Ķemeros kopā ar gidiem dodas sikspārņu meklējumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Sestdien vasaras nakts piedzīvojumus varēs izbaudīt Ķemeru Nacionālajā parkā, kur zinošu gidu pavadībā varēs meklēt sikspārņus. Tur jau vairāk nekā desmit gadus notiek gadskārtējā sikspārņu nakts.

Sestdien Ķemeru Nacionālajā  parkā būs gadskārtējā sikspārņu nakts. Tā notiek jau vairāk nekā desmit gadus nemainīgi vienā un tajā pašā vietā un gandrīz vienā un tajā pašā laikā. Tas parasti ir jūlija sākums vai vidus.

„Sikspārņu nakts principā ir starptautisks pasākums, bet citur Eiropā sikspārņu nakts tradicionāli notiek augustā. Mums augustā sikspārņi jau ir uzsākuši migrāciju un viņu vienkārši ir mazāk. Un tāpēc pie mums Ķemeru Nacionālajā parkā jau no seniem laikiem sikspārņu nakts notiek jūlijā, jo tad ir visvairāk sikspārņu,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Agnese Balandiņa.

Kopumā pasaulē ir vairāk nekā tūkstoš sikspārņu sugu, 15 no tām ir Latvijā, taču Ķemeru Nacionālajā parkā deviņas. Ķemeru Nacionālajā parkā mīt arī dīķu nakts sikspārnis, kas ir viena no Eiropas Savienībā aizsargājamam sugām.

Lielākoties visas sikspārņu sugas ir aizsargājamas, taču tās, kā stāsta Agnese, ir vairāk lokālā mērogā aizsargājamas: „Sikspārnis tātad ir zīdītājs.

Leģendas vēsta, ka tas pārtiek no asinīm un lido naktīs, un ir briesmīgs, bet patiesībā visas Latvijā dzīvojošas sikspārņu sugas pārtiek no kukaiņiem.

Un tāpēc Ķemeros viņiem, protams, ir īsta paradīze. Jo Ķemeros mums netrūkst kukaiņu, tas ir redzams, mikrofonā viņi tik skaļi nesīc, lai to varētu dzirdēt, bet odu te tiešām netrūkst un citu kukaiņu arī nē.”

Taču ir arī tādi sikspārņi, kas pārtiek no augļiem. Tie ir metra lielumā. Tāpat ir dažas atsevišķas sikspārņu sugas, kas tiešām kā vampīri sūc asinis, bet Latvijā šādu sugu nav. „Un vairāk  par šiem visiem sikspārņiem - par to milzīgo daudzveidību, kas  sikspārnis tieši ir, ko viņš ēd, kāpēc viņš dzīvo šeit vai citur - to visu var uzzināt sikspārņu naktī. Tieši tāpēc būs lekcijas, prezentācijas, ko vada Latvijā vadošie sikspārņu pētnieki, bet šīs lekcijas nebūs zinātniskas. Tās pārsvarā ir ļoti, ļoti populārā, vienkāršā valodā, lai cilvēkiem tiešām pastāstītu, kas tas ir. Un cilvēki paši, ja ir kaut kas neskaidrs, var uzdot jautājumus,” stāsta Balandiņa.

Pēc prezentācijām gaidāma ekskursija, kurā zinošu sikspārņu pētnieku pavadībā Ķemeru Nacionālajā parkā varēs lūkot pēc sikspārņiem. „Ekspertiem līdzi ir tādas ierīces, ko sauc par sikspārņu detektoriem. Mēs zinām, ka sikspārņi nedzied, viņus nevar dzirdēt tā, kā mēs tagad putnus dzirdam. Jo sikspārnis, kā viņš ceļu atrod? - ar eholokāciju. Viņš raida speciālus signālus, signāls saskaras ar kādu priekšmetu un raida signālu atpakaļ - tā viņi orientējas. Pateicoties šim faktam, ka viņi raida signālus, ar sikspārņu detektoru tos var noteikt, viņi raida tās frekvences, signālu. Sikspārņu raidītās frekvences atšķiras, un ar detektoru var noteikt, kas tas par sikspārni,” skaidro DAP pārstāve.

Ekskursijas Ķemeru Nacionālajā parkā noritēs, sākot no plkst.22, taču pats pasākums sākas jau plkst.19. Tad būs radošās darbnīcas un āra uzdevumu trasīte mazajiem pasākuma apmeklētājiem. „Astoņos ir lekcijas, prezentācijas, deviņos ir Turcijas filmas prezentēšana un pusdesmitos būs leļļu teātris, kas ir pavisam interesanta lieta. Šogad to mums rādīs Ķemeru vietējās svētdienas skolas bērni. Ludziņa par sikspārņiem - par to, kā viņi piedzimst, kur viņi dzīvo, ko viņi ēd, kur dzīvo ziemā. Un tad jau tradicionāli pasākuma noslēgumā ir nakts ekskursija, cik vien katrs var izturēt. Bet vēlams ir noteikti paņemt līdzi pretodu līdzekli un arī kabatas bateriju, jo atgriešanās no ekskursijas notiek pilnīgā tumsā,” piebilst Balandiņa.

Sikspārņu nakts ekskursija nenotiks Ķemeru Nacionālā parka dzīlēs, bet gan pa asfaltētiem celiņiem, tādēļ nav jāraizējas, ka  varēs apmaldīties mežā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti