Īpašnieks Mārtiņš Svilpe ne mirkli nenožēlo, ka pirms kāda laika aizgājis no ļoti labi apmaksāta darba. Toties tagad var no sirds nodoties tam, kas viņam patiešām patīk. Viņa saimniecībā sagaida kņada, un ciemiņiem pretī iznāk ne tikai pats saimnieks, bet arī viņa mīluļi labradori, te ir, protams, arī citi iemītnieki.
„Suņus audzēju no 1985.gada. Kāpēc tieši suņus? Jau bērnībā, kad dzīvoju Zasā, redzēju, ka viņi staigā man pakaļ. Daudzi staigāja man pakaļ arī līdz mājai. Es redzēju, ka man kaut kas no augšas ir iedevis to enerģētiku [kas palīdz saprasties ar suņiem]. Ja kāds zinātnieks pateiktu, kas tas ir, es teiktu, ka viņš melo, jo arī nezina, kas tas ir, kāpēc tie suņi pie manis tiecas. Un tad es jau bērnībā zināju, ka man būs suņi un daudz," saka Svilpe.
Pirmais sugas suns Mārtiņam Svilpem parādījās 1986.gadā – Jēkabpils rajona teritorijā tas bija pirmais labradors. Suņu skaits šajos gados ir palielinājies, to vidū ir gan jauni suņi, gan vecāki. Viņš stāsta, ka šajos gados ne mazums braukāts pa izstādēm, taču kucēnu pārdošana nav galvenais bizness.
„Suņu audzētava ir mans mūža darbs, esmu šo labradoru šķirni iztīrījis, lai nebūtu displāzijas, lai viņi būtu arī skaisti, lai izstādēs godam pārstāvētu," norāda Svilpe.
Viņš stāsta, ka kucēnus atdod jaunajiem saimniekiem tikai pēc pārrunām, un jau pēc dažu minūšu sarunas ir skaidrs, vai cilvēks sugas suni grib turēt tikai tāpēc, ka tas ir stilīgi, vai tāpēc, ka vēlas tieši šo suni. Dažkārt gadās, ka Mārtiņš Svilpe kucēnu neatdod, jo nav pārliecināts, ka šis suns cilvēkiem tiešām ir vajadzīgs.
Taču labradoru audzētava nav vienīgā Mārtiņa Svilpes nodarbošanās – nu jau 15 gadus Krustpils pagastā darbojas suņu viesnīca „Laumiņas”, par ko vēsta uzraksts Rīgas – Daugavpils šosejas malā. Te patvērumu rod tie suņuki, kuru saimnieki devušies īsākos vai ilgākos komandējumos. Cits savu mīluli atstāj uz diennakti, cits uz divām nedēļām, bet kāds suņa īpašnieks – uz gadu, jo pats devies uz ārzemēm.
Suņu viesnīcas iemītniekiem ir voljēri, kur izskrieties, ir pietiekami plašas un siltas telpas, kur pavadīt nakti, redzot citus suņus, lai nebūtu tik ļoti skumīgi bez saimniekiem.
„Laumiņu" saimnieks uzsver, ka apgalvojumi par to, ka atsevišķām suņu šķirnēm neko nevar iemācīt, esot aplami. „Visu var iemācīt, tikai jābūt pacietībai – pat mopsis var iemācīties.
Ziemassvētkos un Jaungadā visiem suņu audzētavas un suņu viesnīcas iemītniekiem tiek uz zoba īpašs kārumiņš – pamatīgs gaļas pīrāgs. Jauno gadu viņi sagaida veseli, saimnieka mīlēti, un Svilpe arī visiem suņu īpašniekiem novēl laimīgu Jauno gadu.
