Kādu artavu vides saudzēšanā var sniegt ikviens un katru dienu?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šogad septembrī līdz ar klimata samitu Ņujorkā, kurā tikās aptuveni 60 pasaules līderi, ziņu virsrakstos plašu rezonansi ieguva 16 gadus vecās zviedru vides aktīvistes Grētas Tūnbergas uzruna, kurā viņa pasaules līderiem pārmeta savas paaudzes nodošanu, pietiekami aktīvi necīnoties pret siltumnīcefekta gāzu emisiju. Samita mērķis bija atdzīvināt ANO Parīzes klimata vienošanos laikā, kad cilvēce piesārņo atmosfēru ar siltumnīcefekta gāzēm vairāk nekā jebkad iepriekš.

Sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” šoreiz par vides saudzēšanas lomu un to, ko katrs tās labā ikdienā var darīt. Piemēram, videi draudzīgi iepērkoties.

Kādu artavu vides saudzēšanā var sniegt ikviens un katru dienu?
00:00 / 07:12
Lejuplādēt

Grēta Tūnberga savas runas laikā uzsvēra: „Mēs esam masveida izmiršanas sākumā un viss, par ko pasaules līderi spēj runāt, ir nauda un pasakas par mūžīgo ekonomikas izaugsmi.”

ANO klimata samitā 66 valstis apņēmās līdz 2050. gadam sasniegt tā dēvēto nulles oglekļa dioksīda emisiju. Tas varētu būtiski palīdzēt samazināt klimata izmaiņas.

Arī Latvijā uzplaukst “Zero waste”  kustība

"Cilvēks ziņu virsrakstos"

"Cilvēks ziņu virsrakstos" ir ikgadēja Latvijas Radio stāstu sērija, kas caur cilvēka acīm noraugās uz aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem: 

Tomēr vides saudzēšanā nav jāpaļaujas tikai uz pasaules līderu lēmumiem vien. Dabas aizsargāšanā savu artavu var dot ikviens, pārskatot savus ikdienas ieradumus, piemēram, samazinot radīto atkritumu daudzumu.

“Zero waste” jeb nulles atkritumu kustība, kas pasaulē radās jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, pēdējos gados uzņem apgriezienus un arī Latvijā sakuplo to cilvēku loks, kuri ikdienā cenšas dzīvot videi draudzīgi un meklē veidus, kā gudri un videi draudzīgi arī iepirkties.

Tieši zaļās domāšanas segums radījis labvēlīgu augsni beziepakojumu veikalu attīstīšanai gan Rīgā, gan reģionos. Viens no pirmajiem celmlaužiem beziepakojumu veikalu biznesa sākšanai Rīgā ir veikals „Turza”, kas durvis vēra pirms vairāk nekā gada. To izveidoja Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece.

„Latvijā vēl nebija tāda veida veikali, bet “zero waste” tēma un bezatkritumu dzīvesveids palika aizvien populārāks. Cilvēki interesējās, kā radīt aizvien mazāk atkritumus, bet viņiem nebija vietas, kur iepirkties un daudzas ikdienā nepieciešamas preces dabūt bez iepakojuma, lai neradītu atkritumus,” stāstīja Madara.

“Sākām ar to, ka sazinājāmies ar piegādātājiem, vai viņiem tāda tēma - piedāvāt produkciju tarā, ko pēc tam var atgriezt un uzpildīt - ir aktuāla un vai tā ir iespējama no pārtikas kvalitātes viedokļa,” stāstīja Madara.

Ieejot “Turzā”, acīm paveras ikdienas veikalam neierasts skats – ne miņas no krāsainiem produktu iepakojumiem un gar acīm ņirbošām krāsām, kas piesaista uzmanību vienam vai otram produktam. Te visi produkti ir vienādi tērpti – sabērti caurspīdīgos traukos.

Veikalā atsevišķā plauktā sarindotas arī stikla burkas, kuras pircējs var izmantot, ja aizmirsies līdzi paņemt savu trauku. Madara stāsta, ka šis plaukts ir klientu veidots.

„Patīkama tendence, ka cilvēkiem pazūd lielā nozīme iepakojumam, mārketingam. Produkts ir produkts un tas svarīgs pats par sevi. Es atnāku, paņēmu vienalga kādu burciņu, ieberu savu produktu, aizeju mājās, atnesu burciņu pēc tam atpakaļ. Tas man šķiet patīkami. Ja atnāk ar savu trauku, tad iepriekš tas jānosver. Pēc tam pie kases svaru noņem nost, lai cilvēkam nav jāmaksā par iepakojumu,” skaidro Madara.

Pagaidām Rīgā ir tikai pieci beziepakojumu veikali, bet Madara prognozē, ka to pulks pieprasījuma dēļ varētu kļūt kuplāks. Taujāta, kāds ir ikviena cilvēka minimums, ko var darīt atkritumu nevairošanas jomā, Madara saka: „Es vienmēr saku, ka pirmā lieta – somā jāieliek tašiņa. Lai gan liekas, ka es taču neko pa dienu nepirkšu, bet vienmēr sanāk – kāds iedod kādu mantu, sanāk neplānots ikdienas pirkums. Tas, ka vari pateikt mazo ikdienas soli. Vai maisiņu vajag? Nē paldies! Man ir.”

Mazas lietas ikdienā

Tāpat Madara iesaka ikdienā plēvi produktu ietīšanai aizvietot ar vaskadrānu un sadzīves ķīmiju nepirkt katru reizi jaunā pudelē, bet to uzpildīt.

Viņa iesaka katram somā līdzi nēsāt ūdens pudeli, kuru var uzpildīt vairakkārt, kā arī kafijas krūzi, ja ierasts šo dzērienu bieži pirkt līdzi ņemamajās krūzītēs, kuras pēc tam ar vieglu roku izmet atkritumu tvertnē.

Viņa mēneša laikā izmesto krūzīšu un pudeļu apjomu mudina iedomāties vizuāli.

 „Kad man ir bijušas lekcijas gan par ūdens pudelēm, gan par kafijas krūzītēm, es vienmēr cilvēkiem mēģinu parādīt piemēru. Ja tu katru dienu nopērc vienu mazo ūdens pudeli un vienu kafijas krūzīti un joprojām sev stāsti, ka es jau viens neko nevaru izmainīt.

Tad paņem mēneša griezumu un 30 kafijas krūzītes un 30 pudeles izmet savā mīļākajā pludmalē. Tas parāda, cik tas ir daudz,” saka Madara.

Madara stāsta, ka ar šādām mazām ikdienas lietām var ne tikai saudzēt dabu, bet arī ietaupīt. Viņa aprēķinājusi, ka, iegādājoties produktus bez iepakojuma, ir iespējams ietaupīt 20-30 % no preces vērtības. Turklāt ievērojami lēnāk mājās pildās atkritumu tvertne.

„Mēs esam runājuši ar draugiem, kuri šādu dzīvesveidu nepiekopj. Esmu viņiem prasījusi, cik bieži viņi nes ārā miskasti. Viņi atbild: “Reizi dienā, reizi divās dienās.” Tikai tajā brīdī es saprotu, cik daudz šāds dzīvesveids ietekmē. Es atkritumus iznesu reizi nedēļā, varbūt reizi pusotrā vai divās nedēļās. Atkritumos vairāk ir kompostējamas lietas. No tām ir grūti izvairīties, ja ikdienā mājās ēd,” atzīst Madara.

Viņu priecē fakts, ka Latvijā aizvien vairāk cilvēkiem iepirkšanās beziepakojumu veikalā šķiet normāla. Pasaulē šajā jomā labie piemēri ir Vācija, it īpaši Berlīne, kurā atrodas tostarp vecākais beziepakojumu veikals, kā arī Skandināvija, kur augstā līmenī attīstīta depozītsistēma. Patlaban pasaulē ir apmēram 160 beziepakojumu veikalu un tos visus var aplūkot vienotā interneta vietnē.

„Vietne bepakt.com. Tur ir uzskaitīti visi beziepakojumu veikali, kas ir atvērušies, vai nu jau aizvērusies, vai plāno atvērt vēl vienu. Uzskaitīts pa visām valstīm, pilsētām. It īpaši, ja brauc ceļot, tad var apskatīties, kur šādi veikali atrodas un aiziet ne tikai iepirkties, bet paskatīties, kā ir citās valstīs,” saka Madara.

Aizsargāt vidi ir modē

Saistībā ar zviedru aktīvisti un to, ka vides tēma šogad tika pacelta augstākā līmenī un varbūt ienāca to cilvēku mājās, kas iepriekš par dabas saudzēšanu daudz neaizdomājās, Latvijas Radio jautāja Madarai, kā viņa vērtē, ka šogad vides tēmas ieguva tik plašu rezonansi.

„Divas atbildes. No pozitīvā viedokļa skatoties, jā, vides tēma tika ļoti, ļoti pacelta. Piemēram, Grēta. Daudzi meklē, kāda viņai ir aizmugure, kāpēc un ko. Es mēģinu uz to skatīties vienkāršākā slānī. Vienalga, kas tur ir apakšā. Tēma ir pacelta, un šis cilvēks iedvesmo ļoti daudzus cilvēkus, it īpaši jauniešus pievērš šai tēmai. Kas ir ļoti pozitīvi. No otras puses tas ir balstīs uz ne tika priecīgiem notikumiem. Proti, notiek klimata krīze,” atbild Madara.

Tas daudziem cilvēkiem liek pamosties, jo viņi redz, ka tropiskos mežos aizvien biežāk izceļas ugunsgrēki, kūst ledāji, notiek temperatūras svārstības gadalaikos. Arī Latvijā.

„Daudzi cilvēki saprot, ka tas ir mūsu vainas dēļ,” saka Madara.

Tomēr Madara priecājas, ka saudzēt vidi un domāt par zaļāku dzīvesveidu kļūst par sava veida modes lietu.

„Aizsargāt vidi ir modē,” viņa nosaka.

Madara mudina nelielos ikdienas paradumus mainīt ikvienam, jo visi kopā vides labā varam izdarīt daudz. Un jau šodien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti