestudēja pavisam vienkāršas kustības, bet nu abi skatītājus priecē ar jau daudz sarežģītāku horeogrāfiju trīs minūšu garumā.
Kinoloģe stāsta, ka veidot priekšnesumus ir aizraujoši, jo saimniekam ir iespēja radoši izpausties, piemeklējot mūziku, kustības un skatuves tēlu.
Abu uzstāšanās atzinīgi novērtēta arī starptautiski - sacenībās Lietuvā un Somijā.
"Jāsāk ar trikiem. Tas vispār ir ļoti interesanti un ļoti aizraujoši – mācām sunim trikus, bet tie nav vienkārši triki, tie ļoti jāslīpē, lai suns saprastu tos pēc komandas, jo dejā varbūt jums tās kustības būs pilnīgi citādākas. Ja tās ir dejas, vēlams kustēties kaut kā daiļi un jāmāca sunim klausīt," klāstīja kinoloģe Vladislava Akimova.
Noturēt dzīvnieka uzmanību un koncentrēšanos ir ļoti grūts uzdevums, tāpēc iesācēji priekšnesumus parasti veido pavisam īsus ar vienkāršiem elementiem. Šajā sporta veidā ir divi novirzieni – blakus iešana mūzikas pavadībā, kur lielākā daļa priekšnesuma sastāv no dažādām precīzām pozīcijām, un "freestyle" jeb brīvais stils, kurā dominē brīvas kustības.
Ar šo sporta veidu var nodarboties jebkuras šķirnes suns. Vien, strādājot pie horeogrāfijas, jāņem vērā dzīvnieka izmērs, uzbūve un kustēšanās veids.
"Dejo sanbernāri, dejo čivavas. Šeit nav nekādu obligātu elementu. Ar savu suni jūs varat rādīt to, kas labāk padodas konkrēti jūsu sunim. Ja jums kaut kas nepadodas, jums nav tas jāpilda atšķirībā no citiem sporta vediem, kur ir obligāti paņēmieni, kuri jāizpilda visiem," teica kinoloģe.
Dejas ar suni ir komandas darbs – saimnieks ir tas, kurš dejo mūzikas ritmā, bet suns paļaujas tikai uz viņa dotajām pavēlēm, tādējādi rodas iespaids, ka arī dzīvnieks klausās mūziku. Lai izveidotu vienotu dejas priekšnesumu, pacietība, spēja sadarboties un komunicēt jāmācās abiem – kā dzīvniekam, tā arī cilvēkam.
