Agris Ķesa, kurš jau pāris gadus darbojas kā Gaujas ilgstpējas un attīstības biedrības vides inspektors, stāstīja, kā 7. novembrī noķēris maluzvejniekus.
"Novērojām, ka viens cilvēks ir iebridis upē un nepārprotami bija redzamas šīs darbības ar gaismām, ar "sačoka" tīkliņam līdzīgi priekšmetu tika staigāts pa upi un smeltas zivis. Redzējām, kā cilvēki paņem šīs zivis, nes augšā, šīs darbības veica. Gaidījām, lai pienāk tuvāk un, pienākot tuvāk, mēs uzreiz nevarējām viņus sagūstīt, jo tie divi cilvēki, kas atradās krastā, tautas valodā sakot bija, "šuhers". Viens cilvēks diemžēl aizmuka, bet cilvēks ar četrām zivīm un elektroaparātu tika aizturēts," klāstīja Ķesa.
Sods par lašveidīgo zivju ķeršanu ir bargs – par vienu zivi 715 eiro; šajā gadījumā noķerti bija četri taimiņi. Sods maluzvejniekiem – gandrīz 3000 eiro, un uzreiz iestājas arī kriminālatbildība.
Šī nav vienīgā reize šajā gadā, kad pieķerti maluzvejnieki.
"Situācija, kas ir šogad, ka īsā laikā ir noķerti vairāki elektrozvejnieki Gaujā, tā situācija ir diezgan slikta. Tas parāda to, ka maluzvejniecība tiek uzturēta un tiek kultivēta,"
atzina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Inspektori skaidroja, ka resursi ir pietiekami, lai tiktu galā ar maluzvejniekiem, bet galvenais aicinājums ir uzrunāt sabiedrību nebūt vienaldzīgiem un ziņot.
"Acīmredzot tā ir sistēma, kur ir pasūtītāji, kas pēc tam tās zivis paņem, jo, ja tas apjoms ir ļoti liels, skaidrs, ka tas netiek paturēts mājās, attiecīgi tās zivis tiek arī kaut kur realizētas. Tam būtu arī jāpievērš uzmanība, kur šīs zivis tālāk paliek," norādīja DAP pārstāvis.
"Elektroaparāti iznīcina arī visas citas dzīvās būtnes, kas atrodas ūdenstilpē. Nārsts tiek iznīcināts, un arī ilgtermiņā šīs zivis pēc tam neatgriežas upēs. Mūsu bērni nākotnē nevarēs iet baudīt dabu un šīs zivis," piebilda Ķesa.
Nelegāli iegūtās zivis gandrīz vienmēr tiek izbarotas dzīvniekiem, šajā gadījumā ar lašveidīgajām zivīm mielojās Līgatnes dabas takās mītošie lāči.
