Parādībai, par kuru klīst mītiski nostāsti, ka to esot veidojis nelabais, kuļot sviestu, vai kāds nolaidies nezināms lidojošs objekts, ir patiess bioloģisks skaidrojums. Proti, raganu apļi veidojas tāpēc, ka sēnes spora ir nonākusi kādā labvēlīgā vietā, skaidroja Vimba.
“Spora ir izdīgusi, izveidojas sēņotne, ko sauc par micēliju. Šī sēņotne sākusi radiāli augt uz visām pusēm, līdz ar to micēlija galos noteiktos labvēlīgos apstākļos ir veidojušies augļķermeņi. Tad iznāk, ka tie ir aplī. Ja radiāli ejam no sporas augšanas vietas, tad nonāk vietā, kas ir vienādā attālumā no centra,” skaidroja mikologs.
Vimba stāstīja, ka šādus apļus var atrast teju jebkādās vietās. Taču cilvēkiem tie joprojām raisa pārsteigumu un dažādās reakcijas. “Daži ir sašutuši. Jautā, kā no šiem apļiem izvairīties un kā tos iznīcināt. Citiem šie apļi patīk,” stāstīja Vimba.
Kā vienu no raganu apļu iznīcināšanas metodēm iesaka augsnes nomainīšanu, taču mikologs norādīja, ka tas ir smags un darbietilpīgs process, kas nedod nekādu garantiju.
Raganu apļus var atrast visur – gan mežā, gan pļavās, gan zālājos, tostarp kultivētos pilsētas mauriņos. “Tur ļoti bieži raganu apļus veido pļavas vītene,” pauda Vimba.
Tāpat liela dažādība ir sastopama šo dabas parādību veidojošās sēņu sugās.
Raganu apļus var veidot dažādas sēnes – gan bekas, gan mušmires un citas. Nebūt nav jādomā, ka visas tos veidojošās sēnes ir indīgas,
uzsvēra mikologs, piebilstot, ka daudzos gadījumos raganu apļos augošās sēnes ir kaitīgas dažādiem kultūraugiem – gan dārzeņiem, gan puķēm.
Bieži raganu apļu tuvumā var redzēt nekrotisko joslu, kur augi ir izmiruši – tās ir vietas, kur izmantotas visas barības vielas un nav ūdens. ”Raganu apļu vietās sadalās vecā sēņotne, kas ir bagāta ar barības vielām. Tur var redzēt spēcīgu zāles un citu augu augšanu,” skaidroja Vimba.